Foto: Publicitātes foto

Tiklīdz Latvijas labējā spārna partijām kļūs skaidrs, ka Valda Zatlera pieteiktais priekšvēlēšanu know-how var sagaidāmo 11. Saeimas vēlēšanu kampaņā nedarboties tik daudzsološi, kā sākotnēji cerēts, oligarhu iznīdēšanas retoriku aizstās "pārbaudīta vērtība" - vēlētāju baidīšana ar "krievu lāci", vaimanas par impēriskās Maskavas un tās pakalpiņa "Saskaņas centra" agresivitāti, nelatviešu apsūdzēšana nepietiekamā lojalitātē vai tās iztrūkumā.

Etniskā saspīlējuma kurināšanas blakusefekti - diplomātiskās un iekšpolitiskās problēmas, Briseles dusmas, sabiedrības nelatviskās daļas radikalizēšanās, trekns krusts pāri sabiedrības integrācijas vīzijām vai pašiem grūtības piedalīties rīcībspējīgas koalīcijas izveidē - politiķiem šķitīs otršķirīgi. Galvenais ir pēc iespējas veiksmīgāk pārvēlēties. Turklāt, atšķirībā no "Vienotības", kurai ir teorētiska iespēja izvēlēties starp ierastiem lozungiem un šīs sezonas aktualitāti, Zaļo un Zemnieku savienībai, lai mobilizētu savus vēlētājus, būs jādemonstrē diezgan radikāla "nacionālā stāja". ZZS politiķi nevar karot paši ar savu kandidātu premjera amatam!

Manuprāt, latviski labējie politiķi drīz vilsies patlaban pašu apskaņotajos mudinājumos nācijai pulcēties kopējai cīņai pret valsts nozadzējiem zem Zatlera paceltā morālās šķīstības karoga. Pat ja KNAB uzsāktā izmeklēšana rezultējās (pieņemsim šādu iespēju!) juridiski perfektā pieprasījumā 10. Saeimai izdot apcietināšanai Aināru Šleseru pašā vēlēšanu kampaņas karstumā, arī šāds skandāls varētu nekonvertēties jūtamās politiskās dividendēs. Īpaši Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim un "Jaunajam laikam", kas jau vairāk nekā divus gadus veidoja gluži draudzīgu koalīciju ar ZZS, kurā aktīvi līdzdarbojas "pats lielākais oligarhs". Tāpēc premjera komandas veikta kažoka mešana uz otru pusi var nešķist pārliecinoša tās līdzšinējiem atbalstītājiem.

Kāpēc "oligarhu iznīdēšanas" lozungs var nenostrādāt? Lai cerētu uz reāliem panākumiem vēlēšanās, gan "Vienotības" trejpartijām, gan Nacionālajai apvienībai, gan "Zatlerpartijas" kombinētājiem ir jācenšas piesaistīt sev zaļzemnieku atbalstītāji un arī tie pilsoņi, kuri vīlās politprojektā "Par labu Latviju" vai, turklāt krietni lielā skaitā, valdošajā "Vienotībā". Šī ir skeptiski noskaņota, aizdomīguma pārņemta auditorija - īpaši cilvēki, kuru cerības izniekoja premjers, tā partijas un ministri. Būs pārāk grūti viņu prātus un simpātijas iekarot (atkarot) tikai ar "LŠŠ" lamāšanu.

Pirmkārt un galvenokārt tāpēc, ka trīs galvenie kampaņas "mērķi" šādam nolūkam ir nepietiekami dēmoniskas figūras. (Iespējams, ka šāds neglaimojošs vērtējums viņus pašus aizvainos.) Šleseram, kā arī Andrim Šķēlem un Aivaram Lembergam piedēvēto ļaundarību mērogs nav tik pārliecinoši šausminošs, lai ar tām varētu vienkāršā valodā izskaidrotu visas Latvijas tautas (ne)labklājības problēmas. Turklāt Šķēle pats pamet politikas skatuvi, bet "buldozers" arvien uzskatamāk atklājas kā varde, kas cenšas piepūsties par vērsi. Redzot abu AŠ karjeras norietu, publikai būs grūti tos iedomāties kā visvarenus valsts izsaimniekotājus. Turklāt sabiedriskajā domā nevalda dzelžaina ticība, ka šiem trim vīriem ārzemju bankās slēptos miljardi, kas nolaupīti tautai un ko atgūstot, vienā rāvienā varētu atrisināt visas mūsu nelaimes. (Pat Lembergam inkriminētie "Latvijas kuģniecības" 135 miljoni ASV dolāru uz valsts budžeta lāpīšanas vai tās saņemto aizdevumu atmaksas fona šķiet "sīknauda".) Savukārt viņiem izvirzītie, bet joprojām nepierādītie likumpārkāpumi prasa pārāk komplicētu - tātad ne pārāk pārliecinošu - skaidrojumu. Vēl vairāk, šie cilvēki, īpaši Lembergs un Šķēle, gadiem ilgi tiek apsūdzēti valsts "prihvtizēšanā", bet rezultātā sabiedrības vairākums drīzāk ir kļuvis neuzņēmīgs pret šādu informāciju. Var gadīties, ka pat tad, ja tiešām uzrodas kompromitējoši sarunu ieraksti (kā tiek baumots), svārstīgo vēlētāju reakcija var būt šokējoši vienaldzīga.

Otrkārt, ir skaidri redzams, ka Lembergs nav noskaņojies ļaut sevi padarīt par grēkāzi. Politisko konkurentu pārmērīga vaļība, uzbrūkot ar vispārīgiem un nepierādāmiem apvainojumiem, var aprauties tiem nepatīkamās apsūdzībās par nomelnošanu. Turklāt politiķiem, kas iesaistīsies Zatlera pieteiktajā "krustakarā", var būt savi "skelets skapī", kas tiks bez žēlastības uzrādīti sabiedrībai. Kurš zina, kādas mapītes daudzos gados ir sakrātas? Šādi ātri vien var atvēsināt daža cīnītāja dedzību.

Treškārt, cenšoties uzkurināt sabiedrībā naidu pret "oligarhiem", labējās partijas riskē sabiedēt savus donorus. Ne jau tikai "LŠŠ trīsvienība", bet arī šie cilvēki nereti guva biznesa panākumus ar viņu ziedojumu radītās politiskās ietekmes palīdzību. Kādēļ gan citādi tie būtu devuši savu naudu? Partiju balstītājiem nav vajadzīgs, lai tautā saceltos jaunboļševistisks naids pret bagātajiem un ietekmīgajiem, jo tad, nedod Dievs, tiks smalki vētīti arī viņu darbi un nedarbi.

"Vienotības" sāktai pretoligarhu retorikai var izrādīties bumeranga efekts, jo tā sabiedrībā provocēs diskusiju, kas tautas labklājībai varētu būt nodarījis lielāku postu - LŠŠ & Co politbizness vai tomēr Dombrovska abu valdību vienaldzība pret nācijai labvēlīgas ekonomiskās politikas un nepieciešamo reformu īstenošanu, pilnībā nododoties budžeta apgraizīšanai. Jebkuri secinājumi diez vai būs "Vienotībai" glaimojoši. Premjeram un viņa partijām patlaban ir nepieciešams novērst savu palikušo un potenciālo atbalstītāju uzmanību no jebkādas Dombrovska saimniekošanas izvērtēšanas. Tāpēc vien "Vienotība" kļūst ieinteresēta atkal sabaidīt elektorātu ar "Maskavas impēristiem un viņu pakalpiņiem". Palīdzīgu roku te sniedz krievvalodības radikāļu sarosīšanās. Turklāt šī metode ļauj bez atklātas savstarpējas konfrontācijas, kas tik ļoti nepatīk par "nacionālo spēku" sašķeltību satrauktajam elektorātam, karot par viegli iebiedējamajiem vēlētājiem ar Nacionālo apvienību un varbūtējo "Zatlerpartiju" (jo vairāk tāpēc, ka pašam bijušajam valsts galvam un Maskavas apciemotājam var pietrūkt dūšas ļauties etnoretorikai).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!