Dace Zandfelde: SIA un AS valdes locekļu atbildība - trīskāršojusies
Foto: Pixabay.com

Priekšvēlēšanu procesa ēnā, tostarp aiz kaislībām par Maksātnespējas likuma grozījumos ietverto t.s. "nolikto atslēgu" principu, kā arī maksātnespējas administratoru pielīdzināšanu valsts amatpersonām, gandrīz nemanītas stājas spēkā arvien jaunas un jaunas SIA un AS valdes locekļu atbildību būtiski pastiprinošas normas.

Tā kā valsts prezidents minētos likuma grozījumus nule ir izsludinājis, tad valdes locekļu atbildība šī gada laikā ir pieaugusi nu jau trešo reizi.

Šī gada laikā valdes locekļu atbildība, pateicoties uzstājīgām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iniciatīvām, jau bija pieaugusi divas reizes. Maksātnespējas likuma grozījumos atrodas trešais – maksātnespējas administratoru gribētais - valdes locekļu atbildības pastiprinājums, kas saistīts ar atbildību par sabiedrības dokumentu trūkumu vai neskaidrībām tajos, un ko kontrolēs paši administratori.  Pirmo divu iniciatīvu sekas - saskaņā ar VID aplēsēm - jau tuvākā laikā uz savas ādas varētu sajust vairāki tūkstoši valdes locekļu.

Atbildība par dokumentu trūkumu

Sākšu ar mazāk pamanīto, lai gan būtisku uzņēmējdarbības vides aktualitāti, kas izsludinātajos Maksātnespējas likuma grozījumos iekļauta kopā ar jau abām ievadā minētajām "skaļajām" lietām un vairākām citām normām, kas beidzot arī būtiski atvieglo fizisko personu maksātnespējas procesu. 

Minētajos likuma grozījumos ietverta pilnīgi jauna norma attiecībā uz valdes locekļu atbildību. Tas ir, turpmāk uzņēmuma valdes locekļiem solidāri (!) būs jāatbild ar saviem personīgajiem līdzekļiem par nodarītajiem zaudējumiem kreditoriem, ja maksātnespējas administratoram netiks nodoti grāmatvedības dokumenti vai tie būs tādi, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trīs gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. 

Tas nozīmē, ka turpmāk ne tikai visos tajos gadījumos, kad līdz šim uzņēmuma grāmatvedības dokumenti nejauši sadega vai tamlīdzīgi pazuda, bet turpmāk vienmēr valdes loceklim būs jāatbild, tai skaitā, arī tad, ja, piemēram, ārpakalpojumu grāmatvedis savu darbību būs beidzis tā, ka dokumenti nebūs atgūstami un visos citos gadījumos. Turklāt jāatbild būs ar savu personisko maku (parasti daudz plānāks kā sabiedrības apgrozījums), kas visticamāk radīs jaunus "papildus" maksātnespējas procesus tādas Latvijas iedzīvotāju grupas kā valdes locekļi vidū. Iespējams, tas radīs jaunu rūpalu astrologiem, piedāvājot īpaši "riskantās" vai "drošās" dienas un vietas dokumentu uzglabāšanai un pārvietošanai, ņemot vērā uguns, ūdens, vēja un citu dabas stihiju spēku. 

Taču, ja tomēr saglabājam nopietnību, tad secinājums ir viens – turpmāk maksātnespējas administratori jebkuru grāmatvedisku neskaidrību gadījumā varēs izvirzīt pretenzijas pret uzņēmuma valdes locekļa personisko maku, un viņiem pat būs tāds pienākums! Un, ja vēl VID nāks talkā ar jaunām "interpretācijām" – tad naudu prasīt varēs ne tikai no valdes locekļa, bet arī no visiem valdes locekļa radiem, kas vien nodokļu likumdošanas izpratnē atbilst statusam "saistītās personas".
Protams, nevienam biznesa vidē nav noslēpums, kādos gadījumos un kāpēc visbiežāk "pazūd" grāmatvedības dokumenti, tajā pašā laikā praksē tomēr sastopamas arī dažādas tiešām nelaimīgas sakritības.

"Veselais saprāts" un "skaidrais priekšstats" 

Ja dokumentu neesamība tomēr ir samērā skaidrs fakts, tad dokumentu esamības gadījuma formulējumā "skaidrs priekšstats" gan ir ietverts gana liels subjektīvās izpratnes īpatsvars. Kā zināms, jēdziens "veselais saprāts" vienā sabiedrībā dzīvojošiem cilvēkiem ir apmēram vienāds, taču tā juridiskās interpretācijas – gana plašas. Līdzīgi ir ar "skaidrs priekšstats".

Jāpiebilst, ka likuma grozījumi paredz, ka par maksātnespējas administratoriem var būt tikai juristi, nevis, piemēram, finansisti vai ekonomisti, tāpēc var gaidīt, ka "skaidrais priekšstats" par grāmatvedību katram juristam būs savs. 

Var jau filozofēt, kāpēc naudietilpīgo maksātnespējas industriju, - kas, saskaņā ar publiski pieejamiem datiem, no 2010.-2012.gadam akumulējusi aptuveni 5 miljardus (!) eiro, - apsaimniekot uzticēts tikai juristiem. Taču tas jau būtu cits stāsts, kamēr valdes locekļiem jādzīvo tādos apstākļos, kādus likumdevējs un lobiju grupas tiem īsi pirms vēlēšanām sarūpējušas.
Par maksātnespējas administratoru ieguvumiem no jaunās – viņu pašu virzītās - normas neizteikšos, jo neapšaubāmi, tas būs abpusgriezīgs zobens. Taču uzņēmējdarbībā kopumā var gaidīt: ideālisti teiks – morāles pieaugumu biznesa vidē, kamēr reālisti – pieaugošu valdes locekļu rotāciju, kurā iesaistīsies ārzemnieki, vietējo patversmju klientūra u.tml. 

Un tas, savukārt, atkal vairos reiderisma paveidus. Lai gan vēl pirms nedēļas - pirmsvēlēšanu gaisotnē – cīnīties pret reiderismu bija gatavs teju katrs, kam vien kaut kādā skatiena trajektorijā mirdzēja Saeimas nams.

"Štata krāpnieki" vs. "vidējais normālais" uzņēmējs 

Kā zināms, krāpnieki savās shēmās trešās personas izmanto jau sen. Jau 90-to gadu beigās Ekonomiskās un Finanšu policijas pārstāvji – tolaik vēl man kā žurnālistei - klāstīja savas bēdas par valdes locekļiem - "bomžiem". Šobrīd - darbojoties grūtībās nonākušo uzņēmumu glābšanas pakalpojumu jomā - diezgan bieži sanāk viesoties Uzņēmumu reģistrā (UR), un jāsaka, ka UR klientu apkalpošanas telpās nereti tieši smaka ir tā, kas nodevīgi atklāj atsevišķu atnākušo "valdes locekļu" - pat it kā puslīdz sakoptu cilvēku - patieso sociālo identitāti. Bet, kā zināms, vietējos "bomžus" jau labu laiku izkonkurējuši "viesmākslinieki" no ārvalstīm, ar kuriem cīnīties ir patiešām grūti: šāda cīņa likumu grozījumos ievērojami kavētu svarīgu ārvalstu investīciju ienākšanu. Taču saskaņā ar iestāžu teikto – nu jau "viesmākslinieka" iesaistes fakts vien tām liekot kļūt tūlītēji modrām. 

Taču būtiska ir cita lieta - jaunās normas dēļ būs spiesti trūkties arī visi tie salīdzinoši godīgie esošie un bijušie valdes locekļi, kuri nav bijuši pietiekami punktuāli uzņēmuma lietvedībā, dokumentu glabāšanā vai plānoja no problēmām atbrīvoties, pārdodot savus uzņēmumus kādam nezināmam pircējam, vai ar valdes locekļu maiņu cerēja paglābties paši utt. Respektīvi, arī daudziem pavisam normāliem uzņēmējiem līdz ar šīs normas stāšanos spēkā var nākties ar savu personisko mantu atbildēt par kādiem pagātnes grēkiem (te nav runas par jau šobrīd krimināli sodāmām darbībām), ja uzņēmums, kurā šis valdes loceklis kādreiz darbojies, tagad nokļūs "zem āmura" - neatkarīgi no tā, vai dēļ krāpšanas shēmām, vai negodīgiem biznesa partneriem, vai kādu citu iemeslu dēļ.
Un, protams, ka arī visi maksātnespējas administratori – kuru rokās tagad būs valdes locekļu maki – nav vienādi: gan raugoties no morāli ētiskā aspekta, gan profesionālās varēšanas vispār.

Riska persona – dēļ nodokļu parādiem, negodīgiem partneriem 

Kā zināms, jau šobrīd ir spēkā izmaiņas likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka, ka VID ir tiesīgs valdes locekli pasludināt par "riska personu". Tas nozīmē dažādus liegumus Uzņēmumu reģistrā saistībā ar amatu ieņemšanu vispār, amatpersonu maiņu u.tml.
Saskaņā ar šī gada 1.janvāra izmaiņām valdes loceklis par "riska personu" var kļūt tad, ja VID ieskatā persona ir piekritusi ieņemt valdes locekļa amatu bez nolūka veikt komercdarbību, personas deklarētā dzīvesvietas adrese ir atzīta par "riska adresi", valdes locekļa amata pienākumu pildīšanas laikā iestājās apstākļi, kas bija par pamatu komercsabiedrības saimnieciskās darbības apturēšanai. 

Kā zināms, VID – ja tiešām vēlas – saimniecisko darbību var apturēt ļoti ātri. Apturēšanas iemesli mēdz būt dažādi, bet tie var būt ne tikai paša uzņēmuma pārkāpumi, bet, piemēram, darījumi ar negodīgu biznesa partneri utt., jo prakse dažādās VID struktūrās nav vienota.
Savukārt saskaņā ar izmaiņām, kas spēkā kopš 1.jūlija, par "riska personu" var kļūt arī dēļ nodokļu parādiem: vienā gadījumā - ja tie pārsniedz 7000 eiro, otrā gadījumā – ja tie pārsniedz 15000 eiro.
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju, "riska adrešu" sarakstā iekļautas vairāk kā 80 adreses, bet par "riska personām" atzītas aptuveni 1300 personas, tostarp 15 no tām – dēļ nodokļu parādiem.
Turklāt VID jau paspējis izteikt prognozes – "riska personu" sarakstā dēļ nenomaksātiem nodokļu parādiem varētu iekļūt vairāki tūkstoši (!) valdes locekļu.   

Savukārt no visiem nodokļu parādiem VID par atgūstamiem uzskata tikai 10 – 11%, kas ņemot talkā aritmētiku, atļauj minēt: pārējos 90% VID gatavojas piedzīt no valdes locekļiem personīgi? Tas gan ir Satversmes un ES tiesas cienīgs precedents, taču iepriekšējā Saeima jau to ir pieļāvusi, un šāda pieeja jau šobrīd ir spēkā.

SIA nodokļu parādus grib iekasēt no valdes locekļiem personīgi 

Fināla izstrādes stadijā šobrīd ir likumdošanas izmaiņas, kurās iecerēts: uzņēmuma nodokļu parādus turpmāk VID piedzīs no valdes locekļiem personīgi. Protams, var pasmaidīt, ka likumprojektā īpaši izcelts: valdes loceklim uzņēmuma parādu segšanai būs jāmeklē kāds personisks aizņēmums, ko novirzīt uzņēmuma saistību labā. 

Saprotot, kā - saistībā ar Ukrainas krīzi – aplaužas daudzu Latvijas uzņēmēju un pat nozaru centieni attīstīties, jāsecina, ka gada beigās ekonomikā naudas apritei vienkārši trūks. Un tas savukārt tikai paaugstina risku, ka no tiem uzņēmējiem, kas vēl dzīvi, gada beigās paprasīs arī par tiem, kas jau miruši - pēc labākajām pēdējo gadu nodokļu jaunrades tradīcijām. Tā kā paralēli minētajam, prasību pēc uzņēmuma ienākuma nodokļa nomaksas avansā neviens jau nav atcēlis (un uz vēlēšanām pat nesolīja), jāsecina, ka mazajiem un krīzes skartajiem uzņēmējiem, kas vēl mēģina ķepuroties, izdzīvot kļūs vēl grūtāk.

Atbildība, kas neatbilst atbildībai

Kamēr politiķi no tribīnes var muldēt bez jebkādas atbildības par sekām, kas neizbēgami iestāsies neveiksmīgas (un pietiekami skaļas) muldēšanas rezultātā, tikmēr SIA valdes locekļiem par savām kļūdām vai neveiksmēm - piemēram, transporta nozares krīze kontekstā ar Ukrainas krīzi - var nākties atbildēt ar visu savu personisko mantu un nebūs brīnums, ka arī ar radinieku (saistītās personas) mantu.

Tā rezultātā kapitālsabiedrības valdes loceklis ar katru dienu kļūst par arvien riskantāku un pat apdraudētu arodu, jo atbildība – no SIA "ierobežotās atbildības" klusiņām maziem solīšiem sprīdi pa sprīdītim pāriet uz pilnīgu valdes locekļa personisko atbildību.
Minētos jauninājumus pierakstīt cīņai ar ēnu ekonomiku var tikai tas, kurš domā, ka nauda rodas bankomātā, bet visi (!) uzņēmēji ir negodīgi blēži.

Tā kā valsts prezidents minētos grozījumus ir izsludinājis, tad tuvākā laikā var vien gaidīt valdes locekļu importu vai arī tieši pretēju tendenci - uzņēmumu eksportu, taču diez vai šie būs īstie – attīstību nesošie - risinājumi Latvijas ekonomikas attīstībai. Turklāt, lai gan minētās normas tiek ieviestas ar cēlu mērķi cīņai ar ēnu ekonomiku, ko citu kā vien dažādu reiderisma shēmu, krāpšanu un šantāžu pieaugumu, dzīvē ieraudzīt būs grūti.

Source

Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form