"Mugurkauls nav tikai tvitera publikas griba," publiskā paziņojumā pēc 10. maija nekārtībām uzsvēra ministre Marija Golubeva, ko savstarpēji piekrītoši sociālajos tīklos atskaņoja arī pārējās redzamākās partijas sejas. Vēl nākamajā dienā A/P "Twitter" audio tiešsaistes sarunā izskanēja, ka ļaudis sociālajos tīklos neredz "īsto dzīvi". Un tomēr nepilnu nedēļu pēc jandāliņa Golubeva kaut kā pazaudēja amatu. Šķetināt, kā tad tā sanāca, uzņemas "Cehs.lv" iekšpolitikas procesu pētnieks Kristaps Āls.
K. Āls varētu uzreiz ķerties pie ironijas par to, ka sociālo tīklu burbuļa pārmetumi nāk no politiskā spēka, kas sev apkārt ir apaudzējis kreveli, kas acīmredzami nelaiž cauri kritiku no malas, kamēr iekšpusē viens otru nemitīgi slavē par labi padarītu darbu.
Taču sāksim pamazām un ar pašu vienkāršāko. Ko tviteris pārmeta Golubevai un kur sākās nedienas? 9. maijs tika aizvadīts mierīgi, skaļākiem pamatotiem pārmetumiem esot vien par atsevišķiem momentiem, piemēram, Krievijas vēstnieka VIP pieeju pieminekļa pakājei, taču uz kopējā fona – nekas vairāk par nosacītiem sīkumiem. Par to sīkāk varēja lasīt "Cehs.lv" versijā pagājušajā nedēļā.
Taču 10. maijā jau pulksten 17 internetā klejoja video ar vīrieti, kurš spārda sanestās puķes, ap pulksten 18 jau bija vairāki video, kā tika atskaņotas padomju slavas dziesmas un ap 18.30 lielākie Latvijas mediji jau publicēja reportāžas no pieminekļa.
Šajā pašā laika rāmī Golubeva sociālajos tīklos bija apsveikusi Liepāju ar Eiropas kultūras galvaspilsētas statusa iegūšanu un uz jautājumu, kur ir drošības iestāžu reakcija Pārdaugavā, divas reizes atbildējusi, ka pārkāpumi nav apstiprinājušies, bet policija visu pieskata. Varbūt no šī sabiedrībai bija kaut kā jānolasa, ka ministrei nav laika komunicēt, jo ir jāsteidz mājup no Spānijas tvarstīt neģēļus, taču K. Āls neņemas vainot ļaudis, ja šādu mesidžu neviens neuztvēra.
Pulksten 22.33 policija ziņoja par daļēju pasākuma izklīdināšanu, bet ļaudis oponēja – tiešraides sociālajos tīklos un klātesošie liecina, ka viss vēl notiek. Negaidīti vēl pie ballītes durvīm pulksten 23.16 pieklauvēja Pabriks, aicinot nomierināt emocijas. Attiecīgi lēmums izklīdināt pasākumu nācis 5-6 stundas, kopš simboliskās puķu spārdīšanas, bet norobežot pieminekli dienu vēlāk, 11. maijā, tomēr pēkšņi šķiet pareiza doma.
