Saprotams, ka atzīt: "Iespējams, skolā vajadzēja mācīties cītīgāk. Varbūt nevajadzēja otrajā kursā pamest augstskolu. Ātro kredītu ņemšana nebija pati spožākā ideja. Ja es būtu strādājis cītīgāk, iespējams, man neklātos tik slikti," ir daudz grūtāk, nekā pateikt: "Valsts man nav devusi pilnīgi neko, tāpēc man nācās doties uz Īriju!"
Skaudrā patiesība ir tāda, ka krietna daļa no aizbraukušajiem pameta Latviju tikai tāpēc, ka bija sagrābušies ar savu Latvijas algu neatmaksājumus ātros kredītus. Finanšu sektorā strādājošie joprojām katru dienu saskaras ar šādiem dzīvesstāstiem. Tie ir cilvēki, kuri iebraukuši tik pamatīgās auzās, ka ņem ātros kredītus, lai nomaksātu citus ātros kredītus, tādējādi krietnu daļu jau tā necilās algas spiesti atdot par ātro kredītu procentu maksājumiem.
Iepriekš jau rakstījām par "ātro kredītu dzimtcilvēkiem"(http://www.delfi.lv/news/comment/comment/cehslv-atro-kreditu-dzimtcilveki.d?id=48242025), tomēr uzskatām, ka ir būtiski atkārtot – ātrie kredīti ir viens no būtiskākajiem faktoriem, kas "piespiedis" tik milzīgu skaitu cilvēku pamest Latviju. Respektīvi – liela daļa atbildības par piespiedu valsts pamešanu jāuzņemas ne tikai valstij, bet arī pašiem aizbraucējiem – to neapdomības dēļ. Protama lieta, ir ļoti ērti katru mēnesi pirmsalgas nedēļā paņemt kredītā piķi, lai uzsauktu čomiem alķīti un kotletes, jo pēc nedēļas jau to varēs atdot. Ja galva nedraudzējas ar matemātiku, droši vien ir grūti izsecināt, ka nākamajā mēnesī kredīts būs jāņem jau nedēļu agrāk, bet vēl pāris mēnešus vēlāk kredīta parāds būs uzkačāts jau pilnas algas apmērā.
Pirms nedēļas Saeimā pieņēma grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz atbildīgāku un stingrāku patērētāju kreditēšanu nebanku sektorā. Ar nākamo gadu maksimāli atļautā procentu likme tiks samazināta no 200% līdz 25% gadā.
LB, PTAC, LTRK rekomendēja šo procentu samazināt līdz 60%, kā tas ir, piemēram, Igaunijā, tomēr šīs rekomendācijas netika ņemtas vērā un procentu nolēma samazināt līdz 25%. No vienas puses, šāds solis ir ļoti atbalstāms un, iespējams, ātro kreditēšanu pat vajadzētu aizliegt kā sugu, no otras – tas dod nebanku asociācijai augsni sūdzībām par to, ka likumprojekts ieviests nepārdomāti.
Ātro kredītu izsniedzēji jau sajutuši sviluma smaku zem kājām un sākuši saviem klientiem izsūtīt šādus te paziņojumus: "04.10.2018. Saeima grozīja Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, tā rezultātā *kredītiestādes nosaukums* vairs neizsniegs aizdevumus līdz 150 eiro, jo tas nebūs rentabli. Pēdējā cerība ir Tev personīgi vērsties pie valsts prezidenta ar vēstuli un lūgt neizsludināt sasteigto, populistisko un sabiedrībai neizdevīgo likumu. Raksti uz adresi: Raimondam Vējonim, Pils laukums 3, Rīga, LV-1900. Vēstule jānosūta šodien vai, vēlākais, rīt. Neskaidrību gadījumā zvaniet *kredītiestādes nosaukums*."
"Pēdējā cerība", skaidrs? Šī ir tava pēdējā cerība turpināt katru mēnesi ņemt kredītu un atdod mums savu piķi. Pati pēdējā cerība sajāt savu finansiālo stāvokli tā, lai pēc tam nebūtu citu variantu, kā vien braukt uz Lielbritāniju. Pēdējā cerība pamest Latviju un pēc tam vainot pie tā kādu citu. Nenokavē to!
Ātro kredītu devēji jau sen cenšas patērētāju prātos uzdoties par labākajiem draugiem, kas nesavtīgi gatavi nākt palīgā, lai nekavējoties uzlabotu dzīvi. Jo ir taču tik forši tā vietā, lai kārotās preces iegādei pusgadu veiktu uzkrājumus, saņemt to uzreiz un pēc tam gada laikā samaksāt par to uz pusi vairāk. Tie ir labākie draugi, kuru peļņa pērn pārsniegusi 90 miljonus eiro.
Bet, ja nopietni, protams, ar nākamā gada sākumu plānoto likuma grozījumu ieviešanas jautājumā gribētos cerēt uz veselā saprāta uzvaru un prezidenta mugurkaulu, kas iepriekš ar pārlieku lielu stingrību nav izcēlies, pretējā gadījumā būs jāsecina, ka likuma grozījumi bija vien populistisks priekšvēlēšanu solis, kurš jau saknē ticis paredzēts izmešanai nebūtībā. Diezgan nepārprotamu attieksmi pret vēlētāju viedokli pēc vēlēšanām kāda partija nupat jau lieliski ieskicēja, neatstādinot no amata narkomānu.
Lai nu kā, skaidrs – ja nebūtu auglīgas zemes, nebūtu arī arāju, tāpēc, iespējams, nevis Latvija ir neizdevusies valsts, kas nevienam neko nav devusi, bet gan latvieši ir neizdevušies pavalstnieki.