Dainis Gašpuitis: Lai glābtu ekonomiku, nāksies atkal mobilizēties
Foto: Publicitātes foto

Globālā koronavīrusa gadījumi piektdien pirmo reizi pārsniedza 400 000. Savukārt Eiropa ir kļuvusi par jauno koronavīrusa epicentru, pēdējās nedēļas laikā ar vidēji 140 000 gadījumiem dienā. Tas ir vairāk nekā Indija, Brazīlija un ASV kopā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

No katrām 100 infekcijām, 34 bija no Eiropas. Kamēr jaunās strauji augošajās ekonomikās inficēšanās mazinājās, attīstītajās valstīs pieauga. Jauno infekciju skaita pieaugums ir koncentrēts dažās Eiropas valstīs. Francijā, Spānijā, Nīderlandē un Lielbritānijā inficēšanās gadījumu skaits ir lielāks nekā pirmā viļņa laikā, bet Spānijā jaunu gadījumu skaits ir sācis mazināties. ASV situācija ir līdzīga, un vairākos nozīmīgos štatos ir vērojams liels infekciju skaita pieaugums. Par laimi vīrusa uzliesmojumi līdz šim ir mazāk letāli nekā pavasarī.

Pagaidām tas uztur ticamību, ka ierobežojumi nebūs tikpat stingri kā gada sākumā. Tomēr neatkarīgi no ierobežojumiem tas ietekmēs cilvēku uzvedību, un uzņēmumi būs piesardzīgāki, pieņemot darbā un investējot, kā dēļ nākamo mēnešu dati var izrādīties vāji. Noskaņojuma un statistiskie dati pēdējā laikā dažādās valstīs ir bijuši ļoti atšķirīgi, piemēram, Vācijā ir vāji statistiskie dati, bet noskaņojums ir bijis spēcīgs.

Kas notiks ar pakalpojumiem?

PMI indeksa septembra dati liecina, ka sekojot vasarā uzņemtajam sparam, globālā ekonomika turpināja atgūties. Tomēr pieauguma temps nedaudz atslāba. Uzņēmēju perspektīvu vērtējums samazinājās otro mēnesi pēc kārtas. Valstis ir sākušas pastiprināt ierobežojumus, un 4. ceturksnī ekonomikas izaugsme sabremzēsies. Visticamāk, ka situācija valstīs veidosies atšķirīgi. Lai arī pakalpojumi ir atguvušies straujāk, tie no jaunajiem pasākumiem vairāk arī cietīs. Mazumtirdzniecības apjoms ir strauji atjaunojies un lielākajā daļā lielāko attīstīto valstu tagad pārsniedz pirmsvīrusa līmeni, bet patērētāju kopējie izdevumi pagājušā gada beigu līmeni nav sasnieguši.

Tas ir tāpēc, ka mazumtirdzniecības datos nav iekļauti daudzi pakalpojumi, kuri ir vairāk pakļauti ierobežojumiem. Raugoties nākotnē, šīs izdevumu jomas paliks vājas, jo īpaši tāpēc, ka inficēšanās pieaugums daudzviet Eiropā raisa arvien stingrākus pasākumus. Neskatoties uz līdzšinējo straujo atsitienu, iespējams, ka vīrusu gadījumu skaita pieaugums sāks ietekmēt arī mazumtirdzniecību. Google dati liecina, ka pēdējās nedēļās mazumtirdzniecības un atpūtas vietu apmeklējums ir mazinājies.

ASV ISM pakalpojumu sektora indekss septembrī (57.8) bija spēcīgāks, nekā gaidīts un tas norāda uz sektora aktivitātes nepārtrauktu pieaugumu atšķirībā no Eiropas, kur pakalpojumu aktivitāte pēdējo divu mēnešu laikā ir samazinājusies. Atdzimstošā pandēmija ir ietekmējusi ne tikai Eiropas pakalpojumu nozari, bet tā kļūst aktuālāka arī ASV. Eirozonas PMI kopējais indekss septembrī samazinājās līdz trīs mēnešu zemākajam līmenim 50.4, kas liecina tikai par nelielu pieaugumu. Pakalpojumu indekss sasniedza 48.0, kas ir zemākais līmenis kopš maija.

Šobrīd valdību retorikā dominē doma, ka ierobežojumi būs selektīvāki. Sabiedrība apradusi ar jauno vidi, uzkrāta arī medicīniskā pieredze. Tam vajadzētu nosargāt ekonomiku no atgriešanās strupceļā. Taču nenoteiktību rada tas, ka epidēmijas uzliesmojums var valdīt ilgāk nekā pirmajā vilnī. Daudzās valstīs jau izveidojies psiholoģiskais nogurums un aug nihilisms, kā dēļ selektīvie pasākumi var nenostrādāt kā cerēts. Šķiet, ka lielāka iespēja nonākt pavasara situācijā, ir to valstu ekonomikām, kas tad ieviesa liberālāku režīmu un kritums bija relatīvi neliels, bet rudenī ar uzliesmojumu galā netiek. Atspaids būs milzīgie stimuli, kas noteiktas nozares dzīs uz priekšu. Taču arī šo instrumentu efektivitātei ir robežas. Tāpat ir iespējamība, ka ES fondu palaišana aizkavējas.

Tādēļ, kā parādīja pavasaris, svarīga būs sabiedrības spēja mobilizēties un sekot epidemiologu un valdības norādēm. Savukārt valdībai atrast pareizo līdzsvaru starp ierobežojumiem un ekonomikas interesēm. Pavērsienu ienesīs efektīvas vakcīnas vai medikamentu paradīšanās. Taču jūtamu efektu tas atstās uz nākamā gada otro pusi un drīzāk palielina 2022. gada izaugsmes potenciālu. Taču arī šādā gadījumā, vīruss varētu būt klāt esošs risks vēl ilgi, kas nozīmēs vēl izteiktāku ekonomiskās aktivitātes sezonalitāti. Respektīvi, ziemas mēnešos augot riskam, tā straujāk pazeminās, bet, nākot pavasarim, atkal uzvirmo.

Vīrusa dēļ nepārliecinoša un svārstīga vide var saglabāties arī nākamā gada sākumā un atstāt nospiedumu uz gada izaugsmes tempu. Spiediens uz valstu politiķiem ignorēt budžeta deficītu un aizņemties tā, it kā rītdiena nepienāks, palielināsies. Taču ir skaidrs, ka stimulu pasākumi ir jāturpina un tos nedrīkst pārtraukt pārāk ātri. Ļoti iespējams, ka nāksies domāt par jaunu uzsākšanu ES, gan Latvijas mērogā. COVID-19 sāgai zaudējot aktualitāti, darba kartībā atgriezīsies krīzes parādu un novecošanās problēmas.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form