Izrādās, Latvijas politiķi un ierēdņi spēj "peldēt pret straumi" pat Covid-19 izplatības ierobežošanā. Te tiek īstenots pilnīgi patstāvīgs un pat savrups risinājums. Diemžēl tieši tā ir sliktā ziņa, pamats satraukumam.
Ne tikai Eiropas, bet arī globāla tendence – racionālās rūpēs par cilvēku aizsardzību no pandēmijas – ir cietumnieku izlaišana no ieslodzījuma (piemēram). Vairāk vai mazāk masveidīga, vairāk vai mazāk selekcionēta – gados vecie, riska grupas, nevardarbīgie, mātes ar maziem bērniem, nerecedīvisti utt. –, liekot brīvē izlaistajiem nēsāt kontroles ierīces vai atrasties mājas arestā un pat "norakstot" viņu sodu ar amnestiju – šajās detaļās gan valda liela dažādība.
Pandēmijas dēļ Eiropas valstis priekšlaicīgi atbrīvojušas vairāk nekā 118 000 ieslodzīto. Turklāt to piekopj ne tikai uz cilvēktiesībām "ieciklētās" rietumzemes, bet arī pret pavalstniekiem ierasti skarbā kaimiņzeme Baltkrievija (maijā tur izdots rīkojums atbrīvot 2500 cilvēkus no "slēgta tipa", 6000 – no "atvērta tipa" cietumiem).
Mūsu valdībai tas viss, izrādās, "ņe ukaz". Vēl vairāk – pilsoniskās iniciatīvas grupa, kas vērsusies valdībā, Tieslietu ministrijā un Tiesībsarga birojā ar mudinājumu rīkoties lietas labā, bijusi šokēta par ne-/saņemtajām atbildēm. (Protams, šo grupu motivē pilnīgi savtīgi apsvērumi, nekas cits, jo arī tā mēs varam principāli novērtēt citu cilvēku satraukumu par viņu tuvinieku veselību un dzīvību, vai ne?) Pandēmijas "otrais vilnis" – draudi mums un jau realitāte citur – vairo nervozitāti.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
