Arvien vairāk Latvijas bērnu tiek adoptēti uz ārzemēm. Ir cilvēki, kurus satrauc, ka blakus Vjetnamas un Gvatemalas karogiem Internetā gozējas arī Latvijas nacionālās krāsas, aicinot iegādāties smukus, blondus un zilacainus bērniņus. Citi uzskata adopciju par lielisku iespēju iegūt Amerikas vai citas rietumu valsts pilsonību un izsaka nožēlu, ka viņi nav šo bērnu vietā. Apgalvojumi, ka notiek bērnu tirdzniecība un augsti stāvošas amatpersonas saņem kukuļus, nav apstiprinājušies. Nevainīguma prezumpcija pieļauj vienīgi klusībā, pieminot, ka Latvija ir viena no korumpētākajām valstīm, turēt kādu aizdomās.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pieķēruši nevienu Latvijas amatpersonu neesam, tāpēc par bērnu tirgu mūsu valstī nerunāsim. Uz šo jautājumu var paskatīties plašāk, proti, arī citur pasaulē ir novērota tendence bērnu adopcijai kļūt par peļņas avotu, aizmirstot par bērnu interesēm. Šai sakarā ir lietderīgi iepazīties ar Eiropas padomes parlamentārās asamblejas rekomendāciju Nr. 1443 par bērnu tiesību ievērošanu starptautiskajā adopcijā, kā arī tās pamatā esošo 1999.gada 2.decembra ziņojumu Eiropas padomes Sociālo, veselības un ģimenes lietu komitejai. Lasot to atklājas pilnīgi atšķirīga aina no tās, kuru mums cenšas iepotēt gan valsts institūciju, gan cilvēktiesību aizstāvības iestāžu pārstāvji. Rekomendācija pauž pārliecību, ka mūsdienu starptautiskās adopcijas tendences ir pretējas ANO Bērnu tiesību konvencijai par bērna tiesībām (Latvijas Republika tai pievienojās 1991.gada 4.septembrī).

Rekomendācijā ir uzsvērts, ka saskaņā ar konvenciju bērnam ir daudzveidīgas tiesības, tai skaitā zināt savus vecākus un būt viņu aizgādībā, ciktāl tas iespējams, kā arī ir tiesības uz savu paša vārdu un pilsonību, tiesības piederēt savai tautai, uz savu valodu, reliģisko, etnisko un kultūras mantojumu. Bērnu adoptējot šīs tiesības tiek pārkāptas. Arī ideālas adopcijas gadījumā, kad bērns iegūst pārtikušus un mīlošus, teiksim, amerikāņu vecākus, viņš zaudē savu nacionālo un kultūras identitāti, pat iespējams – savu vārdu.

Eiropas padomes parlamentārā asambleja iebilst pret starptautiskās adopcijas pārvēršanos par kapitālistisku, uz piedāvājuma un pieprasījuma principiem balstītu, tirgu, kuru raksturo vienpusēja bērnu plūsma no nabadzīgām uz attīstītākām valstīm. Tā, atšķirībā no Latvijas cilvēktiesību pārstāvjiem, vēršas arī pret adopciju ar Interneta starpniecību.

Diemžēl pieprasījums pēc bērniem ir ārkārtīgi liels, proti, pasaulē uz katru adoptēšanai pieejamo bērnu ir 50 potenciālie adoptētāji! Tāpēc pēc Eiropas padomes ekspertu domām ir neiespējami izvairīties no komersantu un pat kriminālo aprindu iesaistīšanās adopcijas procesā. Bērni ir kļuvuši par preci. Ar nožēlu tiek atzīmēts, ka arī jaunās Eiropas padomes dalībvalstis, kā Krievija, Rumānija, Bulgārija, Polija un Baltijas valstis, ir bērnu eksoprtētājvalstu vidū.

Ziņojumā ir nosodīta arī rietumu valstu adoptētāju vēlme iegūt bērnu par katru cenu, maksājot jebkuru starpnieku pieprasīto summu un tādejādi atbalstot nelegālas darbības.

Lai uzlabotu situāciju, rekomendācijā tiek piedāvāts Eiropas padomes dalībvalstīm palīdzēt jaunajām dalībvalstīm veidot bērniem draudzīgas ģimenes un sabiedrību, lai bērni uzaugtu pie saviem vecākiem, kā arī attīstīt vietējo adopciju. Šis aicinājums visvairāk atbilst bērnu interesēm. Ja tiešām rietumu valstis vēlas palīdzēt mūsu bērniem, tām vajadzētu atbalstīt vispārējā stāvokļa valstī uzlabošanos. Atsevišķu bērnu adopcija situāciju būtiski nemaina. Tā piemēram, viens no argumentiem par labu adopcijai uz ārzemēm ir tas, ka bērnu Latvijā nevar izārstēt. Starpvalstu līmenī šo jautājumu varētu risināt dodot savu ieguldījumu veselības aprūpes uzlabošanā Latvijā. Ja netiek palīdzēts šādā līmenī, glābt var vienīgi atsevišķus bērniņus.

No augstāk minētā redzam, ka pēc ekspertu uzskatiem, adoptētāju vēlmei palīdzēt ir pretējs efekts, proti, viņi nežēlo naudu starpniekiem, kuri savukārt ir gatavi atrast bērnus adopcijai jebkādā veidā. Rezultātā diemžēl cieš bērnu intereses. Starptautiskajai adopcijai ir daudz šķautņu, tāpēc nekādā gadījumā nevar to viennozīmīgi atbalstīt vai noliegt. Tendences pasaulē, kā redzams, nav iepriecinošas, tāpēc runāt par adopcijas procesa vienkāršošanu, manuprāt, nebūtu pareizi, gluži otrādi – stingrāka uzraudzība vienīgi garantētu bērnu interešu prioritāti.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form