Šovasar Latvijai būs jauns demokrātiski ievēlēts prezidents. Liela varbūtība, ka par to kļūs Egils Levits. Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis. Cilvēks, kurš iemieso Eiropas vērtības, politisko kultūru ar neiztrūkstošu ētikas komponenti, patiesu izpratni par tiesiskumu.
Demokrātijā ir svarīga gan forma, gan saturs. Vēlēšanas nozīmē labākā izvēli no vairākiem līdzvērtīgiem. Ar formu mums viss kārtībā. Ir trīs prezidenta amata kandidāti, no kuriem divi gan publiski paziņojuši, ka kandidē formāli, lai aktualizētu cilvēktiesību un ekonomikas jautājumus. Arī Putinam, Lukašenko, Nazarbajevam pēc formas viss vienmēr ir bijis demokrātiski, labi, pareizi. Viņiem vēlēšanās vienmēr ir bijuši konkurenti, kaut vēlēšanu iznākums ir bijis skaidrs jau iepriekš. Pēc vēlēšanu satura šodien esam tuvāk postpadomju telpai, kur no viena reāla kandidāta izvēlas vienu prezidentu.
No satura viedokļa neloģiski un nesaprotami, ka nav bijusi konkurence, nav bijusi vairāku kandidātu sāncensība, diskusijas, lai koalīcija izvēlētos labāko no vairākiem. Un tad jau pēc demokrātijas būtības nav dižas atšķirības starp Zooloģiskajā dārzā izvēlēto Zatleru un Sadarbības padomē, kas nākusi nīstās Koalīcijas padomes vietā, izvēlēto Levitu.
Nesakritība starp formu un saturu raisa nepieciešamību vēl pirms vēlēšanām no Egila Levita saņemt precīzas atbildes uz jautājumiem par Latvijas politikas aktualitātēm. Būtu nožēlojami, ja labs prezidents tiktu ievēlēts, lai arī pēc formas atklāti un demokrātiski, bet ar nesaprotamiem par viņu novēlējušo deputātu motīviem pēc būtības. Topošajam valsts prezidentam ir jāatbild uz konkrētiem jautājumiem.
Vai Levita kungs ir gatavs, ka viņš valsts prezidenta amatā tiks apstiprināts ar krāpšanos lielos apmēros aizdomās turētā Ata Zakatistova 51. "zelta" balsi? Jo vairāk, ja Saeima, kā izskatās, Zakatistova izdošanu kriminālvajāšanai mērķtiecīgi novilcina pēc balsojuma par valsts prezidentu.
Tāpat būtu nepieciešama prezidenta kandidāta skaidra nostāja par viņu atbalstošās JKP jau kriminālvajāšanai izdotā deputāta Jura Juraša nokļūšanu Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatā. Vai Eiropas Tiesas tiesnesim Levitam ir pieņemama forma un veids, kā "bezkompromisa tiesiskumu", kas vairāk atgādina "bezprincipa tiesiskumu", pasludinājušais Tieslietu ministrs Bordāns un viņa revolucionārās pārliecības pārņemtie partijas biedri cenšās panākt Ģenerālprokurora, NEPLP un Latvijas Dzelzceļa vadības nomaiņu?
Vai topošajam valsts prezidentam šķiet normāli, ka Labklājības ministre ir Ramona Petraviča, kuras vīra uzņēmumu, kurā ministre ilgus gadus bija finanšu vadītāja, VID vaino nodokļu apiešanā un aplokšņu algu maksāšanā.
Vai topošais valsts prezidents akceptē faktu, ka par Latvijas banku sistēmu atbildīgais ir Budžeta komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars, kuru jau divas tiesu instances atzinušas par vainīgu nelikumībās vadot Latvijas Krājbanku un prasa viņam ar līdzbiedriem atmaksāt 15 miljonus? Starp citu, Bondara šefs Krājbankā Antonovs Krievijā jau ir notiesāts un sēž cietumā.
Vai topošais valsts prezidents Egils Levits akceptē, ka valdības jaunās nodokļu reformas izstrādi vada finanšu krāpšanā lielos apmēros apsūdzētais Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Zakatistovs?
Vai topošais valsts prezidents akceptē, ka premjera Kariņa biroja politiskais padomnieks Parādnieks no Valsts policijas šefa Inta Ķuža izspiež augstāku amatu savam brālim?
Saprotu, ka godātais Levita kungs nevar atteikties no visu zakatistovu, kaimiņu, parādnieku, jurašu un tiem pielīdzināto balsīm. Tas nav viņa līmenis un uzdevums. Taču viņam ir skaidri jāpauž nostāja, kā viņš kā valsts pirmā amata kandidāts un augstākās raudzes jurists vērtē šī Latvijas politiskās virtuves izdarības un personāžus.
Visiem mums ir labā atmiņā, kā ar oligarhu sarūpētām balsīm ievēlētais Valdis Zatlers, nokļūstot amatā viņus "uzmeta" un Saeimu atlaida. It nemaz nebūšu pārsteigts, ja arī daļa šī sasaukuma deputātu izbaudīs līdzīgas sajūtas. Ceru, ka Levita kunga ievēlēšana nav balstīta slepenās, apšaubāmās vienošanās par viņu, viņam pašam nezinot.
Valsts pirmā persona ir valsts pirmā persona. To pierādīja Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida. Viņa atstāja Rīgikogu zāli, kad amata zvērestu nodeva valdības ministrs Marti Kūziks, kas tiek turēts aizdomās par vardarbību ģimenē. Kūzikam pēc zvēresta nācās paklanīties tukšai vietai, nākamajā dienā ministrs atkāpās.
Es ceru, ka valsts prezidentam nenāksies pamest Saeimas zāli, kad par viņu balsos.