Dace Kalsone: Kas jāpatur prātā, veidojot nākamā gada valsts budžetu
Foto: Privātais arhīvs

Turpinoties darbam pie 2019. gada valsts budžeta veidošanas, ir būtiski saprast, kā vērtējami budžeta izdevumi, salīdzinot ar ekonomikas potenciāla izaugsmi un kā šīs zināšanas ņemt vērā nākamā budžeta veidošanā. Tāpēc Fiskālās disciplīnas padome, kuras uzdevums ir rūpēties par atbildīgu valsts naudas izlietojumu, sniedz savu redzējumu, pamatojoties uz Eiropas Komisijas šā gada 23. maija ieteikumiem par Latvijas Stabilitātes programmu (Eiropas Komisija 2018a).

Viedoklis par budžeta izdevumiem atšķiras

Valdības budžeta izdevumi, kurus Eiropas valstis rēķina pēc vienotas metodoloģijas[1], 2017.-2019. gadiem Latvijas valdības un Eiropas Komisijas aprēķinos atšķiras (sk. 1. attēlu). Atšķirības 2017. gadam radīja dažādi novērtētās budžeta ieņēmumu pasākumu ietekmes. Savukārt 2018.-2019. gadiem atšķirības lielā mērā ir saistītas ar to, ka Eiropas Komisija nodokļu reformas izdevumus neuzskata par vienreizējiem izdevumiem un tos iekļauj izdevumos, kas jāsamēro ar potenciālo augsmi (Stabilitātes programma 2018).

Latvija paredz straujāku izaugsmi kā EK

Latvijas ekonomikas potenciāla aprēķinos ir izmantota desmit gadu vidējā ekonomikas potenciāla augsme. Potenciālās augsmes rādītājs ir pateicīgs salīdzināšanai, jo parāda ekonomikas augsmes tempu, tai attīstoties gan saistībā ar darba spēku, gan kapitālu, gan darba ražīgumu. Turklāt, pretstatā mainīgajiem faktiskajiem ekonomikas attīstības rādītājiem, tas ir arī izlīdzinātāks laikā.

Salīdzinot Latvijas un Eiropas iestāžu aprēķinus (sk. 2. attēlu), var secināt, ka nacionālā līmenī Latvija sevi konsekventi redz ar nedaudz straujāku ekonomisko izaugsmi (par pusprocenta punktu). Tas skaidrojams ar to, ka Latvijai, attiecībā pret Eiropas vidējiem labklājības rādītājiem, vēl daudzus gadus jābūt zināmā iedzinēja lomā, tāpēc arī savas valsts izaugsmes potenciālu redzam jaudīgāku. It kā šķiet – kas tad ir pusprocents, taču nedrīkstētu aizmirst, ka tālākos aprēķinos šis pusprocents pārtop miljonos eiro, kas var ietekmēt dažādas topošā valsts budžeta pozīcijas.

Kaut gan Eiropas Komisija ir stingra viens likums visiem ievērotāja, tomēr arī šī institūcija arvien biežāk atzīst, ka ES valstu ekonomiskās valstu izaugsmes rādītāji jāvērtē un jāparedz ļoti precīzi. Līdz ar to Latvijas konsekventā atšķirība izaugsmes datos liek pievērst papildu uzmanību šo prognožu precizitātei (sk. 3. attēlu). Kā redzams, Eiropas Komisijas aplēse par Latvijas izaugsmi (oranžā līnija 3. attēlā) neiztur varbūtības testu jeb ir ārpus ticamības robežām 68 no 100 gadījumiem, taču pagaidām tā vēl "iekrīt" plašākā nenoteiktības rāmī jeb 90 no 100 gadījumiem ir ticama.

Svarīgākais – rūpīgi izvērtēt saistības

Lai atbildētu, ko šie skaitļi un prognozes nozīmē mūsu valsts 2019. gada budžetam, jāaplūko vēl viens attēls (sk. 4. attēlu) par Latvijas izdevumu prognozēm, kas parāda atšķirīgās Latvijas un EK pozīcijas šajā jautājumā.

Saliekot kopā gan to, ka izdevumu joms (1. attēls), gan ekonomikas potenciāls tiek rēķināti dažādi (2. un 3.attēls), Eiropas Komisija aicina Latviju 2019. gadam spēt uzlabot strukturālo bilanci par 0,4% no IKP (strukturālā bilance – ieņēmumu un izdevumu attiecība, ko veido valsts ilgtermiņa izdevumu un ieņēmumu politika, atskaitot īstermiņa izmaiņas, kas notiek ekonomisko svārstību dēļ). Savukārt nacionālais redzējums ir pretējs, un kopā veido teju 1% punkta apmēru no IKP, kas ir prāva summa (aptuveni 300 milj. eiro mīnusā).

Līdz ar to galvenais secinājums, domājot par nākamā gada budžetu – nav dūmu bez uguns jeb nākamā gada budžeta ierobežojumus lēšot, rūpīgi jāsver un jāsaprot, kādas saistības mūsu valstij uzliek ekonomikas cikls un kādus potenciālos riskus varētu radīt augošā apetīte tēriņu kāpināšanā jeb atkāpes (veselības reforma, nodokļu reforma u.c.), kas palielina budžeta izdevumus.

Izmantotā literatūra

Eiropas Komisija (2018a) Padomes ieteikums par Latvijas 2018. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2018. gada stabilitātes programmu, pieejams: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/2018-european-semester-country-specific-recommendation-commission-recommendation-latvia-lv.pdf

Eiropas Komisija (2018b) Vade Mecum on the Stability and Growth Pact – 2018 Edition, pieejams: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/economy-finance/ip075_en.pdf

Fiskālās disciplīnas padome (2018) Fiskālās disciplīnas uzraudzības starpziņojums (viedoklis) par Latvijas Stabilitātes programmu 2018.-2021.gadam, pieejams: http://fdp.gov.lv/06042018-starpzinojums-viedoklis

Atanas Hristov, Rafal Raciborski, Valerie Vandermeulen Assessment of the Plausibility of the Output Gap Estimates, Economic Brief 023, April 2017, pieejams: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/eb023_en.pdf

Jānis Malzubris, Eiropas Komisijas provizoriskais vērtējums par atbilstību budžeta valsts rekomendācijām, 30.03.2017., pieejams: http://fdp.gov.lv/files/uploaded/20170330_nodoklu_diskusija_EK.pdf, https://www.youtube.com/watch?v=IPVFbiPrc8U&feature=youtu.be


[1] "Valdības neto primāros izdevumus veido kopējie valdības izdevumi, izņemot procentu izdevumus, izdevumus saistībā ar Savienības programmām, kas ir pilnībā izlīdzināti ar ienākumiem no Savienības fondiem, un nediskrecionāras izmaiņas saistībā ar bezdarbnieku pabalstu izdevumiem. Valsts finansētā bruto pamatkapitāla veidošanas līmenis ir izlīdzināts četru gadu laikposmā. Ir ņemti vērā tiesību aktos paredzētie diskrecionārie ieņēmumu pasākumi vai ieņēmumu palielinājumi. Vienreizēji pasākumi gan ieņēmumu, gan izdevumu jomā ir atskaitīti.", Eiropas Komisija 2018a, 3. lpp.

Source

Tags

Budžets 2019 Eiropas Komisija Fiskālās disciplīnas padome
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form