Nesenā pagātnē privātmāju īpašnieki visbiežāk lietoja malkas katlus, kuru darbināšana bija saistīta ar dažādām neērtībām - biežu malkas padevi kurtuvē, izdedžu un pelnu tīrīšanu utt. Jāteic, ka ļoti bieži, priecājoties par silto vasaru, māju iedzīvotājiem aizmirstas par vēsajām rudens naktīm un auksto ziemu, un līdz ar to nepieciešamību sarūpēt sausu malku.
Tas noved pie slapjas malkas iegādes un dedzināšanas katlu kurtuvēs, kas ir ne tikai ekonomiski neizdevīgi, bet arī kaitīgi veselībai. Dedzinot malku ar augstu mitruma saturu, kurtuvē veidojas kancerogēnais benzopirēns, kas kopā ar dūmgāzēm gaisā nonāk caur vienģimenes māju skursteņiem. Dūmeņi atrodas salīdzinoši zemu, tāpēc vēzi izraisošās gāzes nonāk mājas iemītnieku elpošanas ceļos.
Tiesa, patlaban cilvēki arvien vairāk tiecas uz pārstrādātas koksnes jeb granulu izmantošanu ēku apsildei, kas ne tikai ir ērtāk, videi draudzīgāk un veselīgāk, bet arī ļauj nodrošināt efektīvāku kurināmā izmantošanu. Granulas tiek dedzinātas speciālā kurtuvē, kuras darbināšanā cilvēkam nav jāpiedalās, jo tā var būt pilnībā automatizēta. Granulu katli pamazām kļūst līdzvērtīgi dabas gāzes katliem. Atteikšanās no fosilā kurināmā, to aizvietojot ar kvalitatīvu biokurināmo, dod iespēju mazināt ietekmi uz klimata pārmaiņām.
Augstākminētais ilustrē bioenergoresursu izmantošanas attīstību un nākotnes perspektīvas. Malkas īpatsvara samazināšanās, to aizvietojot ar augstākas kvalitātes biokurināmo - granulām, liecina par to, kā jauni produkti ar augstāku pievienoto vērtību pamazāk izspiež no tirgus nekvalitatīvus bioenergoresursus. Dažbrīd šķiet, ka šis process ir pārāk lēns, jo tāpat kā energoefektivitātes paaugstināšana arī kvalitatīvu bioenergoresursu izmantošana ir atkarīga no cilvēku uzvedības maiņas.
Koksne ir ne tikai vērtīga enerģētikas sektorā, bet arī neizsmeļama resursu krātuve no jaunu produktu ražošanas aspekta. Sākot no izejvielas, kas paliek meža cirsmā, un beidzot ar kokapstrādes atlikumiem. No koku mizām iespējams nodrošināt videi draudzīgu kompozītmateriālu izstrādāšanu - modificētas mizas lieto otrreizējās polimērās sistēmās, smago metālu piesaistei utt. Savukārt kokapstrādes atlikumu izmantošanas diapazons ir plašs, sākot no šķeldas ražošanas un izmantošanas enerģētiskās iekārtās un beidzot ar kokskaidu izmantošanu koksnes - polimēru kompozītmateriālu ražošanai un izmantošanai dažādu konstrukciju būvniecībā.
Piemēram, cērtot skuju kokus, mežā paliek skujas un zalenis, kas ir lieliska izejviela siltuma izolācijas materiāla ražošanai. Tikmēr skujas izmanto skuju ekstrakta ražošanai. Šo divu salīdzoši vienkāršo produktu ražošanu ir iespējams uzsākt jau rītdien. Atliek tikai pieņemt lēmumu, kuru produktu izvēlēties.
Taču, protams, ne viss ir tik rožaini, un ir vairāki šķēršļi, kas jāpārvar. Pirmais jautājums ir par biodaudzveidības saglabāšanu mežā. Svarīgi ir arī saprast, kāda būs investīciju ilgtspējība, kas ir ne tikai ekonomiskā izdevīguma jautājums ilgtermiņā, bet arī ietekmes uz vides aizsardzību un sociālajiem aspektiem vērtēšana. Jaunu darba vietu radīšana un jauna, inovatīva produkta ražošana eksportam palīdz attīstīt valsts makroekonomiku un paaugstināt sabiedrības labklājības līmeni.
Visbeidzot jāteic, ka šis vienkāršais piemērs ilustrē bioresursu vērtības pieaugumu nākotnē un to, ka katram biokurināmā lietotājam ir jārēķinās, cik svarīgi jau šodien ir izmantot malku efektīvi. Tas ir katra atsevišķi un visu mūsu kopīgs jautājums.