Dainis Mjartāns: Vai Latgale vairs nav Latvijā?
Foto: Publicitātes foto

Atsevišķiem Saeimas deputātiem un elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem pēdējo nedēļu laikā ir izdevies sakult pamatīgas putas ap latgaliešu valodas lietošanu masu medijos.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pat no Saeimas tribīnes bija dzirdams, ka no nākamā gada latgaliešu valoda it kā vairs nedrīkstēšot skanēt elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.

Deputātu un dažu īpaši kritisku radio nozares aktīvistu trauksme par latgaliešu valodas apdraudējumu ir absurda pašā saknē. Ja mēs patiešām gribētu saskatīt likumā liegumu latgaliešu valodas skanēšanai elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, tas būtu iespējams tikai vienā gadījumā. Ja latgaliešu valoda tiktu pasludināta par svešvalodu! Vai tiešām ir tādi Saeimas deputāti, kas uzskata Latgali par svešu zemi Latvijai un tās valodu par svešu valodu?

Iepazīstot Elektroniskā plašsaziņas līdzekļu likuma nosacījumus, kas attiecas uz valodu lietojumu radio programmās no nākamā gada sākuma, ir skaidri redzama likumdevēja (tātad Saeimas!) vēlme definēt visai nozarei skaidrus spēles noteikumus attiecībā uz svešvalodu lietojumu ēterā. Likums nosaka, ka no 2016. gada 1. janvāra elektroniskie plašsaziņas līdzekļiem, kuri veido un izplata radio programmas, tās būs jāveido vai nu valsts valodā vai svešvalodā. Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 4. pantam valsts valoda ir latviešu valoda. Arī Valsts valodas likuma 3. panta pirmajā daļā noteikts, ka Latvijas Republikā valsts valoda ir latviešu valoda.

Savukārt Valsts valodas likuma 3. panta ceturtajā daļā nostiprināti divi būtiski principi, proti, nostiprināts latgaliešu rakstu valodas saglabāšana, aizsardzība un attīstība no valsts puses, kā arī princips, ka latgaliešu valoda ir vēsturisks latviešu valodas paveids. Līdzīgs secinājums -, ka latgaliešu valoda ir valsts valodas paveids -, ir nostiprināts arī tiesību literatūrā (kritiķu plaši piesauktais Augstākās tiesas 2009. gada 18. augusta lēmums tomēr skar oficiālu saziņu, nevis mediju darbību). Uzdrošinos paust pieņēmumu, ka latgalieši, kuri dzīvo Latvijā un saziņā izmanto latgaliešu valodu ir uzskatāmi par latviešu tautas daļu un ietilpst latviešu nācijā. Ja atsevišķu politiķu viedoklis šajā jautājumā atšķiras, aicinu to paust skaidri, lai latgalieši zina, ka likumdevējs viņus vairs neuzskata par Latvijai piederīgiem.

Latgaliešu valodas stiprināšana ir viena no NEPLP darbības prioritātēm, tai skaitā, apstiprinot sabiedrisko pasūtījumu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem.

Latgaliešu valodas lietošana plašsaziņas līdzekļos ir uzskatāma par vienu no latviešu valodas stiprināšanas instrumentiem. Ir absurdi iedomāties, ka NEPLP ar savu darbību pēkšņi nonāktu absolūtā pretrunā ar centieniem Latgales mediju telpas un latgaliešu valodas stiprināšanas kontekstā.

Attiecībā uz publiskajā telpā piesaukto Latgales radio darbību pēc 2016. gada 1. janvāra. SIA "MG Lotgolas Bolss" izsniegtā apraides atļauja programmas "Latgales radio" veidošanai nosaka, ka programma 55% apmērā veidojama latviešu valodā, 35% apmērā latgaliešu valodā, bet 10% apmērā svešvalodās. Ņemot vērā iepriekš minēto, un vērtējot latgaliešu valodas tiesisko statusu secināms, ka šāda apraides atļauja jau sākotnēji izsniegta ar mērķi stiprināt latgaliešu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu. Jau no SIA "MG Latgolas Bolss" izsniegtās apraides atļaujas ir secināms, ka latgaliešu valoda nav pielīdzināma svešvalodai, jo svešvalodu lietojuma apjoms apraides atļaujā ir izdalīts atsevišķi. Un latgaliešu valoda radio ēterā pilnīgi likumīgi skanēs arī pēc 2016. gada 1. janvāra.

Ņemot vērā minētos apstākļus, es aicinu deputātus un radio nozares pārstāvjus neveicināt apzinātu Latvijas sabiedrības šķelšanu.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form