Dace Melbārde: Pandēmijas laikā ir jāstiprina mediju politika Latvijā
Foto: DELFI

Dažkārt bez ļaunuma nav labuma. Šo tēzi var attiecināt uz globālo Covid-19 pandēmiju, jo tā vienlaikus ir īpaši aktualizējusi jautājumu par mediju misiju, lomu un atbildību ikvienā demokrātiskā sabiedrībā. Tieši neatkarīga un kvalitatīva žurnālistika ir labākais instruments, lai mazinātu dezinformācijas ietekmi krīzes situācijās, arī Covid-19 kontekstā. Vienlaicīgi pandēmija ir spilgti saasinājusi mediju nozarē gadiem novērojamās tirgus nepilnības – mūsu nelielais Latvijas tirgus nespēj nodrošināt mediju biznesa modeļu funkcionēšanu, ko īpaši asi izjūt vietējie un reģionālie mediji.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Mediju nozare visā pasaulē pamatoti zvana trauksmes zvanus, ka Covid-19 pandēmijas otrais vilnis vēl vairāk samazina reklāmas tirgu. Atbilstoši Latvijas Reklāmas asociācijas datiem jau 2020. gada pirmajā pusgadā reklāmas tirgus apjoms saruka par 10 miljoniem eiro, kas ir teju par 25%.i Patlaban cilvēki kļuvuši vēl piesardzīgāki savos pirkumos, tādējādi iztrūkums no reklāmas ienākumiem 2020. gadā kopumā medijiem būs vēl lielāks, nekā prognozēts. Jāpatur prātā, ka reklāmas tirgus atgūstas vēlāk nekā ekonomika, attiecīgi – pat pie pozitīva ekonomiskā scenārija 2021. gads mediju nozarei būs izaicinājumu pilns. Turklāt, ja skatāmies uz iepriekšējo globālo finanšu un ekonomisko krīzi, kad 2009. gadā Latvijas reklāmas tirgus apjoms kritās gandrīz par 50%, diemžēl redzam, ka tirgus tā arī nekad neatguva pirmskrīzes apjomu.

Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts atbildība ir nepieļaut, ka 2021. gadā Latvija pazaudē vēl kādu televīzijas programmu, radiostaciju un nu jau kārtējo reģionālās preses izdevumu. Pērn spilgts un sāpīgs piemērs mediju uzņēmējdarbības problēmām Latvijā bija "Latvijas Neatkarīgās Televīzijas" jeb LNT programmas slēgšana. Šogad jau vairāki reģionālie mediji bijuši spiesti pārtraukt darbību, pieredzējām izmaiņas nacionālo laikrakstu tirgū. Sarunas ar nozares pārstāvjiem man dod pamatu nopietnām bažām, ka, lai nepieļautu tālāku mediju daudzveidības mazināšanos, mērķtiecīga rīcība ir nepieciešama nekavējoties. Visas Latvijas sabiedrības un valsts drošības interesēs ilgtermiņā ir jārada mehānisms, lai Latvijas mediju redakcijas un to žurnālisti spētu arī turpmāk veidot kvalitatīvu, demokrātiskai valstij atbilstošu, daudzpusīgu mediju saturu. Valsts atbalsta nepieciešamība ir neizbēgama tik nelielā tirgū, kāds ir Latvijā.

Kā stiprināt mediju politiku Latvijā?

Mums ir jārada tāda ekonomiskā vide, paredzot regulējumu un valsts finansiālu atbalstu, kurā mediju īpašnieki var noturēties vismaz "virs ūdens" tirgū un arī attīstīt mediju biznesu. Turklāt mēs runājam par "tirgu", kurā mūsu medijiem ir jākonkurē ar Kremļa informācijas kanāliem visās platformās, tostarp internetā, un arvien akūtāka ir konkurence ar globālo piedāvājumu. Tirgus fragmentācija, lietošanas paradumu izmaiņas, cilvēkiem aizvien vairāk izvēloties iegūt ziņas internetā, kā arī tādu globālo interneta platformu kā "Google", "Facebook", "Twitter" pieaugošā loma informācijas ieguvē un apritē, uz kurām nu jau aizplūst arī lauvas tiesa reklāmas ieņēmumu, – tas būtībā ir sagrāvis mediju līdzšinējos biznesa modeļus. Ņemot vērā informācijas iegūšanas paradumu izmaiņas, būtiski, lai Latvijas mediji ir plaši pieejami internetā, lai tie veido kvalitatīvu saturu internetam atbilstošos formātos, taču tas prasa ievērojamas investīcijas.

Tomēr šogad varam runāt par nelielu, taču pozitīvu virzību attiecībā uz sabiedrisko mediju stiprināšanu, jo 2021. gadā no valsts budžeta ir papildu 8,3 miljonu eiro piešķīrums sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus. Sabiedrisko mediju finansējuma ziņā Latvija atrodas Eiropas valstu lejasgalā, atpaliekot par vairāk nekā 10 miljoniem gadā salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju, turklāt konkurējot mazajā reklāmas tirgū ar komercmedijiem. Iziešana no reklāmas tirgus ir vēsturisks solis Latvijas mediju vides sakārtošanā, vienlaicīgi sabiedrisko mediju stiprināšana jāturpina, un, kā to paredz jaunais Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums, mērķis ir piecu gadu laikā sasniegt Eiropas vidējam finansējuma līmenim līdzvērtīgu apjomu.

Paralēli spēcīgiem un mūsdienīgiem sabiedriskajiem medijiem mums nepieciešami tādi paši komercmediji. Mediju atbalsta fonds dažu gadu laikā ir pierādījis savu vietu mediju atbalsta sistēmā. Laiks spert nākamo soli, daudzkārt palielinot fonda finansējuma apjomu un attīstot Mediju atbalsta fondu par nozīmīgu mediju vides daudzveidības un Latvijas mediju spēcināšanas instrumentu, kas papildus esošajām atbalsta programmām investē digitālajā pārejā, jaunu biznesa modeļu meklēšanā un tehnoloģiju attīstībā. Vienlaicīgi sadarbībā ar nozari jāmeklē jaunas attīstības iespējas, kur, apvienojot spēkus, iespējams stiprināt uzreiz vairākus medijus.

Paralēli ikgadējam valsts budžeta finansējumam aicinu mediju nozares digitālajai transformācijai izmantot ES Atveseļošanās instrumentu, kas turpmākajos gados padarīs pieejamu dalībvalstīm līdz šim nepieredzētu finansējuma apjomu. Priekšlikumus par kopīgām interneta platformām un digitāliem risinājumiem Latvijas Kultūras ministrija ciešā sadarbībā ar nozari ir sagatavojusi un iesniegusi nacionālam Atveseļošanās un noturības plānam.

"Pacients intensīvās terapijas nodaļā" – ne tikai Latvijā

Attiecībā uz mediju ekonomisko dzīvotspēju jau pirms vairāk nekā gada Eiropas Komisijai gatavotā ziņojumā Eiropas mediju nozare tika raksturota kā "pacients intensīvās terapijas nodaļā".ii Negatīvās tendences mediju tirgū, tostarp pieaugošos ekonomiskos riskus, skaidri iezīmē arī 2020. gada Eiropas Mediju plurālisma monitorings (The Media Pluralism Monitor 2020).iii Neviena ES valsts nav novērtēta ar zemu riska līmeni sadaļā "tirgus plurālisms". Proti, sadaļā, kurā vērtē tirgus koncentrāciju, īpašumtiesību atklātību, ekonomisko ietekmi uz redakcionālo saturu, mediju satura radīšanas ilgtspēju un digitālo platformu ietekmi, 11 ES dalībvalstis, ieskaitot Latviju, saņēmušas "augsta riska" vērtējumu, pārējās – "vidēja riska" vērtējumu. Īpaši izceltas ir avīzes un reģionālie un vietējie mediji, kas pēdējo pāris gadu laikā zaudējuši ienākumus un kuru turpmāka darbība bez valsts atbalsta var būt neiespējama. Taču valsts atbalsts medijiem saņēmis "vidēja riska" vērtējumu, proti, tas ir nepietiekams. Pētījums ir veikts, vēl pirms Covid-19 pandēmija saasināja situāciju.

Eiropas Žurnālistu federācija ir apkopojusi valstu atbalsta mehānismus medijiem Covid-19 krīzes laikā.iv Secināms, ka lielā daļā valstu, kuras preses brīvības indeksā atrodas augstākās vietās, mediji tiek atbalstīti ar mērķētu finansējumu. Tas nav pārsteigums, jo šīs valstis arī pirms Covid-19 atbalstīja mediju nozari.

Papildus tiešam atbalstam krīzes pārvarēšanai dažas ES valstis arī paziņojušas, ka nākamo gadu laikā būtiski investēs mediju digitālajā pārejā. Piemēram, Francija ieguldīs 377 miljonus eiro mediju digitālajā un zaļajā pārejā, savukārt Vācijas preses izdevēji saņems 220 miljonus eiro digitālajai pārejai.

Vienlaikus šis ir brīdis, kad tālredzīgu mediju politiku un pastāvīgu ziņu mediju atbalsta mehānismu veidojam ES līmenī. Eiropas Parlaments 25. novembrī pieņēma rezolūciju par mediju brīvības stiprināšanu – žurnālistu aizsardzība Eiropā, naida runa, dezinformācija un platformu nozīme –, kurā aicinām Eiropas Komisiju izveidot pastāvīgu fondu ziņu mediju un žurnālistu atbalstam un pieņemt vērienīgu rīcības plānu.v

Noslēgumā

ES dalībvalstīm ir pienākums ne tikai netraucēt vārda brīvības īstenošanā, bet arī veicināt mediju attīstību. Tas prasa visaptverošu pieeju, kur vienlaicīgi jāpilnveido tiesiskais regulējums un jānodrošina pastāvīgs atbalsts medijiem. Latvijai ir jāpilnveido mediju atbalsta sistēma, lai mums ir spēcīgi un daudzveidīgi nacionālie, nišas, vietējie un reģionālie mediji dažādās platformās. Mums ir jābūt gataviem maksāt par mediju daudzveidību, jo to nevar uzskatīt par pašsaprotamu lietu, ko varētu nodrošināt biznesa vide mazā tirgū.

ihttps://infogram.com/2020-gada-1-pusgada-mediju-reklamas-tirgus-apjoms-latvija-1h984wewk98z4p3?live

iihttps://ec.europa.eu/commission/publications/towards-european-media-sovereignty_en

iiiMonitoring MediaPluralismintheDigital Era. EldaBrogi, Roberta Carlini, Iva Nenadic, PierLuigiParcu, Mario Viola deAzevedoCunha. EuropeanUniversityInstitute, 2020. Pieejams: https://cadmus.eui.eu/bitstream/handle/1814/67828/MPM2020-PolicyReport.pdf?sequence=5&isAllowed=y

ivhttps://europeanjournalists.org/blog/database/covid-19-what-financial-support-has-the-media-and-journalists-received-in-europe/

vhttps://www.europarl.europa.eu/doceo/document/A-9-2020-0205_LV.html

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Dace Melbārde Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Kultūras ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form