Foto: Cehs.lv privātais arhīvs
Latvija starptautiskajā vidē ir pazīstama ar trim lietām. Pirmkārt, tas ir zema līmeņa futbols. Mums, protams, ir atsevišķi talantīgi indivīdi, taču būsim tieši. Neviļus uzslēdzot Latvijas futbola čempionāta tiešraides, tās vizuāli ir grūti atšķirt no garā starpbrīža pamatskolas sporta laukumā. Atskaitot to, ka skolu sporta laukumos, protams, ir īstas tualetes, nevis pārvietojamās būdiņas, kā arī ļaudis mazāk lamājas. Tāpat arī, pavērojot Latvijas izlases rezultātus, rodas sajūta, ka nejauši esam sajaukuši un turp nosūtījuši kāda rajona čempionāta komandu. Īsumā – nekāda pārāk iepriecinošā aina te nerādās.

Otrā lieta, ar ko Latvija ir populāra, ir lieliskas kvalitātes hokejs. Nācijai ar tik nelielu iedzīvotāju skaitu un tik maz hokeja haļļu ir milzu sasniegums atrasties starp pasaules labākajām valstīm. Mūs regulāri priecē ziņu virsraksti par latviešu panākumiem pasaules spēcīgākajā hokeja līgā. Tāpat arī fakts, ka spēlēšana KHL tāda pašsaprotama lieta vien ir un daži tūkstoši apmeklētāju ir švaks rādītājs, kamēr futbolā šāda scenārija gadījumā tiktu rauts gaisā šampanietis. Latvieši tik ļoti grib spēlēt hokeju, ka pie mums par futbolu skaļāks ir palicis pat "tā jau es spēlētu hokeju, bet mūsu pilsētai nav halles" sporta veids – florbols.

Trešā lieta, kas mums tiešām ir atstrādāta kvalitatīvas eksportpreces līmenī, ir korupcija un prasme shēmot. Mēs protam "izmuhļīt" naudu no tramvaju mazgāšanas, kā arī izveidot fiktīvas darbavietas, kurās sastumt visus draugus, radus un attālus domubiedrus. Laikā, kad latvietis nefano par hokeju vai nededzina kūlu, viņš domā, kā nemaksāt nodokļus VID, un, ja tiek pieķerts, dodas uz sabiedrisko mediju skaidroties – kas, pie velna, notiek!

Nu lūk. Jūs vaicāsiet – kāds sakars ir šīm trim lietām?

Futbols ļoti dāsni tiek finansēts no UEFA un FIFA naudām. Īsumā – tā budžets šim gadam ir vairāk nekā 10 miljoni. Kā mēs redzam, tas tikpat labi varētu būt 100 miljoni un mēs tāpat pamanītos zaudēt Roņu salas izlasei. Kamēr hokeja budžets ir vien nožēlojami daži miljoni, neskatoties uz to, ka regulāri uzvaram komandas, kurās dažs labs spēlētājs saņem vairāk, nekā ir visas mūsu federācijas budžets. Iedomājieties – kāds mums būtu futbols ar hokeja budžetu?

Es pamēģināju iedomāties, un man patika tas, ko redzēju. Tāpēc ierosinu izveidot darba grupu ar nosaukumu "Futbola un cita korupcija". Jaunizveidotās darba grupas "F.U.C.K." mērķis būtu izveidot iedarbīgu shēmu, kā futbolam paredzēto ārvalstu finansējumu veiksmīgi novirzīt hokeja attīstībai.

Šādā veidā mēs stiprinātu jau esošo spēku, proti, Latvijas hokeja izlasi, savukārt futbola kvalitāte "F.U.C.K." darbības rezultātā redzami neciestu. Varbūt pat būtu manāmi uzlabojumi, jo spēlētāji justos brīvāk un šim sportam vairāk pievērstos kā hobijam, nevis darbam.

Protams, ir vairāki varianti, ko iesākt ar hokejam piesaistītajiem desmit miljoniem, taču kā vienu variantu es apsveru Sidnija Krosbija naturalizēšanu. Ticu, ka attiecīgās iestādes neatteiktu viņam pasi, jo atšķirībā no Pedijas Krosbijs ir baltais vīrietis.

Tuvākie darbības soļi, cerams, ir skaidri. "Paldies" pateiksiet, kad Latvijas hokeja izlase iegūs zelta medaļas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!