Atkal mūsu dzīvē ir pienācis brīdis, kad šķiet – pasaule tai būtisko pārmaiņu brīdī griežas kā satrakojies vilciņš un cilvēka saprašana riskē netikt līdzi.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Patlaban es jūtos gluži kā 2001. gada septembrī, kad redakcijas ziņu nodaļā kopā ar tikpat apjukušiem kolēģiem, savām acīm neticot, raudzījos CNN filmētās Ņujorkas debesskrāpju sabrukšanas tiešraidē. Protams, toreiz pastardiena neiestājās, kaut apokaliptiskas šķita šo notikumu vēlīnās, bet tiešās sekas – "Islāma valsts" videoliecības par cilvēcību izaicinošām rituālslepkavībām.

Tā mums nedraud arī patlaban, koronavīrusa pandēmijā. Nevajag piesārņot tīmekli un prātus, tukši gānoties par mūsdienu tehnoloģiju nevarību vai globalizāciju, kas mīļo Dievzemīti atvērusi visiem ļaunās pasaules vējiem. Mēs vairs neatceramies – patiesībā neko negribam par to zināt – spāņu gripu, kas pirms gadsimta nogalināja desmitiem miljonu cilvēku. Tā savā straujajā izplatībā iztika bez jebkādiem lēto aviokompāniju reisiem un masveidīgas atpūtas "all-inclusive" kūrortos.

Nesen "Google" savas starta lapas zīmolstāstā ļoti pamācoši mums atgādināja: zinātnieku, kurš visādi citādi progresīvā 19. gadsimta vidū centās pierādīt saistību starp grūtnieču mirstību un ārstu nemazgātām rokām, paša kolēģi iespundēja trako namā.

Ārstniecības un informācijas tehnoloģijas rokrokā ar globālām vajadzīgo preču piegādēm mūs sargā no iespējas, ka toreizējais posta mērogs tiešām varētu atkārtoties. Ja kāds ir svēti noticējis mūsdienu medicīnas+farmācijas zinātnes visspēcībai (un komplektā – savai neizbēgamajai bioloģiskajai nemirstībai), bet tagad jūtas apkrāpts, – pats vien ir vainīgs!

Kad 2015. gadā Viljams "Bils" Henrijs Geitss III mūs brīdināja no globālas pandēmijas draudiem, nelaimīgā austroungāru higiēnas sludinātāja liktenis viņam, protams, nedraudēja. Taču vēstījums par iespējamiem gripas draudiem, kas prasītu 10 miljonus un vairāk dzīvību, būsim godīgi, tika palaists gar ausīm kā pārspīlējums.

Tagad šo pravietojumu mums nepārtraukti atgādina pensionētā programmētāja bijusī darbavieta un viņa dievinātāji. Vēl intensīvāk to dara antivakcīnisti un citi cīnītāji ar ZOG, kuri vīrusu pētījumus finansējošā Geitsa prognozē saredz sātaniskas "ž#darebes".

Tāpēc pasaulei nākas sakost zobus un atzīt: jā, Bil, tu tiešām esi vizionārs, turpmāk tevī ieklausīsimies nopietnāk (meibī...)! Tāpēc tagad daudz lielāku pietāti izpelnās pat dziļi prozaisks Geitsu ģimenes labdarības projekts – biotualetes "nabadzīgāko 2 miljardu" pasaulei, kas dod laukiem mēslojumu un nepiesārņo dzeramo ūdeni.

Iespējams, vismaz Eiropas valstis tiešām liks lietā Geitsa padomu un revidēs nacionālās drošības politiku, veltot tajā vairāk uzmanības aizsardzībai no "neredzamā ienaidnieka" apdraudējuma. Pie viena varbūt pārvērtējot dārgu un impozantu, bet morāli arhaisku "dzelžu" tālākas uzkrāšanas (ne)lietderību mūsdienu militāro tehnoloģiju diktētajos iespējamās karadarbības modeļos.

Arī mēs, Latvijas sabiedrība, pārdzīvojam jūtu mulsumu, ko negribas pat sev atzīt, kur nu vēl nopietni iztirzāt. Dogmatiskais "2% IKP" ziedojums nacionālajai drošībai ir devis (ceru) lielākas karavīru algas, efektīvākus ieročus, iespaidīgāku tehniku. Pieļauju, vecus nedarbus atceroties, ka daļa naudas, ar valsts noslēpumu piesedzoties, ir tērēta arī jaunās blēņās. Taču ne par to šis stāsts.

Taču, izrādās, šis ieguldījums nedod pat vairāk drošības sajūtas, jo smags nacionālais apdraudējums mūs piemeklēja pavisam civilā veidā. Medicīnai neatradās ne 200 miljoni, ne pat 60 miljoni eiro – valdība vien noteica "frontes līnijas" piemaksu tiem nācijas veselības aprūpētājiem, kuri tieši cīnās ar Covid-19. Rodas iespaids, ka Krišjānis Kariņš un Jānis Reirs – kuri balta truša vietā no burvju cilindra spēja izvilkt divus miljardus eiro – ienīst Latvijas medicīnu tikpat dziļi kā ASV republikāņi – "Obamacare"...

Igaunijā "mākslīgo plaušu", kā "Delfi.ee" apgalvoja valdība, jau bija divreiz vairāk nekā Zviedrijā (ja rēķina uz iedzīvotāju skaitu, 280 ierīces). Taču tāpat nepietikšot, Jiri Ratass sola piepirkt vēl 225 ventilētājus, lai to pavisam būtu vairāk nekā pieci simti. Savukārt Latvijā pieejamais ierīču skaits – šķiet, sargājot mūs no panikas, – ir ierobežotas pieejamības informācija. Veselības ministrija ir pasūtījusi papildu 47 ierīces, vēl 60–75 piegādās no ES kopējā iepirkuma.

***

Geitsa rosība apliecina, cik vērienīgi un labvēlīgi pasauli šodien var mainīt daži cilvēki. Pat tikai dažs. Mācot mūs dzīvot arvien racionālāk, solidārāk, veselīgāk. Paturot prātā kursabiedram Egilam nepamatoti inkriminēto, bet pielipušo atļaušanos būt "dusmīgam baltajam vīrietim", tīši izvairīšos te pieminēt "mūsdienu Pepiju".

Nopietnu globālo iespaidu noteikti izdodas atstāt arī Džekijam Čanam, Arnoldam Švarcenegeram un kinoģēnijam Deividam Kameronam ar viņu tautās laisto "Game Changers" vēstījumu. Signāls arī tam, ka no latvju ēdienkartes ne drīzā, bet saskatāmā nākotnē nepazudīs tajā dziļumdziļi iesakņotā cūkgaļas karbonāde "franču" vai citās SAS gaumēs.

Protams, kur ir pluss, tur atradīsies mīnuss. Kur Geitss, tur arī "Anti-Geitss" – šo lomu uzņemas tagadējais ASV prezidents. Viņš savā politikā konsekventi nostājas pret filantropa ieņemto pozīciju un izmisīgi cenšas gaisināt Geitsa paustos "lāstus".

Donalds Tramps globālajā politikā radīja demonstratīva nacionālā egoisma, pašizolēšanās, naturālās saimniekošanas un visādas citādas atpakaļrāpulības "trendu". Viņam ir daudz sekotāju un dievinātāju – kā smejies, "vārds mums ir leģions". Protams, arī Latvijā, kur jūsmīgos patriotos kvēla ticība Straumēnu idilles augšāmcelšanai nereti pilnībā pārmāc veselo un vispār jebkādu saprātu.

Skaidrs, ka "brīvās pasaules līderis" no sava veiksmes stāsta neatteiksies un principiāli ignorēs viņa administrācijai nepakļaujamās reālijas. (Pat spītējot tam, ka Ķīnas rūpniecības sabremzēšanās ASV un ES globalizētajām industrijām nesa nevis atpestīšanu, bet gan postu.) Trampisma ideoloģijas saimnieciskais efekts amerikāņu sabiedrībā vēl ir pietiekami spēcīgs, lai garantētu atkalievēlēšanu un turpinātu dezorganizēt arī lielu daļu Eiropas politiķu. Taču kas būs pēc tam – "Après nous, le déluge"?

***

Covid-19 cilvēcei nesmalkjūtīgi atgādina to, kas reiz uz īsu brīdi izdevās arī Eijafjadlajegidlam. Zem šīs saules ir lietas, pār kurām mums nav varas. Arī tiem, kuriem varas dots pat pārāk daudz.

Taču vai tiešām viss, ko mēs spējam un vēlamies šajā pēkšņi apjaustajā nevarībā, ir tikai sēdēšana mājās, ieraušanās kaktā, drebot par savu kailo dzīvību? Ļaušanās bailēm, ka grūtā brīdī palīdzība nepienāks? Jo esam dzīvojuši naidā, vienaldzībā un neticībā – labajam cilvēkos un sevī pašā. Un tagad atceramies tos, kam paši varbūt reiz pagājām garām, acis projām vēršot, – prāta savtība mudināja neķerties pie pasaules lāpīšanas.

Esmu agnostiķis, taču ļoti vēlos piekrist erudīta un dzīvesgudra katoļa man atdāvātai domai: šāds globālo pārmaiņu laiks prasa jaunu bauslību – mūsdienu cilvēces morālo satvaru. Līdzīgu tai, ko Mozus nonesa savai tautai, kura pēc Ēģiptes gūsta klejoja pa Sīnāja pussalu, ļaujoties morāliskai dezorientācijai un pat radot sev viltus dievekli – zelta teļu. Šķiet, nav lieki atgādināt, ka lakoniskais dekalogs kļuva par fundamentu savulaik (un ilgi) pasaulē dominējošai, joprojām spēcīgai civilizācijai. Un tas spēj kalpot par pamatu arī "versijai 2.0".

Šis laiks rada ne tikai vajadzību pēc jaunās bauslības, arī priekšnoteikumus un stimulus tās tapšanai. Nē, es nebūt nesludinu V.H. Geitsu III par Mozu Otro. "Jaunais dekalogs", visticamāk, radīsies kā intelektuāls gobelēns. Tajā savas domas kā košus dzīparus ieaudīs daudzi spoži mūsdienu morālisti, kuri pašu sludinātos principus īsteno darbā, cilvēciskā saskarsmē, politikā.

Šādas krīzes brīdī jebkāds egoisms – nacionālais, korporatīvi partejiskais, tribāliski ģimeniskais un vienkārši cilvēciskais – zaudē vēl nesen spēcīgo šarmu. Tas kļūst derdzīgs, un mēs neatgriezeniski viļamies šajā konceptā. Trampa infantilā vēlme "prihvatizēt" vācu biotehnologu izstrādāto vakcīnu padara viņu pasaules acīs no ekscentriķa par šausminošu komiksu briesmoni, atstumjot malā Voldemortu un Dārtu Veideru.

Solidaritātes – nupat vēl turētas par parazītisku lūzeru un sociķu lozungu – izdevīgums kļūst arvien acīmredzamāks. Kāda jēga truli "iet pāri līķiem", ja balvā būs tikai – šobrīd pavisam skaidri saskatāmas – tiesības "pēdējam izslēgt gaismu"? Mēs varam uzveikt Covid-19 vai citas globālas problēmas tikai visi kopā – vai neviens.

PS. Tagadējie "mēra laiki" ir izdevīgs brīdis, lai Latvijā solidaritāti ar sabiedrību izrādītu arī cilvēki, no kuriem to ceram sagaidīt vismazāk, – oligarhi un par tādiem dēvētie, viņu pēdās gājušie vai mestajās ēnās slēpušies naudasmaisi.

Jā, patlaban vajag nesavtīgi ļauties merkantilai formulai "Saz#gies – padalies". Iespējams, daudzi politbiznesmeņi sen ir atklājuši, ka nācijas cieņu, pat ne bijību publikā – un ne personisku gandarījumu! – nepanākt ar mūsdienīgām vai restaurētām pilīm, ar vecmeistaru gleznu kolekcijām, sporta klubiem vai citiem ārišķīgiem prestiža simboliem. Sekošana Bila Geitsa vai Borisa Tetereva pēdās noteikti līdzēs gūt vismaz nedaudz sirdsmiera, vispārējas cieņas un mūžības.

Tev jau ir aktīvs abonements!

Šis ir maksas raksts.

Lai turpinātu to lasīt, lūdzu, lejupielādē jaunāko DELFI aplikāciju vai turpini lasīt rakstu, izmantojot pārlūkprogrammu.

Lasīt rakstu.
Lai turpinātu lasīt rakstu, nepieciešams iegādāties DELFI plus abonementu:
  • Ik mēnesi vairāk nekā 80 rakstu un video materiālu
  • Analītisko rakstu sērijas un stāstniecības projekti
  • DELFI bez komercreklāmas
  • Videolekcijas un apjomīgs rakstu arhīvs
Abonē DELFI plus
par 2,99 eiro uz 4 nedēļām:
Kāpēc abonēt DELFI plus?
Esi DELFI plus abonents?
Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.

Tags

Koronavīruss Covid-19 DELFI plus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form