Raugoties uz ceturtdienas demonstrāciju Londonā, uz cilvēku upuriem Stambulā un jaunākajiem teroraktiem Bagdādē, pamatoti rodas jautājums - vai pašreizējais karš pret terorismu notiek drauda raksturam atbilstošā veidā? Cīņai pret terorismu nav frontes tās parastajā, militārajā izpratnē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Uz šādām domām vedina negaidītais sprādzienu vilnis Turcijā. Eksperti un komentētāji aizvien vairāk sāk uzsvērt dialoga nepieciešamību ar Islama pasauli. Taču arī šeit valda neziņa. Ar ko tad īsti runāt?

Vācijas teleekrānos Berlīnes turku pārstāvji vienprātīgi saka, ka radikāļi izmanto Islama ticību kā aizsegu savu mērķu sasniegšanai. Vārds "Islams", viņu skaidrojumā, tulkojams kā "miers". Radikāļi aicina uz pretējo. Izmantojot svētā kara jeb "džihada" saukli, tiek sludināta vardarbība pret "neticīgajiem". Tiem musulmaņiem, kas kritīs šajā karā, tiek apsolīta nokļūšana paradīzē. Pēc atsevišķu analītiķu domām, tas savā ziņā atgādina procesu, kuram savulaik cauri gājusi arī kristīgā pasaule. Arī eiropiešiem krusta karos pret "neticīgajiem" kādreiz tika solīta aizkapa dzīve Dieva dārzos. Analītiķi, kas pārstāv šo viedokli, uzskata, ka islamisko radikāļu galvenā iezīme ir viņu anahronisms, nesaderība ar moderno pasauli un mūsdienu morālajām vērtībām.

Savukārt, raugoties uz nesenajiem teroraktiem Stambulā, tiek meklēti vainīgie. Vai tā atkal bijusi nenotveramā rēga Osama bin Ladena roka? Vācijas drošības dienests BND, uzskata, ka sprādzieni Stambulā patiešām izskatās pēc "Al Qaeda" rokraksta. Kā vēsta vācu laikraksts "Frankfurter Allgemeine Zeitung", BND vadītājs Hannings izteicies, ka teroakti veikti pēc pazīstama scenārija. Uzbrukumi notikuši vienlaicīgi. Par mērķiem izvēlēti simboliski objekti. Starptautiskās pētniecības iestādes "Stratfor Commentary" analītiķi norāda, ka "Al Qaeda" rīkojas plānveidīgi, aprēķinot visas iespējamās reakcijas un sekas, ko var radīt viņu uzbrukumi.

Stambulas gadījumā, gan nedrīkst aizmirst, ka pēc teroaktiem atbildību esot uzņēmusies turku islamistu grupa, kas pazīstama ar nosaukumu "Islamiskā lielā austrumu uzbrucēju fronte". Nav glużi skaidrs vai šī organizācija darbojas Osama bin Ladena uzdevumā, vai tikai pārņēmusi viņa terorisma metodes?

Turcijas prese vēsta, ka arestēti septiņi cilvēki. Iekšlietu ministrs Abdulla Guls to ir apstiprinājis, taču tuvāku informāciju viņš atsakās sniegt. Turcijas valsts drošības struktūras uzskata, ka pašnāvnieku sprādzienus sarīkoja turki, nevis no ārvalstīm iebraukuši teroristi. Abdullam Gulam nekas cits neatliek, kā teikt, ka Turcija nepakļausies teroristu šantāžai un ka cīņa pret terorismu tiks turpināta.

Teroristu uzbrukumi var dot smagu triecienu Turcijas ekonomikai, kuru nomoka recesija un lieli ārējā parāda maksājumi. Draudu atmosfēra valstī apdraud ārzemju investīcijas. Kāpēc šoreiz teroraktu mērķis ir tieši Turcija, kas piekopj Eiropas parauga sekulāro politiku? Britu bankas HSBC biroju spridzināšana Stambulā nodarīja lielākus zaudējumus Ankarai nekā Londonai. Tas, ka teroristi par savu uzbrukumu mērķi var izvēlēties jebkuru banku šajā zemē neveicina ieguldītāju uzticību. Turcijai jau līdz šim ir dārgi maksājusi valsts ekonomiskā nestabilitāte.

Ankarā pie varas ir mērena, islamiski orientēta valdība. Līdz šim tā uzskatīja, ka Turcijai jābūt reģionāli neitrālai un jārespektē kaimiņu Irāka. Tādējādi Ankaras valdība cerēja izvairīties no "Al Qaeda" uzbrukumiem Turcijas interesēm. Taču izskatās, ka šāda pieeja nav atmaksājusies. Sprādzieni var kļūt par trumpi Turcijas militāristu rokās, kuri labprāt gribētu redzēt Turcijas karavīrus piedalāmies Irākas drošības uzturēšanā.

Turcijā militāristi vienmēr bijuši visai ietekmīgi. Tagad viņiem rodas izdevība pārmest politiķiem to, ka nesūtot karavīrus uz Irāku, Turcija zaudē ietekmi kaimiņvalsts nākotnes lietās. “Stratfor Commentary” min, ka tad, ja Ankarā militāristi atkal spēs nobīdīt politiķus pie malas, Turcija iespējams tuvināsies ASV republikāņu valdības politikai, un tad jau, acīmredzot, uz Irāku aizceļos arī Turcijas karavīri. Nav grūti iedomāties, kādu skandālu par to celtu Irākas kurdi, kuri savulaik solījuši turku karavīriem stāties pretim ar ieročiem rokās.

Starptautiskais terorisms uzbrūk neredzamā frontē. Katra nopietna uzbrukuma sekas ir mērāmas ne tikai zaudētās cilvēku dzīvībās un materiālos zaudējumos vien. Šādi uzbrukumi izraisa arī lielākas vai mazākas politiskas un ekonomiskas izmaiņas. Pēc Stambulas sprādzieniem, Rietumeiropas politiķi izsaka pamatotas bažas, par to, ka terorisms aizvien nepārprotamāk tuvojas Eiropas robežām.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form