Dažs koalīcijā ir tiktāl pārņemts ar "pēdējā oligarha" apkarošanu, ka nevēlas pamanīt problēmas, ko savā cīņā rada visai Ventspilij – līdz ar to paša palikšanai politikā. "Jēkāpisti", kuri klaji lepojās ar ASV sankciju sarūpēšanu, jau drīz – Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, kārtējās pašvaldību vēlēšanās – noteikti kļūs par to upuriem.
***
Viena no lielākajām politiskajām muļķībām – bez patiesas vajadzības pašam radīt un vairot ienaidniekus. Piemēram, varas skurbulī izrādot publikai savu iedomāto visvarenību.
Politisko pirmziemnieku pārpilnība XIII Saeimas valdošajā vairākumā padara to par Jēkabielā agrāk piesaukto "mērkaķi ar granātu". Turklāt šķiet, šī spēļmantiņa, lai nepazūd, pat ir droši ar skoču piestiprināta primāta delnai...
Es tukši netaisos iežēlināt koalīciju ar Ventspils – ostas, biznesa, pilsētnieku – saimnieciskā pagrimuma draudiem. Vēršos pie "Vienotības" un Nacionālās apvienības (kā arī dažu "jauno spēku" pieredzējušo politiķu) veselā saprāta. Vēl jo vairāk, pie to veselīgā egoisma. Tāpat, protams, arī pie Krišjāņa Kariņa un Jāņa Reira viegli sizīfiskajām rūpēm par valsts budžeta piepildīšanu.
Dāmas un kungi, jūs uz savas ādas agrāk esat izbaudījuši, kā beidzās iedomīgu politisko zaļūkšņu izrādīšanās bakhanālijas! Protams, ir bezjēdzīgi mēģināt viņus atdzesēt un apvaldīt – tā sacelsies vēl lielāka jezga. Taču valdībai pietiek iespēju diskrēti pakļaut situāciju kontrolei. Palīdzot pilsētai, jūs palīdzat paši sev – neaprokot politisko karjeru zem, poētiski izsakoties, tranzītbiznesa drupām!
***
Problēmas, kuras visai Ventspilij tieši rada Aivara Lemberga – dažu tur bāzēto uzņēmumu mazākuma akcionāra – iekļaušana "Magņitska sarakstā", būtu ātri sakopjama pusbēda. Taču diemžēl tās pārklājas ar "banku kapitālremonta" kampaņu.
Rezultātā šādiem uzņēmumiem – kaut sankciju objektam nav kontrolpaketes un viņš to darbību nekādi nespēj ietekmēt – kredītiestādēs rodas vairāk nekā nopietnas problēmas ar savas naudas apriti. Jā, ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs ir "uz pirkstiem" izskaidrojis, ka paši uzņēmumi nav pakļauti sankcijām. Taču latviskā piesardzība bankās ņem virsroku – un to izbīli es varu saprast... "ABLV Bank" liktenis ir pārāk pamācošs.
Stāsta, ka pat ventspilnieku algu saraksti tiekot akceptēti tikai tad, kad tos "ar lupu" izpētījuši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbinieki. Viena otra banka neslēpjot, ka labprātāk nesadarbotos ar ilggadējiem klientiem, kuri JKP politiskās intrigas dēļ pēkšņi ir kļuvuši "toksiski". Valdība, Finanšu ministrija, FKTK par Ventspils problēmām jau gada sākumā tika brīdinātas, taču ar risinājumu nesteidzas.
FKTK vadītāja Santa Purgaile apzinās, kā nokļuva amatā (un kāpēc vakance uzradās). Viņai neslēpti patīk būt vienai no banku nozarei liktenīgo fūriju "salt'n' pepper" pāra.
Bardzība pret kredītiestādēm un hipotētiskiem blēžiem rada publicitāti (un tīksmu sāncensību ar Ilzi Znotiņu par "klases populārākās meitenes" statusu), uzraugāmo pieglaimību, karjeras perspektīvas. Savukārt par to, ka uzņēmumi kavē maksājumus, investors nevar atvērt bankas kontu vai tiek "ignorēti Bāzeles principi", Purgailei no algas neatvelk.
***
Banku "sastrēgumi" satrauc un sanikno ostā nodarbinātos, viņu ģimenes, tāpat citus ventspilniekus. Arī viņus – dzelzceļniekus, pārdevējus, konditorus, bērnudārzu audzinātājas, pašvaldības ierēdņus utt. – baro osta un tajā strādājošie uzņēmumi. Pilsēta kurn un briest protestiem.
Turklāt neapmierinātība un naids, atļaušos aizrādīt, pretēji bordāniski potāpoviskās partijas saldajām ilūzijām, nevēršas pret Lembergu. Viņš, tāpat arī zaļzemnieki, no šāda noskaņojuma tagad politiski profitē.
Tā Ventspilī tikai stiprinās ideoloģija, ka badīgie rīdzinieki sagrābj ostu, lai nemākulīgi nolaistu to līdz kliņķim. Tur sašutumam kļūstot publiskam, citās "nepareizās" pilsētās vairosies bažas, ka "tas var arī notikt pie mums".
Lepnīgajā, citureiz skaustajā Ventspilī nav ierasts priecināt nelabvēļus, publiski sūdzoties par saimnieciskām nedienām. Tāpēc vien Linarda Gulbja, ostā bāzēto arodbiedrību runasvīra (dzelzceļnieka un antilemberģista), nesenais paziņojums, rakstīts neslēpti izmisīgā toņkārtā, būtu pelnījis lielāku rezonansi ārpus pilsētas laikraksta, ziņu aģentūru preses relīžu sadaļām vai šī teksta.
Baidos, ka saniknoti ventspilnieki būs spējīgi uz ko vairāk par melodramatisku retoriku. Dokeros, tehniķos, celtņu operatoros – un viņu arodbiedrībās – nav izkopta latviskā padevība – "ja nu valstij tā vajag, piecietīsim un savilksim jostas". Tā, uz kuru mūsu politiskā elite tik ļoti paļaujas jau no krīzes pārvarēšanas "veiksmes stāsta" laikiem.
Tāpēc, pirms galīgi atmest ar roku un posties darba meklējumos uz Roterdamu, Antverpeni vai Hamburgu, ventspilnieki tiešām var papūlēties īstenot Gulbja dozētos draudus "doties uz Rīgu, lai plašās protesta akcijās izteiktu savu viedokli". Tās var izvērsties daudz nopietnāk par lauktehnikas promenādēm uz valsts lielceļiem.
***
Būtu es atsaldētāks, no sirds izbaudītu, gluži kā dažs agrākais kolēģis, neviltoti dzidru prieku: valdošais režīms, čakarējot Ventspili, izčakarēs pats sevi. Taču man ir pārāk žēl ventspilnieku. Just līdzi pilsētniekiem pat ir mans morāls pienākums. Pateicoties viņu darbam, es varēju piecarpus gadus audzēt pašpārliecinātību (pat ironizēt par savu "kalpošanu trubai") un dzīvot pieticīgā pārticībā, pie viena – sevi profesionāli realizēt un pilnveidot.
Valdībai sevis – un, ak jā, arī ostas pilsētas – glābšanai no nevajadzīgām problēmām, iespējams, pietiktu ar mazumiņu. Ar to, ka Ministru prezidents – varbūt kopā ar finanšu ministru un LB prezidentu, kurš droši vien vēl izjūt pateicības jūtas pret valdību (bet tās drīz pāries!), – diskrēti šo to pateiktu FKTK vadītājai.
Piemēram: viņas centība joprojām tiks augstu novērtēta, bet revidēt līdzšinējo nostāju liek nepielūdzama politiskā vajadzība. (Lūdzu, bez svētulīgas svepstēšanas par iestādes autonomo statusu!) Purgaile labi zina spēles noteikumus: kas amatā iecēla, tas arī var atcelt. Varbūt viņa jau sen gaida mājienu, kuru kungiem vēl trūkst dūšas apskaņot.
Plašā publika un koalīcijas zaļknābji, pārņemti ar koronavīrusa draudiem, RD vēlēšanu ticamo atcelšanu un citām tikpat aktuālām lietām, šos diskrētos manevrus pat nepamanīs. Toties vēju pilsētā novērtēs.
Stings senlaikos patētiski cerēja, ka "the Russians love their children too". Es paļaujos uz to, ka "Vienotība" mīl savu premjeru. Ja Ventspils osta apklusīs, visticamāk, cita šai partijai nebūs. Nekad.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
