Sabiedrību var dalīt pēc visādiem parametriem, un šobrīd viens no acīmredzamākajiem ir iedalījums pēc indivīdu gatavības vakcinēties. Problēmu pašā vakcinācijas procesa tehniskajā izpildījumā ir ne mazums, bet šoreiz ne gluži par to. Šoreiz vairāk par katra cilvēka tiesībām tikt vai netikt vakcinētam un dzīvot brīvi (teju vai laimē diet!) neatkarīgi no savas izvēles šajā jautājumā. Potēties vai nepotēties – strīdi par to ne tikai atsvešinājuši draugus un likuši turpmāk greizāk skatīties uz vienu vai otru kolēģi, bet pat šķēluši ģimenes. Tas nevienam nav izdevīgi, tāpēc talkā atkal nāk krietnuma triecienbrigāde "Cehs.lv". Mums ir risinājums. Pat vairāk – jau reāls biznesa plāns ar aptuvenu scenāriju, kā tas varētu īstenoties. Tad nu, Pavļut, Kariņ un komanda, "Vakcīnrealitāte Latvijā", Jāni Pļaviņ, Andri Ciekur, "Sabiedriskie Satversmes sargi" un pārējie gaismneši – sanākat, sanākat un saausāties!
Vispirms ātri ieskicēsim galvenās grupas, galvenos aktorus un to vispārējos nolūkus.
Tātad – pirmā ir cilvēki, kuri labprāt gribētu saņemt vakcīnu pret jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19. Daļai tas izdevās bez lieka stresa, jo izrādījās – viņi ir kādā no riska grupām, tādēļ mierīgā garā pēc pieraksta varēja aiziet un saņemt savu poti. Daļai nācās piecas stundas dirnēt rindā cerībā, ka kādā brīdī no vakcinācijas punkta neiznāks ārā čalis mazu kvadrātiņu uzvalciņā un nepaziņos: "Atvainojiet, mēs te drusku pārrēķinājāmies. Šodien palikušas tikai 300 vakcīnas, bet mēs rindā ielaidām 500, pirms to noslēdzām. Tāpēc pēdējie 200 – Mierrrā! Apkārt griez-TIES! Uz mājām soļļļooos MARŠ!" Abām šīs grupas daļām ir vēl kas kopīgs – bija jārēķinās, ka, stāvot rindā, klāt var pienākt kāda Kristīna vai kāds Andris un sākt uzdot jautājumus par to, kāpēc viņi šeit ir ieradušies un vai viņi vispār zina, ka vakcīnas ir eksperimentālas un tavi biorezonanses rādītāji pēc tās saņemšanas būs šausmīgāki nekā dopinga analīzes Krievijas olimpiskajai izlasei visā pēdējā desmitgadē kopā.
