Dace Melbārde: Demokrātiskām valstīm ir jāspēj sevi aizsargāt
Foto: Privātais arhīvs

Asinsizliešana Ukrainā turpinās. Kremļa režīms slepkavo Ukrainas civiliedzīvotājus, bombardējot un apšaudot Ukrainas pilsētas un ciemus. Mūsu acu priekšā Putina militārie spēki burtiski iznīcina brīvu un neatkarīgu valsti – Ukrainu, sodot to par tās centieniem izvēlēties Rietumu demokrātijas kursu un vērtības.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jau vairāk nekā četri miljoni Ukrainas iedzīvotāju ir devušies bēgļu gaitās. Daļa no bēgļiem glābiņu ir raduši arī pie mums – Latvijā. Šie apstākļi ir arī jauns izaicinājums Latvijas pašvaldībām un visiem iedzīvotājiem. Karš Ukrainā atstāj ietekmi uz katru Latvijas mājsaimniecību, taču šīs neērtības nav salīdzināmas ar ciešanām, ko piedzīvo ukraiņu tauta vai pieredzēja mūsu vecvecāki Pirmā un Otrā pasaules kara laikā, Sibīrijas izsūtījumā un bēgļu gaitās.

Eiropas atbilde Krievijai

Šodien mums ir sev atklāti jāpavaicā, vai pārāk ilgi neesam pievēruši acis uz dažādiem Kremļa iejaukšanās mēģinājumiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vēlēšanu norisēs, politisko partiju finansēšanā, ekonomikā, enerģētikā, banku sektorā, kultūrā un izglītībā, un arī informācijas telpā. Tostarp pieļaujot, ka Kremlis vārda brīvību izmanto kā aizsegu savām dezinformācijas un propagandas operācijām.

Bieži vien tiek uzdots pamatots jautājums, vai Eiropas Savienība dara pietiekami, lai palīdzētu Ukrainai. Kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienība savos lēmumos ir bijusi vienota un apņēmīga, nosakot plašas sankcijas pret Krieviju. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, Eiropas Parlaments š.g. 1. martā ar ļoti lielu balsu vairākumu (637 deputātiem balsojot par, 13 — pret un 26 atturoties) ir pieņēmis rezolūciju, kas nosaka vairākus pamatprincipus turpmākajai Eiropas Parlamenta darbībai: 1) tuvināt Ukrainu ES kandidātvalsts statusam, 2) ierobežot svarīgāko Krievijas eksporta preču, tādu kā nafta un gāze, importu, 3) nepieļaut turpmākās Krievijas investīcijas un ietekmi Eiropas Savienības ekonomikā, finanšu tirgos, sportā, kultūrā, izglītībā, tajā skaitā pārtraucot 'zelta vīzu' un uzturēšanās atļauju tirgošanu, 4) stiprināt ES drošības un aizsardzības spēju un pēc iespējas ātrāk nodrošināt Ukrainu ar aizsardzības ieročiem un 5) atslēgt no SWIFT, pasaulē plašāk izmantotās starpbanku norēķinu sistēmas, ne tikai Krieviju, bet arī Baltkrieviju, kas tieši atbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā. Arī š.g. 7. aprīļa rezolūcijā Eiropas Parlamenta deputāti ar pārliecinošu balsu vairākumu pieprasīja papildu sankcijas pret Krieviju, tostarp "pilnībā ieviest Krievijas naftas, ogļu, kodoldegvielas embargo un pēc iespējas ātrāk īstenot gāzes importa embargo".

Krievijas armijas pastrādātie noziegumi Bučā, Irpiņā un Hostomeļā ir būtisks pagrieziena punkts Eiropas Savienības debatē par turpmākajām sankcijām Krievijai. Eiropas Parlamentā izveidotās Ukrainas atbalsta grupas ietvaros eiroparlamentārieši un nacionālo parlamenta deputāti apvieno spēkus jaunu sankciju izstrādei, kas paredz pilnīgu Krievijas enerģijas importa aizliegumu, lai apturētu Putina kara mašinēriju. Eiropas Savienība un tās dalībvalstis, importējot Krievijas gāzi, ogles un naftu, katru dienu Krievijas Federācijai samaksā aptuveni 700 miljonus eiro. Pēdējā mēneša laikā mēs tādejādi esam pārskaitījuši Krievijai vairāk nekā 20 miljardus eiro, kas mazina līdz šim ieviesto sankciju efektivitāti. Mums ir jāpārtrauc pašiem ar saviem līdzekļiem līdzfinansēt Krievijas kara ekonomiku!

Diemžēl vairākas ES valstis turpina diskutēt, vai Eiropa var atļauties pilnīgu ekonomisko attiecību saraušana ar Krieviju.

Par drošu Eiropas nākotni ir skaidri jāiestājas

Kādu ietekmi uz Krieviju un Eiropas Savienības ekonomiku varētu atstāt pilnīgs enerģijas eksporta embargo? 40% no Krievijas Federācijas budžeta veido ieņēmumi no enerģijas importa. Stingrāki Krievijas enerģijas importa ierobežojumi pēc ekonomistu aplēsēm Krievijas IKP samazinātu par 40%. Savukārt Eirozonas valstīs pēc Eiropas Centrālās bankas kalkulācijas IKP samazinājums būtu ap 1,4% vissliktākajā scenārijā. Vislielāko ietekmi izjustu Vācija (līdz -3% IKP), kuras ekonomika ir visvairāk atkarīga no Krievijas enerģijas resursiem. Šie dati skaidri parāda, ka mūsu drošībai ir sava cena. Un te nu katrs varam sev pavaicāt, kuros svaru kausos liksim savu atbalstu. Morālā dilemma ir skaidra.

Papildus Krievijas enerģijas eksporta pārtraukšanai Eiropas Savienībai ir apņēmīgāk jācīnās pret Kremļa propagandu. Ir saprotamas un respektējamas Latvijā izskanējušās bažas par vārda brīvības ierobežošanu, tomēr vai pat demokrātiskā sabiedrībā būtu atļaujama tāda vārda brīvība, kas atklāti un sistemātiski kurina karu, ņirgājas par kara noziegumiem un to upuriem un aicina izdarīt to, ko "krievu vectēvi un vecvectēvi neizdarīja līdz galam", proti, "neatbrīvoja Eiropu no nacistiem", turpat piebilstot, ka "eiropiešiem nacisms ir dabisks un iedzimts". Šie ir tikai daži krāšņi domu graudi jeb, pareizāk sakot, ciniski meli no Kremļa lakstīgalas jeb Solovjova vakara šova. ES Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva skaidri nosaka, ka TV programmas, kas aicina uz karu un vardarbību, ir slēdzamas. Turklāt jāapzinās, ka šie meli ir "vienīgā patiesība", kas Krievijas informācijas telpā tiek pārraidīta, jo profesionāla, neatkarīga žurnālistika Krievijā ir izskausta un vārda brīvība var maksāt dzīvību.

Ir jāaptur visa Krievijas kara propaganda

Līdz šim Eiropas Savienība ir sankcionējusi tikai RT (Russia Today) un Sputnik, kā arī atsevišķus krievu propagandistus, uz kuriem attiecināto sankciju ieviešana turklāt ir nepilnīga. Vairumā ES dalībvalstu ir brīvi pieejami tādi kanāli kā Planeta RTR un Russia24, kur tādi "nacionālie varoņi" kā Solovjovs katru vakaru "izklaidē" (patiesībā – programmē) krievu diasporu. Savukārt Ukrainas TV Eiropas valstīs ir pieejami daudz retāk. Tāpēc kopā ar vairākiem Eiropas Parlamenta kolēģiem esam aicinājuši Eiropas Komisiju un ES padomi sankcionēt visus kara propagandas ieročus. Vienlaikus esam aicinājuši Eiropas Savienību nodrošināt tūlītēju atbalstu neatkarīgiem medijiem, žurnālistiem un faktu pārbaudītājiem no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas. Tostarp, redakcijām, kas ir spiestas pārtraukt savu darbu un strādā vai vēlas atsākt strādāt Eiropas Savienībā. Ir pozitīvi, ka Latvija jau ir viena no Eiropas valstīm, kas piedāvā mājvietu neatkarīgajām mediju redakcijām no Krievijas un Ukrainas.

Atbalstīsim Ukrainas kultūru

Karš Ukrainā diemžēl neiztiek bez kultūras argumentiem. Lai ideoloģiski skaidrotu un attaisnotu savu iebrukumu Ukrainā, Vladimirs Putins pagājušā gada vasarā publiskoja eseju "Par krievu un ukraiņu vēsturisko vienotību". Tajā viņš izklāsta savu redzējumu par "vienotu vēsturisko un garīgo telpu", kurā krievu un ukraiņu tautas dzīvo "kā viens veselums". Putinaprāt, Ukraina kā neatkarīga valsts ir kļūda. Savā esejā Putins prāto, ka nepastāv tāda neatkarīga nācija kā ukraiņi, bet ir "lielā Krievijas nācija, kas apvieno Lielkrievus, Mazkrievus un Baltkrievus".

Kā atbildēt šim ciniskajam redzējumam? Mēs varam atbildēt ar kultūras valodu. Ar ukraiņu kultūras valodu! Mēs varam daudzveidīgi apliecināt Ukrainas kultūras mantojuma un laikmetīgās kultūras bagātību un savdabību. Iedvesmojoties no dziedātājas Katrīnas Gupalo un viņas draugiem, no "Prāta Vētras" un "Tautumeitām", un no "Stiprajām Sievām", mēs varam dziedāt un klausīties ukraiņu dziesmas. Mēs varam lasīt ukraiņu pasakas un literāros darbus. Mēs varam skatīties ukraiņu kino un izzināt Ukrainas tautas un valsts vēsturi. Mēs ikviens dažādos veidos varam apliecināt ukraiņu nācijas un tās valsts, kultūras un valodas tiesības būt. Būt brīviem un neatkarīgiem savās izvēlēs, būt suverēnai un neatkarīgai valstij, kas izvēlas Eiropas Savienības kursu un tās vērtības.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Dace Melbārde Eiropas Parlaments Vladimirs Putins
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form