Nav tā, ka latvietim principā nepatiktu cilvēki, kas ieradušies apmesties uz dzīvi Latvijā. Ja to dara kāds francūzis, brits vai vācietis, tad latvietis par to pat ir lepns. Ar prieku lasa ziņas, ka kāds no šiem labajiem ārzemniekiem atvēris vīna darītavu, siernīcu vai tehnoloģiju kompāniju. Latvietis var pat notraukt aizkustinājuma asaru, klausoties dziesmiņu 'Paldies latiņam', izpildītu ar tik ļoti piemīlīgo rietumeiropas akcentu.
Arīdzan atstāt desmit eiro par Latvijas francūža kazas siera rituli Kalnciema tirdziņā - tas liek stājai iztaisnoties un rada ticību nākotnei.
Cilvēki, kuri ierodas tā vairāk no austrumu puses. Nu, tie liek latvietim mazliet raukt degunu. Ja tikai kā tūristi, tad jau latvietis neko daudz nesaka. Lai jau viņi dzīvojas pa to savu anklāvu Jūrmalā. Dažkārt, protams, ir žēl, ka pašiem vairs nav foršas piejūras pilsētas, bet no otras puses - ko tik nedarīsi ienākošās naudiņas vārdā. Tādi austrumnieki, kuri ir uz palikšanu - ja viņi iemācās latviešu valodu, ir inteliģenti, naudīgi un nav ar imperiālistiskām nosliecēm, tad jau arī ir tīri ok. Un, godīgi sakot, vidējais latvietis nemaz nepamana viņu ierašanos. Cik bija Rīga krieviska, tik ir.
Toties tie, kuri ierodas no dienvidiem - tie ir imigranti. Pa īstam imigranti. Tos latvietis nemīl un negrib redzēt ne acu galā. Latvietim nav īsti pretenziju pret vietējiem brūnādainiem jauniešiem, kuri dzimuši latviešu daiļavām. Tie nav slikti un var pat piedalīties dziesmu un deju konkursos. Nav īpašu pretenziju arī pret tādiem sabiedrības integrācijas balstiem kā Hosams Abu Meri. Nav pretenziju arī pret melnīgsnējiem studentiem, kuri palielā skaitā studē Rīgas universitātēs jau gadu desmitiem.
Toties tie, kuri ieradīsies tagad. Tie brūnie ļautiņi. Par tiem latvietim ir stiprs viedoklis. Tātad, kas tieši latvietim šķiet? Lūk uzskaitījums:
• Darba tikuma viņiem nebūs nekāda. Strādāt viņi nestrādās principā.
• Viņi dzīvos uz valsts rēķina, ar milzīgiem pabalstiem, kamēr mūsu pašu jaunās māmiņas un pensionāri saņem no valsts tikai pašu mazumiņu, ar ko nav iespējams iztikt.
• Viņi visi būs aktīvi musulmaņi, kuri uzspiedīs vietējiem savu ticību. Drīz vien visur pilsētā parādīsies mošejas, lielveikalos lūgšanu telpas un no rītiem Pļavniekos skanēs muedzina saucieni uz lūgšanām.
• Protams, vietējās meitenes neglābjami un masveidā ļausies tumšādainajam valdzinājumam un jau pēc nieka pāris gadiem būs pirmais gadījums, kad latviešu meitene tiks piespiesta valkāt burku. Un viņai tas patiks.
• Vienlaicīgi viņi pārsvarā būs arī noziedznieki. Liels vai mazs, vīrs vai sieva, bet tik un tā mēģinās kaut ko nočiept. No sākuma visu, kas nav piesiets, bet jau pēc kāda laika tumšākās ieliņās liks pie rīkles arī nazi, atņemot visus sūri grūti pelnītos eiro. Un pensiju.
• Nu, un, protams, netīrība un slimības. Utis, malārija un ebola - imigranti būs kā noklāti ar vātīm, strutām un dažādu mazformāta dzīvo radību, ko centīsies izplatīt pēc iespējas plašāk.
Bez nelaimīgajiem imigrantiem latviešu sabiedrībai ir ārkārtīgi stiprs un vienšķautnains viedoklis arī par gejiem. Pie tam, šis viedoklis ārkārtīgi eleganti pārklājas ar augstāk minēto viedokli par imigrantiem. Palūkosim, kas notiks, pieskaitot klasisko, vidēji tautisko un vidēji izglītoto viedokli par gejiem viedoklim par imigrantiem.
Tātad:
• Geji strādā. Vai ir kāds kādreiz redzējis geju-bezdarbnieku? Vai pat dzirdējis par tādu? Tādu gluži vienkārši nav - visi ir mākslinieki, dizaineri, žurnālisti, redaktori, mūziķi un visādi citādi radoši, labi pelnoši ļaudis.
• Ja geji strādā, tad, protams, viņiem ir arī mājas un ienākumi. Attiecīgi neviens nebaidās par pabalstu ņemšanu un dzīvošanu valstij uz kakla. Grūti iedomāties stilīgu frizieri, dzīvojot kaut kādās valsts kopmītnēs.
• Geji nekad nav manīti aktīvi sludinām jebkāda veida ticību. Tieši otrādi - garīdznieki mēdz cīnīties pret gejiem kā pret īstenu anti-ticības iemiesojumu. Ja nu gribās vēl papildus drošību, var arī piedāvāt pie robežas notiesāt tādu kārtīgi latvisku rumpjmaizes ņuku ar cūkgaļas cauraudzīti.
• Latviešu tauta varēs būt droša par to, ka latviešu meitenes netiks masveidā savaldzinātas. Tas izriet no paša uzdevuma uzstādījuma.
• Atkrīt arī noziedzības problēma. Ne Latvijā, ne starptautiskajā sabiedrībā nav dzirdēts par gejiem - noziedzniekiem. Ja tādi arī ir, tad, acīmredzot, statistiski neizceļas, salīdzinot ar citām iedzīvotāju grupām. Vienīgais noziegums, kur tie laiku pa laikam tiek publiski pieķerti, ir sliktas mūzikas veidošana. Un tas, diemžēl vai par laimi, nav krimināli sodāms nodarījums.
• Un par netīrību arī nav jāuztraucas. Geji ir tīrības simbols. Salīdizni jebkuru geju ar parastu heteroseksuālu veci un varēs nekavējoties redzēt, ka viņi būs gludāk noskūti, pareizāk iesmaržojušies un ar kreklu biksēs. Novērojumi liecina, ka geji arī nesvīst. Tīrība, protams, nozīmē arī vidēji daudz mazāku iespējamību būt dažādu ļaunu slimību nēsātājam. Un par kukaiņiem vispār var neuztraukties.
No augstāk aprakstītā skaidri izriet, ka Latvijai ir jāizmanto savas tiesības izvēlēties, kas pie mums brauks un jāatlasa pēc iespējas vairāk geju. Gan tauta būs apmierināta, gan labklājība augs. Es, personīgi, nevaru ne sagaidīt, kad Rīgā atvērsies pirmās Libāņu frizētavas, Sīriešu džeza klubi un Tunisiešu restorāni. Kad Somāliešu laikmetīgā dizaina heppeningi, Čadas dzejas lasījumi un Mali tuksneša deju pēkšņnotikumi kļūs par ierastu sastāvdaļu Rīgas kultūras dzīvē.
Pie tam, jāatceras, ka lielākajā daļā arābu valstu homoseksuālisms tiek interpretēts kā ar nāvi sodāms grēks. Attiecīgi, ja Rīgā būs pilns ar gejiem, tad pilnīgi dabīgi, ka turpmāk un uz ilgu laiku, visreliģiozākajai iespējamo imigrantu daļai zudīs pilnīgi jebkāda vēlme nokļūt Latvijā.
Lielais integrators, CEHS