Valoda un Uzņēmumu reģistrs pacietīs. Nav likuma, kas aizliedz, bet vajadzētu. Varbūt tikai laikraksta "Atmoda" bijusī redaktore varētu iebilst par populārā "domēna" nelietīgu valkāšanu.
Puskoka lēcēji un populisti jau arvien žilbina publiku ar sentimentāli apcerīgiem nosaukumiem, noslēpumainām abreviatūrām atbilstoši patērētāju gaumei, nezināšanai un neskaidrām ilgām. Tomēr "No sirds Latvijai", spekulēdama ar daudziem svēto atmodas jēdzienu, vienu no mūsu valstiskās pašapziņas stūrakmeņiem, rīkojusies izcili bezkaunīgi.
Ja nu Sudrabas kundze gribēja uzņemties Saulcerītes lomu Eiropas Parlamentā, viņa varēja rīkoties vismaz pēc ZZS zvaigznes Ivetas Grigules parauga, nemainot partijas logo. Vajadzētu tikai nedaudz naudas, daudz melu, lielum lielas reklāmas, lērumu sarkanbaltsarkanu atklātnīšu mīļajiem vēlētājiem, un lieta darīta.
Pēc tam dāsno barotni varētu tikpat droši, kā to darījusi ZZS pārstāve, nolamāt par tukšu pļāpātuvi, krist pie kājām pasaules diktatoriem un palīdzēt Putina režīmam graut Eiropas vienotību. Domājams, Sudrabas vāji maskētais eiroskepticisms, sūkstīšanās par Latvijai uzspiesto "diktātu no ārienes", laikam jau no Gejropas un "transkontinentālām korporācijām", viņai ļautu godam pildīt gan Grigules, gan Mamikina, gan Ždanokas iestrādnes. "От всего сердца..." (no visas sirds – red.) Iespējams, tikai pēc tam un, kā nereti gadās, par vēlu apmānītais balsotājs atcerētos, kā valsts kontroliere Sudraba izmaksājusi pusdienas un kaut ko sapļāpājusi vai apsolījusi neočekistu ģenerālim Sergejam Stepašinam, kā viņas pantērveida kažociņš, bet ne pati, privātā reisā lidojis uz Maskavu un, protams, cik prasmīgi "No sirds Latvijai" līdere vadījusi oligarhu sarunu izmeklēšanas komisiju, lai no gala ziņojuma par valsts nozadzējiem sanāktu čiks.
Pēc brīnumiem, kas pēdējos gados ar vairākuma gribu un kolektīvo atmiņu notiek pat labāk par Latviju paēdušās valstīs, nevaram būt pilnīgi pārliecināti, ka Sudraba nozagtas, it kā jaunas atmodas līderes statusā neatgriezīsies politikā, lai arī pagaidām šāda varbūtība šķiet niecīga. Tomēr jāatvainojas atmodai arī par to, ka neatkarīgā Latvijā kādam nav trūcis cinisma ar to spekulēt.