Foto: AFP/Scanpix/LETA
Ikdienā jau gadiem ilgi cītīgi vērojot notiekošo Latvijas sociālo tīklu telpā, lai turētu roku uz sabiedriskās domas pulsa, triecienbrigādes "Cehs.lv" Sociālantropoloģijas katedras vadošais pētnieks Kristaps Āls ir pamanījis īpatnēju tendenci (vienu no daudzām, protams). Vismaz K. Āla monitorētajā burbulī liela daļa liberāli un progresīvi noskaņoto cilvēku kategoriski iestājas pret izsmiešanu, vienlaikus paši to praktizējot, tikai mērķētu citā virzienā. Uzklausījām cienījamā eksperta spriedumus, lai ar būtiskāko iepazīstinātu arī jūs.

Vispirms atruna. Nepārprotiet – nedz K. Āls, nedz triecienbrigāde neuzskata izsmiešanu par efektīvāko kritikas veidu, bet jautrāko un vieglāko gan. Un tieši tāpēc lieliski apzināmies, ka tā būs viens no visbiežāk lietā liktajiem ieročiem debatēs sociālajos tīklos un citviet. Vienlaikus triecienbrigāde piekrita K. Āla neizpratnei, kāpēc vienas "šķirnes" izsmiešana daļā sabiedrības ir tabu, bet cita, ja arī uz to netiek iedrošināts, vismaz ir normalizēta.

Proti, nav pieņemami apsmiet kāda izskatu, seksuālo orientāciju vai, piemēram, veselības stāvokli (īpaši mentālās veselības stāvokli). Par šo gadījumu K. Ālam atkal padomāt lika nesenais gadījums tvitersfērā, kur kāds muižkungs bija padalījies ar saviem novērojumiem ūdens atpūtas parkā, secinot: "Daudz resnu bērnu." Tvītā nebija nedz klaji paustas kritikas, nedz nosodījuma vai izsmiešanas. Neviens netika nosaukts par speķa golemu vai piena suķi, taču ieraksts konkrētajā dienā vietējā pīļu dīķī zināmu viļņošanos izraisīja. Šis, protams, ir tikai viens no virknes gadījumu, kur piezīmes (un pat ne joki vai izsmiešana) par izskatu tiek nosodītas kā nepieņemamas.

Pieņemu, ja muižkungs par savu viesošanos akvaparkā būtu publiku painformējis ar atziņu, ka tur bija "daudz priecīgu bērnu", nekādas liesmojošas reakcijas nebūtu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!