Līgo svētkus domnīcas "Cehs.lv" īpaši svarīgo lietu risināšanas eksperts Kristaps Āls pavadīja nemierīgā noskaņojumā. Īsi pirms nācijas dzirdīšanas nogales medijos parādījās informācija, ka Sanda Ģirģena priekšlikums par austrumu robežas apsardzību saniknojis aizsardzības ministru Arti Pabriku. Tā kā šis ir gana sensitīvs jautājums, kas skar visu Latviju, ir piemeklēts risinājums. Tas varētu iepriecināt abus ministrus pat tik ļoti, ka tie sadosies rokās un metīsies jestrā uzvaras dancī.
Situāciju īsumā ieskicēja LTV raidījums "Panorāma".
Atreferējot to vēl īsāk: Latvijas austrumu robežas uzraudzību atvieglotu žogs, taču tā būvniecībai trūkst aptuveni 30 miljonu. Ar patruļām arī ir švaki, jo robežsardzei esot par īsu ar cilvēkiem. Ģirģens izteica variantu, ka varētu samazināt atsevišķu izšauto zenītraķešu daudzumu un šo naudu novirzīt trūkstošajiem cilvēkiem, bet Pabriks teica, ka tā nav forša ideja, un solīja pārņemt austrumu robežas kontroli.
Kā redzat, situācija ir saspringta, jo ir nepieciešams rast risinājumu, kas būtu ne tikai iedarbīgs, bet arī lēts. Visu cieņu, protams, Pabrika karatē spējām, bet sargāt robežu tomēr nav iekaustīt koka klucīti. Tieši tāpēc K. Āls ir atrotījis piedurknes un sagatavojis rekomendācijas.
Domnīcas eksperts uzskata, ka šis cietais rieksts ir risināms, izmantojot vērtīgos dabas resursus. Ja mēs ielūkojamies kaut vai pavisam nesenā pagātnē, tad kā pirmais piemērs prātā nāk 1281. gada mongoļu vadoņa Hubilaja (Kublai Khan) flotes uzbrukums Japānas krastiem, kur neskaitāmās koka laivas atdūrās pret spēcīgajiem vējiem un nogrima. Izmaksas? Nulle. Rezultāts – acīmredzams.
Latvijai ir divi spēcīgi dabas resursi. Viens no tiem ir latvānis – ja mēs visas austrumu robežas garumā sastādīsim kuplus krūmus ar indīgo augu, neviens nevēlēsies riskēt tur līst. Tāpat arī latvāņu plantācijas neizslēgtu ērču iesaisti, kas šo plānu padarītu dubultā drošu.
Jūs vaicāsiet: "Bet ko darīt ziemā?" "Latvāņi ziemā neaug," jūs skeptiski novilksiet? Tam ir domāts otrais Latvijas dabas resurss – gudrons. Mums ir iespēja likt visvairāk piesārņotajai un bīstamākajai vietai Latvijā kalpot savā labā. Ja mēs gar robežu izraksim grāvi, kurā pārsūknēsim gudrona dīķu saturu, mums būs atrisināts jautājums par to likvidāciju, kā arī nodrošināta papildu drošība valstij. Neviens cilvēks negribēs līst tur iekšā.
Metode, ar kuru mēs uzreiz atbaidīsim nelegālos robežas šķērsotājus, ietaupīs valsts budžetam lielus līdzekļus, jo, kā redzams robežsardzes video uzskates materiālā, lai noķertu trīs iereibušus bezpajumtniekus ar vecu "Ford Focus", ir nepieciešams izmantot helikopteri, specvienību, suni, ieročus, sniega moci, kā arī īpaši aprīkotu "Toyota" automašīnu.
Šīs metodes ļaus Latvijai ietaupīt iespaidīgas naudas summas, kuras gana ilgi uzkrājot mēs varēsim veikt pēdējo austrumu robežas sargāšanas fāzi – dziļurbuma veikšanu līdz pat magmai, kas izraisītu augstu un aktīvu vulkānu rašanos pierobežas zonā. Šādi mēs arī lietderīgi izmantosim reti apdzīvotās lauku teritorijas, kas kļūs ļoti iespaidīgas gan no ainaviskā viedokļa, gan drošības aspektiem.
Nav par ko!