Dainis Niedra: Latvijas normatīvie akti veicina nelegālo interaktīvo azartspēļu biznesu

Vienlaicīgi, jo vairāk spēlētāji interesējas par interaktīvajām azartspēļu izklaidēm, jo vairāk pieaug arī Latvijā nelicencēto azartspēļu apgrozījums un ēnu ekonomikas apmērs. Pētījumu aģentūra HG2C savā prognozē 2021. gadā nelicencēto interaktīvo azartspēļu operatoru ieņēmumus Latvijā aplēsa 57 miljonu eiro apmērā. Valsts budžetā līdz ar to netika iemaksāti ap 11 miljoniem eiro. Jāuzsver, ka nozares ēnu ekonomikas apmērs Latvijā ir ievērojami lielāks nekā kaimiņvalstīs. Kādi tam ir iemesli?

Tikai Latvijā ir dubultais IIN spēļu dalības maksai

Viena no būtiskākajām problēmām interaktīvo azartspēļu nozares ēnu ekonomikas apkarošanā ir nelabvēlīgā nodokļu politika attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), ar kuru tiek aplikti azartspēļu laimesti, un īpaši laimesta definīcija.

Saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" laimesti no dalības azartspēlēs tiek aplikti ar IIN, no laimesta kopsummas neizdalot dalības maksu. IIN tiek iekasēts no tiem spēlētājiem, kuri taksācijas gada laikā ar savu dalību interaktīvajās azartspēlēs ir zaudējuši lielāku summu, nekā laimējuši. IIN tiek iekasēts arī no tiem spēlētāju naudas līdzekļiem, kuri tiek iemaksāti izložu un azartspēļu organizētāju kontos, nemaz neveicot dalības likmes spēlē.

IIN piemērošana dalības maksai kā summai, par kuru spēlētājs jau ir veicis IIN samaksu, ir neatbilstoša nodokļu sistēmai kopumā, un ienākumu dubultā aplikšana ar nodokļiem ir nepieļaujama. Šis ir normatīvu brāķis, kas jālabo.

Tikai Latvijā spēlētājiem ir liegti e-maksājumi

Licencēto interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu organizētājiem un to klientiem ir atļauts veikt norēķinus, izmantojot tikai Latvijas Republikā reģistrētās kredītiestādēs atvērtus kontus. Šāds regulējums ne tikai nespēj novērst, bet, gluži pretēji, palielina ēnu ekonomikas apjomu.

Ir absurdi uzskatīt, ka e-maksājumi ir neizsekojami, jo uz tiem ir attiecināmi tie paši vai analoģiski nosacījumi par uzraudzību, kādi ir attiecināmi uz tradicionālajām kredītiestādēm. Lieki piebilst, ka gan Lietuvā, gan Igaunijā citi maksāšanas līdzekļi ir atļauti arī azartspēļu nozarē.

Latvijā licencētie spēļu operatori nedrīkst ieviest jaunus spēļu veidus

Latvijā licencēto interaktīvo azartspēļu organizētājiem ir aizliegts ieviest jaunus produktus jeb jaunus spēļu veidus. Turpretim nelegālie interaktīvo azartspēļu organizētāji ievieš un piedāvā tādus produktus, kurus nav iespējams iekļaut legālajā interaktīvo azartspēļu piedāvājumā lieguma dēļ.

Ja Latvijā ir paredzēts apstiprināts saraksts ar piedāvāto interaktīvo azartspēļu produktu klāstu, tad šim sarakstam ir jāspēj pielāgoties attīstības tendencēm, ņemot vērā populāros tirgus produktus. Nepieciešams papildināt un grozīt spēkā esošās tiesību normas un atļaut licencētajiem operatoriem piedāvāt tirgū jaunus produktus.

Nelegālie spēļu operatori Latvijā nav pakļauti kriminālatbildībai

Latvijas tiesību normas neparedz kriminālatbildību par azartspēļu organizēšanas un rīkošanas pārkāpumiem. Nelegālajiem interaktīvo azartspēļu organizētājiem paredzētā atbildība Latvijā ir administratīvais naudas sods.

Citās valstīs kriminālatbildība par nelegālo azartspēļu organizēšanu ir paredzēta un tiek izmantota kā līdzeklis ēnu ekonomikas mazināšanai.

Latvijā licencētie spēļu operatori nedrīkst reklamēt savus pakalpojumus

Latvijas normatīvā bāze paredz pilnīgu reklāmas aizliegumu Latvijā licencētajiem interaktīvo azartspēļu operatoriem. Turpretī Latvijā nelicencētie azartspēļu operatori drīkst un izvieto savu reklāmu ārvalstu medijos un sociālajos tīklos un tā sasniedz arī Latvijas iedzīvotājus.

Tādējādi Latvijas iedzīvotāju starpā tiek popularizētas tieši nelicencētās interaktīvās azartspēles, patērētājus iesaistot un to pieprasījumu virzot nevis uz legālo, bet gan uz nelicencēto tirgu.

Lai arī Eiropas Komisijas darba dokumentā kā uz pirmo no prevencijas līdzekļiem cīņai par nelicencētā tirgus ierobežošanu ir norādīts tieši uz spēlētāju informēšanu par pieejamiem likumīgajiem piedāvājumiem, Latvijā patērētāji nav informēti par licencēto operatoru sniegtajiem pakalpojumiem un riskiem, kas saistīti ar nelegālā tirgus izmantošanu.

LIAB piedāvātie nosacījumi regulētai licencēto azartspēļu reklāmai

Azartspēļu reklāmas saturs ir:

Azartspēļu reklāma satur brīdinājumu: "Uzmanību! Šī ir azartspēļu reklāma. Azartspēles nav alternatīva nodarbinātībai un patstāvīgai ienākumu gūšanai, un pārmērīga dalība tajās var radīt kaitīgas sekas. Pirms piedalīšanās rūpīgi iepazīstieties ar spēles nosacījumiem un pieņemiet atbildīgu lēmumu!" Brīdinājumam ir jābūt skaidri norādītam azartspēļu reklāmas pārraidīšanas laikā – vienlaikus ar azartspēļu reklāmas satura publicēšanu.

Sabiedrības informēšanas un preventīvas pasargāšanas nolūkos būtu labvēlīgi ieviest prasību jebkuram Latvijā reģistrētam medijam norādīt saiti uz iespēju reģistrēties pašatteikušos personu reģistrā, ja konkrētās informācijas saturs ir attiecināms uz un informē par azartspēlēm un izlozēm.

Valsts interesēs ir pilnveidot normatīvos aktus un mazināt ēnu ekonomiku

Nelicencētās vietnes ir ne tikai ēnu ekonomika, tās ir arī nedroša spēles vide bez jebkādiem atkarību prevencijas rīkiem.

Eksperti vienbalsīgi atzīst, ka no valsts puses ir būtiski ieviest sabalansētu regulējumu, kas nodrošinātu kontroli un ierobežojumus, vienlaicīgi nepadarot licencēto operatoru piedāvājumu nekonkurētspējīgu. Pretējā gadījumā spēlētāji arvien vairāk izvēlas izmantot nelegālo azartspēļu operatoru vietnes. Savukārt nelegālās vietnes neievēro konkrēto valstu normatīvos regulējumus, kā arī nav ieinteresētas ieguldīt atbildīgas spēles rīkos, tāpēc spēlētāji tajās netiek pasargāti. Turklāt nelegālās vietnes ir relatīvi viegli pieejamas un tās var izmantot arī tie cilvēki, kas sevi iekļāvuši pašatteikušos personu reģistrā.

Nelegālās interaktīvās azartspēles nav iespējams izskaust pilnībā, tomēr ir soļi, kurus valsts var spert, lai tās mazinātu. Ir nepieciešams pilnveidot legālo interaktīvo azartspēļu vidi, grozot to regulējošās tiesību normas.