Mīlnieki labprāt svin tās dienas, kurām ir jel kāda sentimentāla nozīme viņu attiecību vēsturē. Piemēram, dienu, kad viņi pirmoreiz satikās, aizgāja uz pirmo randiņu, pirmoreiz skūpstījās, bildināja vai salaulājās. Taču Valentīna diena ir ielauzusies sabiedrības kultūrā kā piespiedu svētki. Pateicoties reliģiskiem tekstiem un populārajai mārketinga ietekmei, ir radīts uzskats, ka mīlestība ir jāpierāda ar ļoti vērtīgiem upuriem.
Senākos laikos Dievam ļoti patika, ja mīlestība pret viņu tika izrādīta ar uzšķērstu un sadedzinātu aitu, mūsdienās, šķiet, Dieviņš ir tīri labi apmierināts ar dažām eiro monētām vai vaska sveci. Klasiskā literatūra, kas ir ļoti ietekmējusies no kristietības svētajiem rakstiem, par augstāko apliecinājumu mīlestībai izvirzīja pašupurēšanos, bet, līdzīgi kā Dievs, arī sievietes vairs neprasa dzīvību. Dāmām pietiek ar dārgu restorānu, milzīgu plīša lāci un lielu saišķi nogrieztu ziedu. Ja tā padomā, nogrieztie ziedi lieliski kalpo kā dzīvības upura simbols, jo šie skaistie ziedi ir nolemti nāvei, lai sagādātu īslaicīgu prieku.
Šī tomēr nebūs žēlaba par to, ka Valentīna diena ir komercializēta līdz vēmienam, nepārprotiet, tā tāda ir, allaž ir bijusi un paliks. Mani vairāk interesē mīlestības koncepts sabiedrības kolektīvajās smadzenēs. Kādas īpašības pirmās nāk prātā, izdzirdot vārdu "mīlestība"? Uzticība? Gādība? Kaisle? Nesavtīgums? Šis drīzāk bija retorisks jautājums, lai iedarbinātu domāšanu. Esmu gatavs saderēt, ka lielākā daļa tvarstījās pēc pašām cēlākajām īpašībām, kas transcendē laiku un fizisko pasauli. Šī ir viena no galvenajām problēmām kolektīvajā domā – mīlestība ir nevajadzīgi evaņģelizēta un idealizēta.
Cilvēki tiecas apveltīt mīlestību ar absolūtiem, dievišķiem atribūtiem, uz kuru kvalitāti visiem būtu jātiecas. Vienlaikus arī neuzticības piedošana un otra cilvēka trūkumu pieņemšana ir mīlestības sastāvdaļa, kas divas mīlestības parāda kā nevienlīdzīgas. Pat narcisisms, patmīlība un savtīgums tiek uzskatīts par mīlestību, tiesa, par sliktu mīlestību, jo tā ir vērsta tikai pašam uz sevi. Šie apstākļi padara mīlestību par teju mērāmu skalā no negatīva uz pozitīvu, un jebkura tās definīcija var būt tikai oksomoroniska.
Realitātē vārds "mīlestība" ir kontekstuāls, un tas ir tieši pakļauts sabiedrības stereotipiem. Piemēram, ja vīrietis apgalvo, ka mīl sievieti, mēs automātiski pieņemam, ka starp viņiem pastāv fiziski un emocionāli intīmas attiecības, ja sieviete apgalvo, ka mīl bērnus, mēs pieņemam, ka šī sieviete ir pašaizliedzīga un gādīga māte, taču, ja vīrietis apgalvo, ka mīl bērnus, viņš, visticamāk, ir pedofils. Ja sieviete apgalvo, ka mīl citu sievieti, viņa ir slima, bet vienlaikus tas ir arī tīri labs materiāls vientuļiem vakariem ar porno. Ja vīrietis apgalvo, ka mīl citu vīrieti, viņš, visticamāk, atkal ir pedofils. Piedevām ir vērts pieminēt arī salīdzinoši nesen popularitāti ieguvušu fenomenu, ka vīriešiem, īpaši Āzijas platuma un garuma grādos, izveidojas mīlestība pret fiktīviem multeņu tēliem. Šī sabiedrības acīs nepavisam nav mīlestība, bet nopietna garīgās veselības problēma.
Kā jau vedina domāt šī sorosītliberastu skribelējuma virsraksts, "cehs.lv" mākslīgā intelekta laboratorijas vadītājs Kristaps Āls paskaidro:
"Pētījumi, eksperimenti un personīgā pieredze liecina, ka mīlestība ir ļoti stipra psiholoģiska atkarība. Un jebkura atkarība ir slimība. Mīlestība izriet no bioķīmiskiem procesiem smadzenēs, piedevām vēl – tajos pašos smadzeņu reģionos, kas atbild par naidu. Lai arī mīlestība un naids sabiedrībā tiek uzskatīti par diametrāli pretējiem fenomeniem, realitātē tie ir teju vienādi.
Kas attiecas uz mīlestības semantiku, šī vārda nozīme ir novazāta pa visām pasaules renstelēm, kalpojot jebkurām subjektīvām vajadzībām, sākot ar dzeju un beidzot ar strīdiem par nenomazgātiem traukiem. Vai ir vērts svinēt Valentīna dienu? Manuprāt, tā ir pilnīgi lieka svētku diena, kas tikai padziļina dzimumu nevienlīdzību pret vīriešiem. Valentīna diena palīdz sabiedrībā kultivēt priekšstatu, ka vīriešiem ir jāmaksā savām sievietēm par turpmāku uzticību attiecībās. Diemžēl feministes par šo tēmu klusē, visticamāk, viņuprāt, vīrieši to ir pelnījuši."
"Cehs.lv" Starptautisko attiecību un mārketinga departaments nolēma palīdzēt ar reālistisku Valentīna dienas apsveikuma kartīšu tekstu idejām:
"Pacietīšu tevi, līdz pieaugs mūsu bērni!"
"Neizliecies, ka esi mīļa un jauka,
Tu sačakarēji man dzīvi, m**a!"
"Kā kaisle pret kino kvēlo Ēķī,
Man sirdī gruzd vēlme trāpīt mērķī!"
"Es nevarētu vēlēties sievieti, par tevi labāku, bet es divreiz pārgulēju ar tavu brāli!"
"Zem ūdens vai virs ūdens – man tāpat tu esi niecība."
"Tu vēlies būt cieši kā dakša, kas ieduras plovā,
Es vēlos būt tālu kā Riva, kas uzvar Supernovā."
"Mūsu laulība ir sašūta ar hipotekārā kredīta diegiem."
"Tu es skaistākā lēdija, ko esmu redzējis. "Tinder". Šodien. Viena no. Top10 čista."
"Mūsu amors laikam ir Mairis Briedis,
Jo zilums zem acs ir nelāgi piebriedis."
"Neprotu spēlēt ģitāru, bet man gan ir krietni virs vidējā."
Aicinām savus variantus rakstīt 'Tviterī', lietojot tēmturi #ApsveicPatiesi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
