Vienmēr aktuāls būs jautājums par saņemtā pakalpojuma kvalitāti, par ko pašam pacientam nereti ir grūti spriest. Pacienta drošībai, saņemot ārstniecības pakalpojumu, tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība visā pasaulē. Pētījumi šajā jomā rāda, ka ASV gadā vismaz 210 000 nāves gadījumu saistīti tieši ar nekvalitatīvu aprūpi slimnīcās, kas medicīnas kļūdas (t.sk., infekcijas, savainojumus) ierindo trešajā vietā mirstības cēloņu sarakstā aiz kardiovaskulārām un onkoloģiskām saslimšanām.
Tāpēc veselības aprūpes kvalitātes un pacientu drošības sistēmām jābūt katras valsts augstākajai prioritātei.
Latvijas Veselības ekonomikas asociācija sadarbībā ar Latvijas Kvalitātes biedrību jau trešo reizi organizē ārstniecības iestāžu Kvalitātes balvas konkursu, ko šogad atbalsta arī Veselības ministrija. Konkursa mērķis ir novērtēt konkursa pretendentus piecās jomās - vadības procesi un atbildība, darbinieku kompetence, pacientiem un darbiniekiem droša vide, pacientu klīniskā aprūpe, kvalitātes un drošības pilnveide kopā pēc 50 kritērijiem, rezultātā nosakot labākos piecās kategorijās - internā profila nodaļa, ķirurģiskā profila nodaļa, dzemdību nodaļa, onkoloģiskā profila nodaļa (ķirurģiskā profila, ķīmijterapijas vai terapeitiskās radioloģijas nodaļa) un veselības centrs.
Radot Kvalitātes balvas konkursu, LVEA mērķis bija sniegt ārstniecības iestādēm ne tikai skaidru izpratni par kvalitātes sistēmas nozīmi un nepieciešamību, bet arī praktisku priekšstatu par tās izveidi un ieviešanu. Latvijā šobrīd obligātajās prasībās ir viens punkts par to, ka ārstniecības iestādei jābūt iekšējai kvalitātes sistēmai un jānodrošina sūdzību izskatīšanas un klīnisko rezultātu izvērtēšanas mehānisms.
Tātad ir nosaukti vispārējie principi, bet nekur nav pateikts un aprakstīts tieši kāda kvalitātes sistēma jāievieš. Veselības aprūpes kvalitātes novērtēšanas sistēmas ir specifiskas, kas vērstas tieši uz ārstniecības rezultāta sasniegšanu un pēc iespējas augstāku pacientu drošības nodrošināšanu ārstniecības iestādē.
Arī veselības aprūpes pakalpojuma efektivitāti var novērtēt un salīdzināt starp iestādēm tikai tad, ja tās darbojas saskaņā ar vienotiem kvalitātes standartiem. Iepriekšējo gadu Kvalitātes balvas konkursa dalībnieki ir atzinuši šo iniciatīvu par vērtīgu un objektīvu instrumentu savas darbības kvalitātes novērtēšanā un vēlas piedalīties atkārtoti, tādējādi gadu no gada paaugstinot savu sniegumu.
Mēs visi zinām, ka Latvijas veselības aprūpes sistēmā trūkumu, nepilnību un kļūdu (nemaz nerunājot par hronisko finansējuma nepietiekamību) ir gana, tāpēc arī Veselības ministrija šobrīd ir nopietni pievērsusies veselības aprūpes kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izveidei, un drīzumā paredzēts izstrādāt koncepciju un ķerties pie sistēmas ieviešanas.
Taču kamēr vēl esam ceļā uz to, mēs jau šobrīd kvalitātes nodrošināšanas jomā varam daudz izdarīt ar mūsu rīcībā esošajiem resursiem, un viens no tādiem ir Kvalitātes balvas konkursa ietvaros veiktais ārstniecības iestāžu darbības ārējais un iekšējais izvērtējums. Iestāžu pašiniciatīva savas darbības sistēmiskā novērtēšanā ir nozīmīgs solis pēc iespējas labāku ārstēšanas rezultātu sasniegšanā. Pamatā Kvalitātes balva ir atzinība par vēlmi, drosmi un apņēmību virzīties uz izcilību.
Un Kvalitātes balva, protams, ir solis ceļā uz Latvijas veselības aprūpes sistēmas kvalitātes sistemātisku pilnveidi un vienotas - visapatverošas, nacionālas un starptautiskiem standartiem atbilstošas - ārstniecības iestāžu kvalitātes sistēmas izveidi nākotnē. Tāpēc es no sirds aicinu ārstniecības iestādes šo iespēju izmantot, tādējādi sekmējot aizvien kvalitatīvāku veselības aprūpes procesa un pakalpojumu nodrošinājumu kā 'vietējā', t.i., konkrētās iestādes, tā visas valsts mērogā.
Ieviešot šādu visaptverošu sistēmu, sabiedrība varētu būt pārliecinātāka, ka visas ārstniecības iestādes nodrošina kvalitāti pēc noteiktiem un valsts līmenī apstiprinātiem standartiem un kritērijiem, nevis sniedz 'brīvas variācijas' par kvalitātes tēmu. Tad arī slimnīcas personāls skaidri zinātu, ko un kā vienā vai otrā konkrētā situācijā darīt, un prastu argumentēti pamatot pacientam vai viņa tuviniekiem, kāpēc no slimnieka veselības aprūpes un/vai drošības viedokļa viena vai otra rīcība ir nepieciešama un pat obligāta un nekādā ziņā nav uzskatāma par viņa cilvēktiesību aizskārumu.
Un tad arī publiskajā telpā visticamāk neparādītos tik medicīniski nekorektas un dažkārt pat cilvēciski aizskarošas interpretācijas par kādu ar vienu vai otru veselības aprūpes iestādi vai speciālistu saistītu gadījumu.
Pieteikšanās Kvalitātes balvai paredzēta līdz 22. septembrim, seminārs - apmācība konkursa dalībniekiem 17. septembrī. Vairāk informācijas veselības ekonomikas asociācijas mājas lapā www.lvea.lv
*James J. New, Evidence-based Estimate of Patient Harms Associated with Hospital Care, Journal of Patient Safety, September 2013 - Volume 9 - Issue 3 - p 122-128
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
