Dace Melbārde: Eiropas atbilde cīņā par cilvēku prātiem
Foto: LETA

Janvāra notikumi ASV, kad saniknots pūlis ielauzās Kapitolijā, ir tikai kārtējais uzskatāmais apliecinājums bīstamībai, kāda rodas, ja interneta platformas un sociālos medijus apzināti izvēlas izmantot dezinformācijas izplatīšanai, sabiedrības šķelšanai un kūdīšanai. Pēdējos gados vairākkārt esam pārliecinājušies, ka regulējuma neesamība šajā digitālajā publiskajā telpā ir bīstama demokrātijai, sabiedrības drošībai un veselībai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tāpēc Eiropas Savienības (ES) līmenī ir jārod tāds mehānisms, lai vairs nepieļautu, ka tehnoloģiju radītās iespējas tiek izmantotas negodīgu, savtīgu un noziedzīgu mērķu sasniegšanai. Vienlaikus ir jāatrod līdzsvars starp privātumu, izteiksmes brīvību un atbildību. Tas nav viegls uzdevums, taču tas ir sabiedrības labklājības un valsts drošības jautājums.

Pagājušā gada nogalē Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar divu regulu priekšlikumiem, kuru mērķis ir veidot drošāku un godīgāku digitālo vidi. Diskusijas par priekšlikumiem ES Padomē un Eiropas Parlamentā (EP) paredzamas īpaši asas. EP strādāsim pie tā, lai iecerētais regulējums kļūtu par stingrākajiem digitālās vides noteikumiem demokrātiskajā pasaulē.

Iecerētais regulējums attieksies uz visiem pakalpojumiem un precēm tiešsaistē. Šajā rakstā es pievērsīšos tikai dažiem aspektiem, kas attiecas uz cīņu pret dezinformāciju.

Neregulētās platformas

Pārāk ilgi globālās digitālās platformas, piemēram, "Facebook", "Twitter", "YouTube", "Google" meklētājs un daudzas citas, nedarīja gandrīz neko, lai novērstu dezinformācijas izplatību. Tieši pretēji, pat neskatoties uz 2018. gadā parakstīto ES Prakses kodeksu dezinformācijas jomā, platformu algoritmi aktīvi turpina palīdzēt dezinformācijai dominēt mūsu ziņu lentēs. Algoritmi virza mūs arvien dziļāk tā sauktajos "filtra" vai "informācijas burbuļos", kur "lielais brālis", pamatojoties uz datiem, savāktiem par mums, izlemj, kāds saturs mūs interesēs, kuras politiskās reklāmas mums ir jāredz, kuriem viedokļu līderiem un grupām mums būtu jāseko. Šajā lietotāju noturēšanas pie ekrāniem biznesā ir izveidojusies situācija, kurā paši platformu algoritmu izstrādātāji vairs nekontrolē, kāda tam ir ietekme uz cilvēkiem, to psiholoģisko stāvokli, uz sabiedrības fragmentāciju un demokrātiju.

Šāda ārkārtīgi personalizētas informācijas lietošana veicina arvien lielāku sabiedrības šķelšanos, kas traucē argumentēti sarunāties un meklēt kopīgus risinājumus, un galu galā tas noved pie agresijas arī fiziskajā vidē. Vienlaikus rodas paradoksāla situācija – mums ir praktiski neierobežota piekļuve jebkuram informācijas avotam pasaulē, taču mūsu informācijas patēriņš sašaurinās. Mēs vairs nedrīkstam ļaut globālajām platformām šādā veidā, "piespēlējot tikai pareizo informāciju", kontrolēt mūsu lēmumu pieņemšanas procesus politikā un ikdienā.

Kontroles atgūšana

Jaunais digitālais regulējums paredz, ka lietotāji saņems informāciju, kāpēc konkrētais saturs viņiem tiek ieteikts. Tāpat lietotāji saņems informāciju par reklāmām, ko tie redz, piemēram, kas konkrēto reklāmu sponsorē, kā un kāpēc tā ir vērsta uz lietotāju. Lietotājiem arī būs tiesības atteikties no satura ieteikumiem, kas pamatojas uz lietotāja profilēšanu.

Daļa no Digitālo pakalpojumu akta diskusijām būs veltīta tam, vai un cik lielā mērā vispār ir pieļaujamas mikromērķētas reklāmas. Šķiet, par vienu jautājumu diskusijās valda salīdzinoša vienprātība – nedrīkst pieļaut, ka politiskās reklāmas tiek mērķētas šaurām grupām, balstoties uz detalizētu cilvēku profilēšanu.

Savukārt Digitālo tirgu akts paredz, ka platformām būs jānodrošina biznesa lietotājiem (piemēram, medijiem) pieeja datiem, kuru saturu tie ir radījuši, kā arī informācija par to izvietoto reklāmu rezultātiem un arī par reklāmu cenām. Daudzas platformas šos datus slēpj un potenciāli izmanto šīs savas ekskluzīvās zināšanas, lai negodīgi konkurētu.

Mērķis – kvalitatīvs saturs

Demokrātiskā diskusiju telpa arvien vairāk ir pārvirzījusies uz interneta platformām, īpaši uz sociālajiem medijiem. Tāpēc šīm platformām, kas mūsdienās ir informācijas "vārtziņi", ir jāuzliek pienākums nodrošināt lietotājiem prioritāru piekļuvi kvalitatīvam mediju un žurnālistikas saturam. Tas ir risinājums, kur jāstrādā vairākos virzienos.

Pirmkārt, lielajām "vārtziņu" platformām ir jānodrošina lielāka redzamība sabiedriski nozīmīgam saturam, neatkarīgiem medijiem. Līdzīgi kā televīzijas pakalpojumu sniedzējiem ir uzlikts pienākums obligāti izplatīt noteiktas programmas, tā arī digitālajiem "vārtziņiem" jāuzliek konkrēti pienākumi nodrošināt lielāku redzamību kvalitatīvam un daudzveidīgam mediju saturam. Tas palīdzēs līdzsvarot un labāk strukturēt informācijas vidi internetā, tostarp palīdzēs profesionālajiem medijiem labāk konkurēt par auditorijas uzmanību un dos tiem iespēju gūt lielākus reklāmas ienākumus tiešsaistē.

Otrkārt, būtiski ir vērsties pret negodīgām darbībām internetā. Platformām jaunajā regulējumā plānots pienākums novērtēt, kādus sistēmiskus riskus tās rada, un mazināt šos riskus. Manuprāt, nepieciešams skaidri noteikt, ka platformām ir pienākums vērsties pret negodīgu un koordinētu rīcību, – "troļļošanai", viltus aktivitāšu pirkšanai nav vietas demokrātisku valstu informācijas telpā.

Treškārt, gan Latvijā, gan ES kopumā ir vairāk jāinvestē profesionālos un kvalitatīvos medijos. Neatkarīgi un profesionāli mediji, faktu pārbaudītāji, pētnieki, pilsoniskā sabiedrība ir tie stabilie pamati, kas veido drošu un aizsargātu informatīvo telpu.

Pirmais sistēmiskais solis ES līmenī attiecībā uz mediju atbalstu ir Eiropas Komisijas 2020. gada 3. decembrī pieņemtais rīcības plāns mediju un audiovizuālā sektora atbalstam. Šī rīcības plāna mērķis ir palīdzēt medijiem pārvarēt grūtības, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija, un veidot ilgtermiņā ilgtspējīgu, daudzveidīgu un kvalitatīvu mediju vidi. Šajā kontekstā pozitīvi vērtējams arī Latvijas valdības sagatavotais nacionālais atveseļošanās un noturības plāns, kas paredz ieguldīt 2% kultūras un mediju nozarē.

Turpmākie soļi

Turpmāk EP ir jāfokusē darbs uz jaunajiem regulu priekšlikumiem, lai pēc iespējas ātrāk panāktu, ka digitālās vides regulējums palīdz apturēt dezinformācijas plūdus un vienlaicīgi nodrošina labvēlīgus nosacījumus profesionālo mediju attīstībai digitālajā vidē.

Vienlaikus interneta platformas ir tikai viens no rīkiem trešo valstu arsenālā. Trešo valstu iejaukšanās notiek, ne tikai izplatot dezinformāciju digitālajā vidē, – problemātiska ir politisko partiju finansēšana, kiberuzbrukumi, ekonomisko resursu iegūšana, iefiltrēšanās izglītības procesos, kultūras un vēstures izmantošana, viedokļu līderu uzpirkšana un pseido pilsoniskās sabiedrības organizāciju veidošana, pseidomediju finansēšana, mediju uzņēmumu pārņemšana un citas ietekmes operācijas.

Strādājot EP Īpašajā komitejā attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos ES, tostarp dezinformācijas apkarošanas jautājumos, iejaukšanās jautājumus skatām šādā plašā aspektā un šogad strādāsim pie komitejas ziņojuma, kas būs vērsts uz konkrētu risinājumu piedāvāšanu šajās jomās.

Piemēram, viens no plānotajiem risinājumiem ir tiešā veidā vērsties pret tiem, kas vēlas graut mūsu demokrātijas, – piemērot sankcijas privātpersonām, ja tās ir iesaistītas ietekmes operāciju un dezinformācijas kampaņu organizēšanā. 2020. gadā šāda sistēma ES ir ieviesta attiecībā uz kiberuzbrukumiem, tāpat pagājušā gada nogalē panākta vienošanās par sankcijām saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem jeb tā dēvētais ES Magņitska akts. Sankcijas ir efektīvs līdzeklis ne tikai nolūkā sodīt pārkāpējus, bet to mērķis ir arī atturēt.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Dace Melbārde Eiropas Komisija Eiropas Savienība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam