Domnīcas "Cehs.lv" biedru sēdē vairākums lēma, ka šajā nedēļā lasītājiem ir jāpiedāvā joku analītiķa, pazīstamā cepinātāja un ētikas normu eksperta Kristapa Āla (pazīstams arī kā K. Āls) vērtējums par konfliktiem, kas festivālā izcēlās.
Roberts Putnis vs Una Rozenbauma
Putnis tehniski rīkojās pareizi, taču – pagalam nepareizu motīvu vadīts. Pret sieviešu "stand-up" ir jāvēršas policijā tā dēļ, ko viņu joki nodara humoram, nevis tā dēļ, ko viņas nodara Robertam Putnim. Roberts un viņa ego galu galā jau tā ir gana cietis aizvadītajās divās vēlēšanās – nav pareizi spārdīt guļošus, Una.
Kas īsti notika? Rozenbaumas šķietamais "stand-up" iestarpināja stāstu par savu pieredzi partijā "Progresīvie", kam nebija nekāda sakara nedz ar jokiem, nedz "stand-up". Viņa vienkārši atstāstīja, kā Roberts viņu par "kuci" nosaucis. Vai tā bija piemērota vieta un laiks? Manuprāt, nē, jo "stand-up" tomēr ir komēdijas žanrs, nevis pašpalīdzības pulciņa paveids.
Taču Roberts to ir paņēmis pilnīgi nākamajā līmenī, diskusiju par Rozenbaumas stāstījuma saturu atstājot tik sekundāru, cik nu vispār var. Viņš devās pie policijas. Vai Roberts situāciju varēja risināt citādi? Jā, "Cehs.lv" mākslīgā intelekta laboratorija spēja modelēt vismaz 217 dažādus veidus, taču Putnis izvēlējās vienu no diviem, kas sociālajos tīklos ļāva vaļu izsmiet tieši politiķi un viņa partiju. Otrs veids bija atklātā vēstule ASV prezidentam. Veiksmi, protams, inspektoriem izmeklēt, vai Roberts patiesībā nosauca Unu par "kuci" ar PMS, un ļoti ceru uz atklāto tiesas sēdi, jo es, sasodīts, to gribētu apmeklēt.
Raivis Dzintars vs Cepiens
Raivis Dzintars ļoti uztraucās par kolēģi, kurš "Lampā" esot nosaukts par dumju. Varbūt satraukums ir lieks, jo gadījumā, ja tā ir taisnība, kolēģis tāpat nesaprastu joku.
Kopumā Dzintara atbilde ir ļoti mierīga, pārdomāta un aicina ievērot ētikas normas arī cepiena žanrā, lai tas būtu vienlaicīgi pigorīgs un intelektuāls. Tā kā pasākums beidzās vēlā naktī uz svētdienu, bet atklātā vēstule ziņās bija redzama jau agrā pirmdienas rītā, Raivis savu svētdienu bija pavadījis, apvaldot svaigi gūtās emocijas un izliekot tās tekstā. Tā jau brīvdienu ir maz, bet Raivis vēl tās ir spiests pavadīt pie datora – jums, cepinātāji, kauna nav?
Diemžēl daļai teksta man ir grūti piekrist. Ja mēs palūkojamies uz "roast" formātu pasaulē, tad joki par Pavļuta zodu vai Papules uzvārda fonētisko līdzību ar koka nosaukumu "papele" (man ir slikta atmiņa – varbūt tas bija cits vārds, lūdzu, precizējiet komentāros) ir ļoti maigi tēmēts. "Roast" ir kā komēdijas MMA jeb cīņas bez noteikumiem. Vēl vairāk – šis žanrs burtiski pieprasa zem jostas vietas jokus (nesaistīti – tikko atcerējos, ar ko tas vārds rīmējas).
Šajā sakarā dzirdēju argumentāciju: "Vai mums tiešām viss ir jāpielāgo Rietumu standartiem?" Nē, nav! Nenāciet uz cepieniem – un neviens viņus netaisīs. Ir daudzi citi pasākumi, ko apmeklēt. Baibai Sipeniecei ir savi "stand-up" šovi – aiciniet viņu.
Tiesa, kā rāda pieredze, "Comedy Latvia" rīkotie pasākumi pulcē aizvien vairāk cilvēku un pilnas zāles (ieskaitot "Lampas" pasākumu), tāpēc acīmredzami cilvēkiem patīk šis žanrs. Šeit es atļaušos norādīt uz paralēlēm: 100% politiķu, kuri ir publiski pauduši sašutumu par jokiem un nonākuši manā redzeslokā, ir virs 35 gadu vecuma. Varbūt vienkārši varam vienoties, ka cepiens ir jauniešu un stilīgu pieaugušo lieta?
Evija Papule vs Visi
Evija Papule pēc cepiena ir spējusi savākties un nav nākusi klajā ar skaļiem paziņojumiem, taču šajā "Top 3" viņu iekļauju uzvedības "Lampā" dēļ, jo šī bija jauna pieredze gan mums – auditorijai, gan, pieņemu, arī rīkotājiem. Nezinātājiem: aizstāvības runas vietā viņa sāka klāstīt partijas pirmsvēlēšanu tekstus, taču uz auditorijas svilpieniem reaģēja ar aizvainojumu.
Es saprotu Papules kundzi. Man arī nenestos prāts uz jokiem, ja manas partijas vadība būtu svaigi dezertējusi uz Briseli, aiz sevis atstājot dažus kriminālprocesus, draņķīgu reputāciju, necik naudas, divus kaķus, kuri jābaro, un pie ledusskapja piespraustu zīmīti "cau..!! uz daziem gadiem izgajam jus savacat ludzu sudus paldies". It īpaši, ja vēl tikai nesen esi pametis labu vietu IZM apmaiņā pret vietu "Saskaņā" un Nila padomnieku rindās. Viņai maiņas darījums sanāca tik draņķīgs, ka varētu noticēt – to ir bīdījuši "NY Knicks" menedžeri.
Taču mana sapratne neko neattaisno. Ja reiz esi ieradies, tad centies spēlēt līdzi. Mazākais, ko varētu darīt, – iepazīties ar formātu, iepriekšējo gadu pieredzi un pakonsultēties ar kādu. Līdzīgi kā, ticu, saistībā ar savu aizstāvības runu bija pakonsultējies Rihards Kols, kurš, tiesa, to nebija vīžojis iemācīties prezentēt.
Es nesen TV atkārtoti redzēju agrāk izcilā raidījuma "Top Gear" fragmentu – viņi bija uzfilmējuši epizodi Indijā. Tā bija ļoti asprātīga, ļoti populāra un no saturiskā viedokļa – ļoti lielisks skatāmais materiāls ar lielu devu pašironijas. Pēc šīs epizodes iznākšanas BBC saņēma dusmīgu vēstuli no Indijas, pieprasot atvainošanos. Viņi esot domājuši, ka Klārksons, Mejs un Hemonds tur filmēs izglītojošu dokumentālo filmu. Lūk. Skatoties uz Papuli, man bija sajūta, ka skatos uz Indiju.
Rezumējums:
Man būtu ļoti skumji dzīvot sabiedrībā, kurā ļaudis skrien uz policiju pēc neveiksmīgiem jokiem vai personīgiem uzbraucieniem – pat ja ļoti, ļoti tiem nepiekrīti. Adekvāta reakcija nepatīkamās situācijās ir viens no kritērijiem, kā, piemēram, es vērtēju cilvēkus. Šeit mēs, manuprāt, redzam gan aizvainojuma izvirdumu, kas pēcāk apvaldīts, gan aicinājumu būt laipnākiem, kas tapis caur sakostiem zobiem, gan vienkārši psihopātisku neirotismu.
Mani ieteikumi ir turpmāk ļaudīm izvēlēties, kurus pasākumus apmeklēt. Savukārt par aizvadīto gadu – varbūt var vienoties, ka festivāla rīkotāji atdod par ieejas biļeti samaksāto naudu?
