Ekonomikas kritums savu apogeju sasniedza 2009. gada trešajā ceturksnī (–15,6%). Turpmāk lejupslīde pakāpeniski samazinājās, taču turpinājās visu 2010. gadu. Atgūšanos ekonomika uzsāka 2011. gadā. Kopš 2009. gada Latvijas ekonomika ir piebriedusi par 26%. Kaimiņiem ir veicies labāk, jo Igaunija ir spējusi IKP palielināt par 43%, bet Lietuva par 39%.
Salīdzinot ekonomiku svaru, šajos desmit gados Lietuva savas pozīcijas ir noturējusi, radot 45% no Baltijas ekonomikas. Savukārt uz Latvijas rēķina Igaunija pozīcijas ir pat nedaudz uzlabojusi. Šobrīd Latvija veido aptuveni 28% no Baltijas ekonomikas. Pirms desmit gadiem Latvijas īpatsvars bija 31%.
Attīstība ir ļāvusi uzlabot dzīves līmeni un tuvoties ES attīstīto valstu līmenim. 2009. gadā Latvijas IKP uz vienu iedzīvotāju bija 52% no ES vidējā, šajā rādītājā ieņemot pirmspēdējo vietu. 2018. gadā, apsteidzot četras valstis, esam pietuvojušies līdz 69% no ES vidējā. Igaunija un Lietuva, kas krīzi izjuta par mata tiesu vieglāk, ir spējušas aizsniegties līdz 82% un 80%.
Kas ir veidojis atšķirības veikumā?
Krīzes posmā visstraujāk uz situāciju reaģē un kritumu pārvar eksports, kura nozīme aug vēja spārniem. Ja kopējais eksports 2009. gadā bija 42,5% no IKP, tad 2018. gadā tas pieaudzis līdz 61,3%. Nedaudz straujāk, apsteidzot Igauniju, Lietuvas eksporta īpatsvars no IKP šajā laika posmā ir audzis no 51,9% līdz 75,6%, Igaunijai – no 60,5% līdz 74,3%.
Preču eksporta struktūra šajā laika posmā ir piedzīvojusi noteiktas izmaiņas. Pateicoties prasmīgi vadītajai nozares attīstībai, kokrūpniecības eksports joprojām pārliecinoši ieņem pirmo vietu – 17,6% no preču eksporta. Tā īpatsvars šajā laika posmā ir palielinājies par 2 procentpunktiem. Otrajā vietā ir izvirzījies elektroierīču eksports – 10,4%. No otrās uz trešo vietu ir atkāpies mehānismu un mehānisko ierīču eksports – 5,8%. Uz ceturto vietu ir pakāpusies transportlīdzekļu un to daļu eksporta nozīme, kas veido 5,6% no preču eksporta. Šajā posmā ir vājinājušās dzelzs un tērauda eksporta pozīcijas, bet par piekto nozīmīgāko preču eksporta grupu kļuvis alkohols.
Abās kaimiņvalstīs pēdējo desmit gadu laikā samazinājusies degvielas un naftas eksporta nozīme, tomēr vēl joprojām saglabājot vietu starp galvenajām eksporta precēm. Lietuvā naftas un tās produktu eksporta dominance ir sarukusi par 10 procentpunktiem līdz 20%. Igaunijā tā īpatsvars sarucis par 4 procentpunktiem līdz 12% no kopējā eksporta. Lietuvas pārējo preču grupu īpatsvars ir krietni mazāks. Otro vietu ieņem mēbeles (11%), kam seko pārtika un dzērieni (9%), kā arī plastmasa un tās izstrādājumi (8%). Salīdzinot ar Igauniju, arī tur liela loma ir kokrūpniecībai – 11% eksporta. Starp galvenajām eksporta precēm ziemeļu kaimiņiem parādās arī koka māju un mēbeļu eksports (8%). Lielāku daļu nekā Latvijā Igaunijas eksportā veido elektroierīču (15%), kā arī mehānismu un mehānisko ierīču (9%) eksports.
Paanalizējot atšķirības valstu sniegumā, parādās arī atšķirīgi ekonomikas dzinējspēki. Lielāko ieguldījumu no pievienotās vērtības pieauguma pēdējo desmit gadu laikā starp nozarēm Baltijas valstīs sniedza – tirdzniecība, transports, viesmīlība un ēdināšana. No Lietuvas kopējās izaugsmes šajā laika periodā tas radījis 43% kāpuma. Straujais kāpums izriet no lietuviešu aktīvās transporta pārvadājumu nozares attīstības un spējas izmantot viesstrādniekus. Ne velti šobrīd ir liels satraukums par jaunās ES likumdošanas ietekmi uz nozares konkurētspēju, kas var būtiski ietekmēt Lietuvas ekonomiku. Tālāk seko apstrādes rūpniecība ar 27%.
Mazākā mērā, taču šīs pašas nozares ir devušas ieguldījumu arī Latvijai – attiecīgi nodrošinot 34% un 20% no kopējā pieauguma. Igaunijai šīs pašas nozares ir mainījušās vietām, attiecīgi veidojot 26% un 23% izaugsmes, tas ir, būtiskākais izaugsmes dzinējs ir bijusi apstrādes rūpniecība. Būtiska loma visās trijās valstīs ir bijusi komercpakalpojumu attīstībai, kas Lietuvā (10%) un Igaunijā (13%) ieņem trešo, bet Latvijas gadījumā ceturto vietu – 11%. Latvijai tādu pašu ieguldījumu ir devusi arī publisko pakalpojumu, izglītības un veselības aprūpes nozare (11%), kam kaimiņu gadījumā ir bijusi krietni mazāka loma. Starp "Top 5" nozarēm ar lielāko ieguldījumu Igaunijā un Lietuvā parādās IKT devums, attiecīgi ar 13% un 4% ieguldījumu. Latvijas gadījumā tā nav starp "Top 5". Taču tai ir milzīgs nākotnes potenciāls, un pēdējo gadu IKT nozares attīstība ļauj cerēt, ka nākamajos gados tā izvirzīsies par arvien nozīmīgāku izaugsmes dzinējspēku.
Abās kaimiņvalstīs veiksmīgi turpināja attīstīties arī būvniecība, kas nodrošināja būtisku ieguldījumu (Lietuvā – 8%, Igaunijā – 11%), savukārt Latvijā piekto vietu ieņem operācijas ar nekustamo īpašumu – 8%. Pēdējos gados visās trijās Baltijas valstīs arvien spēcīgāk sevi piesaka IKT nozare. Tādēļ tās attīstībai un atbalstam jāpievērš lielāka vērība, tāpat jāveido atbalsts apstrādes rūpniecības izaugsmei, īpaši fokusējoties uz nozares produktivitātes veicināšanu.
Pozitīvas vēsmas ir valdījušas arī darba tirgū. Zemākais bezdarba līmenis šobrīd ir Igaunijā 3,9%, sekojot Latvijai ar 6% un Lietuva ar 6,1%. Igaunijai palielinot pārsvaru, Baltijas valstīs strauji audzis arī atalgojuma līmenis. Igaunijā tas ir palielinājies par 86% un sasniedzis 1397 eiro. Nedaudz lēnākiem tempiem, taču arī atzīstami, tas ir palielinājies Latvijā (+68%, sasniedzot 1091 eiro) un Lietuvā (+65%, sasniedzot 1022 eiro). Jāpiebilst, ka, neskatoties uz smago krīzes periodu, šajā laika posmā Lietuvas algas atšķirība salīdzinājumā ar Latviju (par labu mums) ir niecīgi, bet palielinājusies. Toties pēdējā laika straujā algu kāpuma virzība Lietuvā signalizē, ka atšķirības varētu ātri sadilt.
Arī banku sektors Baltijas valstīs ir mainījies. Latvijā mājsaimniecību noguldījumu apjoms ir gandrīz pieckāršojies un sasniedzis 6,6 miljardus eiro, bet uzņēmumu teju četrkāršojies – līdz 4,2 miljardiem eiro. Tikmēr mājsaimniecību un uzņēmumu saistību apjoms ir sarucis par aptuveni 40%. Tas daļēji ataino arī situāciju investīciju aktivitātē, kas, lai arī ir augusi, vēl joprojām tālu iepaliek no pirmskrīzes līmeņa, un uzņēmēju vidē joprojām valda liela piesardzība. Igaunijā un Lietuvā situācija ir mazliet citāda. Gan mājsaimniecību, gan uzņēmumu noguldījumu apjoms abās valstīs desmit gadu laikā ir pieaudzis nedaudz vairāk par 100%. Abās valstīs ir palielinājies arī aizdevumu apjoms mājsaimniecībām (aptuveni 20%). Toties piesardzīgāki ir kļuvuši uzņēmumi. Igaunijā aizdevumu apjoms uzņēmumiem palielinājies tikai par 4%, Lietuvā samazinājies par 9%.
Ko varam secināt?
Pēdējos desmit gados Latvijas ekonomika ir spējusi atgūties un uzrādīt labas izaugsmes tendences. Lietuvā un Igaunijā lielāku pienesumu izaugsmē ir sniegusi apstrādes rūpniecība. Igaunijas veiksmes stāsts ir bijis IKT sektors, kurš arī šobrīd visām trijām Baltijas valstīm piedāvā labas attīstības iespējas. Lietuvai ir sekmējies orientēties apstākļos un attīstīt transporta pakalpojumu nozari, ko varētu nodēvēt par dienvidu kaimiņa veiksmes stāstu, kaut arī tas ilgākā termiņā saskarsies ar nopietniem izaicinājumiem. Latvijā joprojām ir turpinājusi rezonēt "gāzi grīdā" politikas negatīvā ietekme, kā dēļ būvniecības ieguldījums atšķirībā no kaimiņvalstīm bija mazāks.
Krīzes ietekme vēl būs jūtama turpmākajos gados, kas akcentē to, cik svarīga ir ilgtspējīga politika. Maksa par pakļaušanos īstermiņa kārdinājumiem un ieguvumiem ir izrādījusies pietiekami liela. Vai varēja labāk? Droši vien. Taču ir vērts novērtēt sasniegto, noteikt pareizās prioritātes un ar enerģiju ķerties pie darbiem.