Foto: Shutterstock
Latvijas biznesa "kultūrā" uzņēmumu minoritāro līdzīpašnieku atklāta diskriminācija jau ir tik iesīkstējusi problēma, ka vispār netiek vairs par tādu uzskatīta.

Mazākuma akcionārs reizēm šķiet "pieciešams ļaunums", reizēm – "neciešams". Tādam var censties uzspiest akciju atpirkšanas piedāvājumu uz neizdevīgiem nosacījumiem. Var viņu izslēgt no lēmumu pieņemšanas uzņēmumam būtiskos jautājumos. Pat vispār nepaziņot "lielo puiku" pieņemtos lēmumus, pilnībā ierobežot piekļuvi informācijai par uzņēmumā notiekošo. Ziniet, mīlīši, savu vietu barības ķēdē...

Tiesu varai, Tieslietu ministrijai un, tēlaini izsakoties, "Jurista Vārdam" būtu jāgarantē, ka mūsu valstī arī mikrokapitālisti bauda "vienu likumu, vienu taisnību visiem". Tagad Covid-19 ir pilnībā pievērsis valdības uzmanību infektoloģijai un "helikopteru naudai", ievietojis karantīnā pilsonisko sabiedrību – taču daudzu gudru cilvēku ikdienā vīruss ir apturējis acumirkļa prioritāšu apkalpošanas vāveres riteni.

Tāpēc Latvijas juridiskās kultūras veidotājiem, tāpat kā daudziem no mums, uzrodas drusku brīva laika. Būtu žēl, ja tas tiktu iztērēts, piemēram, sekojot līdzi Andra Kiviča izmisīgajiem centieniem atkarot pandēmijai savas pozīcijas mūsu informācijas telpā. Varbūt tiesībziņiem būs iespēja beidzot pamanīt tik fundamentāli iesīkstējušu "sīkumu" – īpašumtiesību nelikumīgu ierobežošanu?

Juristiem par atspēriena punktu varētu kalpot dienvidu kaimiņu tiesu prakse, kas nesen radīja nozīmīgu, pat simbolisku piemēru šai problēmai. Lietuvā, kā rādās, tā ir tikpat nopietna kā Latvijā.

***

Nesen Viļņā beidzās piecus gadus ilga tiesas prāva. Kāda uzņēmuma "lielie puikas", galvenie akcionāri, pilnīgā nopietnībā cerēja ar Temīdas palīdzību aizbāzt muti mazākuma līdzīpašniekam. Viņš bija publiski izteicies, ka akciju sabiedrība piekopj "īpaši agresīvu" nodokļu plānošanas sistēmu, tādējādi izvairoties no to pietiekama apjoma maksāšanas savai valstij.

Šī tiesāšanās, izejot cauri visām trijām tiesu varas instancēm, ir skandalozi sensacionāla. Tik sensacionāla, ka Latvijā par to nekas nav dzirdēts. Galu galā – arī pašā Lietuvā, kaut aprakstīts masu medijos [LT], šis process "nez kāpēc" neguva plašu rezonansi. To pat, cik varu spriest, nokušina.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!