Partijas "Latvijas attīstībai" sastāvā aizvadījis divas vēlēšanas, bet partijas valdē esot kopš 2016. gada, Māris Mičerevskis 2020. gada rudenī neviļus piedzīvo mesijas cienīgu atklāsmi – Jaunups un Pūce tomēr izrādās blēži. To padzirdējis, Juris izdzīvo vairākus lūzuma posmus, iejūtoties slikta komiķa, godīga politiķa un aizvainota cietēja tēlos. Ja sākotnēji dižportāls "Cehs.lv" situācijas skaidrošanai vēlējās pieaicināt kādu politologu, tad beigu beigās šīs sāgas komentēšanai atbilstošāks šķita dramaturgs Kristaps Āls.
"Šajā situācijā visspilgtāk iezīmējas divi tēli – atklāsmju nesējs Māris un konsekventais cietējs Juris," rezumē K. Āls. Vispirms par pirmo.
Ilggadējais "Latvijas attīstībai" darbonis tā pēkšņi sapratis, ka godā ir jāceļ nācijas intereses un jāuzsāk cīņa pret Jaunupa ietekmi politikā. Kristaps Āls uzreiz vēlas vaicāt – kur modernā Tālavas taurētāja izpratnē sabiedrības intereses bija visus šos gadus? Domājot analoģijās, ja Māris iestātos kukluksklanā un ar baltu mici dancotu ap ugunskuru, vai viņam arī būtu nepieciešami vairāki gadi, lai attaptos: "Hei! Šī organizācija taču ir aizdomīga! Es iestājos skanīgu meldiņu un asprātīgu saukļu dēļ, bet, izrādās, jūs esat rasisti."
Sacelto jandāliņu izskaidrotu kāds konkrēts iemesls, taču bez tā gribot negribot rodas sajūta, ka arī Mičerevska kungs kaut ko nepastāsta līdz galam par savu motivāciju. Bez tās K. Ālam atliek vien žonglēt ar publiski izskanējušo informāciju un varbūtībām.
