Piektdienas pēcpusdienā mani aizveda uz slimnīcu. Divu stundu laikā veica dažādas analīzes un izmeklējumus, vakarā tika operēts apendicīts, nākamās dienas rītā jau pastaigājos pa nodaļu, aiznākamajā biju mājās. Palātā bija kungs, kurš bija nemierā ar noteikumu, ka ārpus palātas jāstaigā sejas maskā. Viņaprāt, tā esot kādam izdevīga afēra, jo maskas nepasargājot no vīrusa izplatības, par ko viņš esot pārliecinājies, pēdējos 3 gadus strādājot par starppilsētu autobusa vadītāju un ne reizi nesaslimstot ar kovidu. Viņam arī bija citas idejas par to, kā ēnu valdība manipulē ar tautas domu, bet farmācijas uzņēmumu interesēs ir turēt cilvēkus slimus.
Mājupceļā no slimnīcas aizdomājos, ka pirms 100 gadiem apendicīts būtu varējis man laupīt dzīvību, bet šodien jau tik ātri varu atgriezties pilnvērtīgā ikdienā. Lai arī slimnīcā pavadīju 2 dienas un 3 naktis, paguvu noilgoties pēc lietām, kas kā puzles gabaliņi veido daļu no mana tēla un labas pašsajūtas. Dušas želeja, šampūns, tīras drēbes un smaržas palīdzēja sajusties atkal kā cilvēkam. Protams, pietrūka arī svaigs ēdiens un našķi, tālab devos uz veikalu. Iepirkumu grozā bija bifido jogurts ar meža ogām, svaigi lapu salāti, pastinaki, mazie burkāniņi un citas iecienītas lietas. Ļoti sakārojās auzu cepumus un, izvēloties tieši tos, man sakārtojās domas, kur apvienojās gan ekonomikas studiju laikā apgūtais, gan mana palātas biedra stāstītais. Atskārtu, ka viņam varētu būt daļēja taisnība un farmācijas uzņēmumi tiešām manipulē ar mūsu veselību!
