Foto: Publicitātes attēls

Gribi ilgstoši uzturēties valstī, tad mācies tās valsts valodu. Tik vienkārša, pašsaprotama prasība, vai ne? Tāpēc nu visiem Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem ar steigu jāpierāda latviešu valodas prasmes, lai apliecinātu – viņi šeit tiešām grib ne tikai būt, bet arī iekļauties Latvijas sabiedrībā un kultūrtelpā. Taču līdz šim ar valodas eksāmenu nav sekmējies apmēram pusei no tiem, kas mēģināja. Turklāt daudzi arī sūrojušies, ka valodu it kā prot, bet eksāmens radot tādu stresu, ka izšķirīgajā brīdī visas zināšanas no prāta pagaisušas. Un atkal iznāk "sliktie krievi", kas spītīgi nerunā latviski. Bet krietnā triecienbrigāde "Cehs.lv" jau nebūtu īsti patrioti, ja grūtā brīdī nenāktu valstij palīgā. Mums ir radikāls risinājums – atteikties no valsts valodas prasmju pārbaudes.

Vai "Cehs.lv" galīgi saspiedies un grasās ļaut tāpat vien dievzemītē uzturēties brutālu karu uzsākušas un naidīgas valsts pilsoņiem, neko neprasot pretī? Protams, nē! Mūsu sabiedrības integrācijas nodaļas eksperti vienkārši neuzskata, ka valsts valodas prasmes apliecināšana "Manam ļoti patikt hokejs, sarauj-sarauj-urā!" līmenī ir labākā mēraukla lojalitātei pret Latviju. Ko tad darīt ar visiem tiem, kas perfekti runā latviski (reizēm pat labāk par dažu Nacionālās apvienības deputātu), bet kam sirdī cars un galvā – vate? Tāpēc iesakām jaunu testu, kā pārliecināties, vai Krievijas pilsoņiem ir vieta Latvijā.

Pretstatā valodas eksāmenam, tests būs ar vienkāršiem, slēgta tipa jautājumiem, uz kuriem jāatbild ar "jā" vai "nē" vai vienu no diviem piedāvātajiem variantiem. Tādējādi arī mazināsim efektu, ka krievi aizmirst vārdus un nespēj savirknēt teikumus eksāmena radītā stresa dēļ. Būsim godīgi, ja tu nespēj atķeksēt vienu no divām izvēlēm, tu neesi Latvijai vajadzīgs ne jau tāpēc, ka neesi lojāls, bet tāpēc, ka esi pamuļķis.

Publicējam šeit desmit testa jautājumus, kā arī pareizās atbildes uz tiem un īsu pamatojumu. Tikai mieru – Krievijas pilsoņi tāpat neabonē "Delfi" saturu un atbildes izlasīt nevarēs.

1. Vai tu esi lasījis "Zaļo zemi"? Pareizā atbilde – nē. "Bet kā tad tā?" jautās kāds literatūras mīlis, kuram biksēs rosinoši saknosās no idejas, ka 20 lappuses tiek vāvuļots par to, cik priecīgi urdz strautiņš un sūno ceļmalas kroga jumts? Tas taču ir aizgājušā gadsimta latviešu literatūras kultūras kanons! Bet tā var runāt tikai kāds, kas ir sarkanāks par karogiem 9. maija parādē. Upīts bija marksists, un ar to arī viss pateikts

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!