'Cehs.lv': Par pretekļiem, kas apgrābsta sievietes
Foto: Cehs.lv privātais arhīvs

Mūsu mazajā postpadomju sabiedrībā pastāv ļoti nopietna problēma ar vardarbību pret sievietēm. Ja tu esi vīrietis, tu esi daļa no problēmas, tev to būs grūti pieņemt, bet pacieties – paskaidrošu, kāpēc. Ja tu esi sieviete, tu esi daļa no problēmas, tev to būs grūti pieņemt, bet pacieties – paskaidrošu, kāpēc.

Cik nu esmu piedzīvojis padomju gadus, uzskatu šo laika periodu par visveiksmīgāko mēģinājumu dzīvot pēc tradicionālām vērtībām. Valsts pamatā bija ģimene, smags darbs bija augsta sabiedrības statusa simbols, visiem bija izpratne par to, kas ir īsts vīrietis un īsta sieviete, cilvēka seksualitāte bija netikums, un nekur plašajā padomju valstu blokā nebija atrodams kaut viens homoseksuāls cilvēks. Vīri mēdza piekaut savas sievas un bērnus, bet tas bija OK, jo tā taču ļoti daudzi darīja, un galu galā: "Бьёт – значит любит!" (Sit, tātad mīl – krievu val.)

Esot pusaudzim deviņdesmito gadu Rīgas mikrorajonā, šīs tradicionālās vērtības un cietuma izpratnes tika mantotas itin labi. Ja kāds puisis atļāvās komentēt ko citu bez sporta un mašīnām, viņš bija gejs, un atbilstoši tā brīža valdošajai izpratnei geji ir pretdabiski un no viņiem jāsargā bērni. Īstiem vīriešiem patīk tikai sievietes, un, jo skaistāka vīrietim ir sieviete, jo īstāks viņš ir vīrietis. Īsta sieviete bija ar gariem matiem, garām kājām un lielām krūtīm, jo tādas patīk īstiem vīriešiem. Vēl no padomju cietumu izpratnēm bija māte. Māte nebija īsta sieviete, māte bija svēta, un mīlestība pret māti bija visīstākā mīlestība. Jebkurš "zonas" rūdīts recidīvists aprāva bravūras un lepnuma stāstus par cilvēku apzagšanu vai piekaušanu, ja viņam tika pajautāts par māti, – tad viņš runāja "no dvēseles".

Pieņemoties prātā, kam ļoti palīdzēja studijas, cilvēku iepazīšana un interneta ienākšana ikdienā, izpratne par sabiedrības audeklu ļoti stipri mainījās. Vismaz man, jo izskatās, ka ļoti daudzi šo padomju tradicionālo vērtību bagāžu ir nesuši tālāk līdz pat šodienai, pretējā gadījumā viņi nebūtu tik plaši pārstāvēti Saeimā.

Vārdi "sieviete" un "vīrietis" nav tikai apzīmējums dzimumam. "Cehs.lv" mākslīgā intelekta laboratorijas vecākais sociālantropologs Kristaps Āls skaidro: "Noteikti esat dzirdējuši teicienu, ka džentlmeņi ir izmiruši. Nevis džentlmeņi ir izmiruši, bet šis vārds ir miris, tā vēstījums un statuss ir piekabināts vārdam "vīrietis". Tāpat ir ar vārdu "lēdija", tas ir analogs šodienas vārdam "sievišķīga". Bez dzimuma "vīrietis" un "sieviete" apzīmē arī sociālo statusu. Šis statuss ir balstīts uz nerakstītiem un nekonkrētiem nosacījumiem, varētu minēt tikai dažus: vīrietis nekad nepacels roku pret sievieti, pelnīs pietiekami, lai apgādātu ģimeni, bet sievietēm jābūt glītām, koptām un elegantām. Atšķirībā no vīriešiem sievietes nevar atļauties aiziet uz bāru iešļūcenēs, neķemmētiem matiem, pieliet seju un apvemties pie galda, jo tas nav sievišķīgi, bet tas nav nevīrišķīgi."

Kosmosā nav nekāda spēka vai likuma, kas aizliegtu vīrietim pļavā lasīt puķes un pīt sev vaiņagu vai sievietei ģērbties flaneļa kreklā un mainīt eļļu spēkratam ar V8 dzinēju, viņiem dzimumorgāni no tā nenokritīs, bet mūsu iesūnojušajā sabiedrībā tieši tādu likteni piedzīvos viņu statuss. Šie statusi uzliek nepamatotu pienākumu katra dzimuma pārstāvim ievērot sabiedrībā pieņemtos stereotipus, un nespēja kvalificēties šim statusam rada gluži reālu stresu. Tieši šī iemesla dēļ sabiedrībā tiek izmantoti lamu vārdi, to mērķis ir devalvēt sociālo statusu jeb, kā K. Āls izsakās, šis process ir sociāla kastrācija. Tāpēc manā pamatskolas klasē puikas apsaukājās ar vārdiem "pe*iņš", pat neapzinoties savus motīvus un mērķus.

Ja mēģināsiet, sapratīsiet, ka ir neiespējami atrast kaut vienu sievieti, kas nebūtu saskārusies ar vardarbību, īpaši ar seksuālu vardarbību. No perversiem izteikumiem sociālajos tīklos līdz apgrābstīšanai, līdz izvarošanai. Sievietes ar to saskaras ikdienā un ne vienu reizi vien. Lielākajā daļā gadījumu sievietes noklusē šādu vardarbību, daļa to dara kauna dēļ, daļa nevēlas izraisīt lielāku konfliktu, daļai sieviešu ir bail, jo mūsu padomju tradicionālo vērtību dēļ būt upurim ir vājuma pazīme, un, ja kāds ir vājš, viņš pats pie tā ir vainīgs.

Tiklīdz sieviete izlemj par to neklusēt, piemēram, pasakot, ka kāds vīrietis ir apgrābstījis viņas dibenu vai krūtis, viņa sastopas ar apkārtējo vīriešu pretreakciju, noliegumu un neticību. Grūti izprotams fenomens, es zinu, bet palīgā steidz K. Āls: "Tiklīdz vīrieši dzird vārdu "vīrietis", viņi nespēj izvairīties no paralēļu meklēšanas ar sevi un savu sociālo statusu. "Es esmu vīrietis, es tā nekad nedarītu, jo īsts vīrietis tā nekad nedarītu." Šis ir galvenais iemesls, kāpēc sievietes, kas ir cietušas no vardarbības, vienmēr sastopas ar asu pretreakciju no to cilvēku puses, kas sevi identificē ar vīrieša statusu. Neiepīsim šeit "pati vainīga, nevajag tik izaicinoši ģērbties" viedokļa paudējus, tie ir konservatīvi dalbajobi, kas stingri pieturas pie padomju tradicionālajām vērtībām, kur sieviete ir nekas vairāk kā trofeja tēviņam. **Ehhemstepaņenkohm**, **khekhenacionālāapvienībakhem**, piedodiet, kafiju ierāvu elpvadā."

Vislabākais risinājums, manuprāt, ir izmantot pastāvošo paradigmu savā labā un sociāli kastrēt tos indivīdus, kas atļaujas bez uzaicinājuma kaut pirkstu piedurt sievietei. Mums ir daudz ļoti spēcīgu lamu vārdu, ar kuriem devalvēt vīriešus, kas nespēj savaldīt rokas. Dāmas, tiklīdz kāds indivīds jums izteiks kādu perversu komentāru vai nepiedienīgi pieskarsies, ierakstiet sociālajā tīklā, ka kāds preteklis vai morāli impotentais jums ir pieskāries, ideālā gadījumā vēl ielieciet tā gropizļaka fotoattēlu. Tikai šādi var ļaut visai sabiedrībai aptvert problēmas patieso mērogu. Domāju, ka bailes no statusa zaudēšanas atturēs morālos kropļus no roku palaišanas.

Un, mediji, rakstiet par šiem gadījumiem un necenzējiet šiem kretīniem veltītos apzīmējumus.



Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form