No vienas puses, nav nekāds noslēpums, ka pašlaik noveco visa Eiropa –uz vienu pensionāru vidēji ir četri strādājošie, bet tuvākajā laikā tie varētu būt pat divi. Savukārt, iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums turpina pieaugt, vēl vairāk palielinot vecu cilvēku īpatsvaru. Taču, no otras puses, daudzās Eiropas valstīs demogrāfijas problēmas tiek skaidri apzinātas un tiek nosprausti konkrēti mērķi un uzdevumi to risināšanai. Tā, piemēram, Igaunijā, kur arī notika būtiska budžeta konsolidācija, netika aiztikti pabalsti bērniem un izdevumi demogrāfijas jomai, bet Ungārijā tika precīzi noteikts sasniedzamais dzimstības rādītājs – proti, divdesmit gadu laikā panākt 10% lielu jaundzimušo skaita pieaugumu jeb par 1 miljonu iedzīvotāju vairāk.
Latvijai būtu jārīkojas līdzīgi – definējot konkrētus sasniedzamos rādītājus demogrāfijas uzlabošanas jomā un tiem pakārtojot īstenojamo politiku, un nevis otrādi, kad vispirms nāk aktivitātes un tām, vadoties pēc situācijas, tiek pielāgoti mērķi. Viens no šādiem mērķiem būtu konkrēta dzimstības pieauguma procenta nosaukšana.
Atsaucoties uz nesenajiem "DnB NORD Latvijas barometra" aptaujas datiem, ir redzams, ka vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēkiem ir mazāk bērnu, nekā viņi vēlētos, ir finanšu līdzekļu trūkums, ko nosauc 75 % aptaujāto. Starp biežāk minētajiem iemesliem tiek minēts arī nepietiekams valsts atbalsts un neskaidrība par nākotni. Protams, ka šie rādītāji norāda tikai uz vispārīgiem faktoriem, kas kavē dzimstības pieaugumu, tomēr tendence ir skaidri redzama – iedzīvotāji gaida konkrētus risinājumus no valsts puses.
Kā vēl viens risinājums dzimstības veicināšanai būtu paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošu nepilngadīgu personu vismaz līdz 50% no minimālās mēneša darba algas, kas ir ietverts Labklājības ministrijas rīcības plānā, taču pagaidām nav nonācis līdz plašākai apspriedei. Situācijas uzlabošanā aktīvi vajadzētu piedalīties arī Veselības ministrijai, izstrādājot konkrētus priekšlikumus jaundzimušo mirstības samazināšanai un mazuļu veselības aprūpes uzlabošanai.
Tāpat, vajadzētu daudz plašākā mērogā nodrošināt profesionālu speciālistu konsultācijas sievietēm, kuras nolēmušas veikt abortu un kuras ir saskārušās ar negatīvu grūtniecības un dzemdību pieredzi vai pāragru bērna zaudējumu.
Taču visupirms valstij jācenšas panākt, ka ģimenēm ir lielāka pārliecība par valsts ilgtermiņa atbalsta politiku, kas ir paveicams tikai ar konkrētu mērķu izvirzīšanu pavisam noteiktā laika periodā. Atbilstoši teorijai par mērķu definēšanu – tam ir jābūt formulētam apgalvojuma formā un precīzi izmērāmam, taču Latvijas demogrāfijas politikas dokumentos parasti mēs redzam tikai tādus terminus kā "veicināt", "atbalstīt", "ieviest", nekur neminot precīzi, piemēram, ka 2031. gadā Latvijā ir jābūt par 250 tūkstošiem vairāk pamatiedzīvotāju nekā pašlaik, šim apgalvojuma ilgtermiņa mērķim apakšā pakārtojot īstermiņa sasniedzamos mērķus un veicamos uzdevumus.
Cerams, ka Labklājības ministrija savā rīcības plānā "Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011.–2017.gadam īstenošanai" iekļaus gan sasniedzamos (rezultatīvos) mērķus, gan tos nodos diskusijai plašākai sabiedrībai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
