ASV pirmais padomdevējs - laulātais
Pagājušajā gadā ASV piedzīvoja lielāko garā klepus epidēmiju gadsimta laikā. Tāpēc Teksasas universitātē tika veikts pētījums par to, kam vecāki uzticas jautājumā par bērna vakcināciju. Pētījums atklāja, ka ASV svarīgākais padomdevējs šādos gadījumos, pirmkārt, ir laulātais vai partneris, un tikai tad seko ārsti, tad ģimenes locekļi un draugi. Pētījums arī atklāj, ka tie vecāki, kuri izvēlas nevakcinēt bērnus vai dara to, nesekojot vakcinācijas kalendāram, parasti informāciju meklē arī tādos avotos kā grāmatas, ziņu programmas un internets.
Kāda ir Latvijas pieredze? Kas ir vecāku autoritātes vakcinācijas jautājumos mūsu valstī un kas to nosaka? Latvijas pieredze diemžēl ir maz zinātniski pētīta, tomēr ārsti ir pamanījuši, ka pēdējos gados vecāki arvien biežāk lēmumu pieņemšanā vēlas izmantot daudz plašāku informāciju nekā agrāk. Latvijā, līdzīgi kā tas ir citviet Eiropā un ASV, arvien lielāku lomu lēmumu pieņemšanā spēlē sociālie tīkli, kuros bērnu vecāki labprāt lūdz padomu, diskutē un saņem informāciju. Gandrīz ikviena jauno vecāku ģimene šodien prot viegli dot uzdevumu pasaules tīmeklim un atrast vajadzīgos atslēgas vārdus, kas jau pēc dažām sekundēm ļauj atvērt lapu pēc lapas par interesējošo tēmu. Tikai viena nelaime - kā atšķirt uzticamu informācijas avotu no, piemēram, kāda dīvainīša radīta stāsta. Visos sociālajos tīklos ir atrodama gan pozitīva un cilvēkiem noderīga informācija, gan arī pilnīgas muļķības, mīti, kas var kaitēt sabiedrības veselībai. Lēmumu pieņemšanā bieži vien vecāki balstās uz ticību kādas harizmātiskas personas viedoklim. Labi, ja tas ir ārsts ar pieredzi, kurš pazīst bērnu, tomēr nereti par viedokļa veidotāju kļūst cilvēks bez medicīnas izglītības. Tāpēc autoritāšu izvēlē es ieteiktu būt visai piesardzīgiem.
Labākais padomdevējs - ģimenes ārsts un atzītas veselības institūcijas
Kādu padomu dot vecākiem, kuri domā, kam uzticēties, no kādiem avotiem smelties informāciju par bērnu veselību un vakcināciju? Tas nav viegls jautājums. Es ieteiktu sākt ar ģimenes ārstu, kurš pazīst bērnu, pārzina vakcinācijas praktiskos aspektus un var sniegt atbildes uz konkrētiem jautājumiem. Ģimenes ārsts var iepazīstināt arī ar vakcīnu lietošanas instrukcijām. Ja bērnam bijušas kādas ar vakcināciju saistītas problēmas vai nepieciešama papildu konsultācija, ģimenes ārsts var dot nosūtījumu uz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas konsultatīvo poliklīniku. Latviešu valodā par vakcināciju informāciju var atrast vairākās mājas lapās, tostarp Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Māmiņu kluba un citos portālos. Atrodot kādu informāciju internetā, es ieteiktu noteikti painteresēties, kas ir tās autors, priekšroku dodot pasaule atzītām institūcijām, piemēram, Pasaules Veselības organizācijai, Eiropas vai ASV slimību kontroles centriem, zinātniskiem rakstiem starptautiski atzītos žurnālos.
Imunizācijas aptvere joprojām augsta zīdaiņu vidū
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles datiem par 2012. gadu jāsecina, ka 2008. gadā aizsākusies imunizācijas radītāju pasliktināšanās tendence turpinājās arī 2012. gadā. Šobrīd vēl nevar runāt par dramatiskiem skaitļiem, tomēr imunizācijas aptvere pagājušā gadā novērtējama kā augsta (96% un vairāk) tikai attiecībā uz jaundzimušo vakcināciju pret tuberkulozi, bet imunizācijas līmenis zemāks par 90% konstatēts 5 no 24 analizējamām pozīcijām. Tas nozīmē, ka ik gadu nevakcinēto bērnu grupa par vairākiem tūkstošiem palielina to bērnu grupu, kas nav vakcinēti iepriekšējos gados. Kopumā varam runāt jau par pietiekami lielu bērnu populāciju Latvijā, kuras veselība ir apdraudēta. Tas izskatās nenozīmīgi tikai tajā brīdī, kad infekcija neuzliesmo, jo lipīgie slimnieki ir saskārušies ar personām, kurām ir specifiskā imunitāte, kas iegūstama tikai potējoties vai pārslimojot dabīgu infekciju. Nopietnas problēmas radīsies tad, kad infekciju uzliesmojumi tomēr sāksies un tos pavadīs gadījumi ar smagām komplikācijām vai pat bērnu nāves. Līdzīgi scenāriji ir novēroti ne tikai nabadzīgajās valstīs, bet arī bagātajās, kuras pēdējos gados, piemēram, Lielbritāniju un Japānu, ir skārušas garā klepus un masalu epidēmijas.
Uzskatāms piemērs sabiedrības neizpratnei par vakcinācijas lomu slimību profilaksē ir vakcinācija pret dzemdes kakla vēzi izraisošo cilvēka papiloma vīrusu - šī vēža lokācija Latvijā ir otra izplatītākā onkoloģiskā slimība sievietēm līdz 45 gadu vecumam. Kaut gan valsts apmaksā šo vakcināciju, ir daļa vacāku (35-40%), kas vēl joprojām atsakās potēt savas 12 gadus vecās meitas, neizprazdami savas rīcības tuvredzību.
Kāpēc ir vērojamas šādas tendences? Cilvēki, neredzot ikdienā infekcijas slimību upurus, jo lielākā sabiedrības daļa ir vakcinēta, nejūt savas veselības apdraudējumus un sāk ticēt tam, ka var pasargāt savus bērnus no slimībām citā ceļā. Izmantojot zināmu patiesību, ka nav nevienas vakcīnas, kas būtu 100% droša un 100% efektīva, vakcinācijas pretinieki aicina no vakcīnām atteikties pavisam, aizmirstot gan pieminēt, ka vakcinācijas nopietnas blaknes ir ļoti liels retums, un lielākai daļai cilvēku vakcīnas dod ilgstošu imunitāti pret konkrēto slimību, kas ļāvusi sabiedrību pasargāt no lielām epidēmijām, smagiem veselības bojājumiem un bērnu mirstības.
Veiksmīgas vakcinācijas programmas ir radījušas bezrūpības risku, jo vakcīnas ir bijušas tik efektīvas, ka vairums cilvēku to radīto ieguvumu uzskata par pašsaprotamu. Bezrūpība un bezatbildība ir vakcinācijas veiksmes stāsta radītais risks. Jauno vecāku uzdevums ir šo likumsakarību izprast un neveicināt to vēl vairāk.