Taču augstākās izglītības statistikas datos slēpjas viens nozīmīgs veiksmes stāsts – strauji pieaug ārvalstu studentu skaits. Trīs gadu laikā tas ir dubultojies (1 attēls). Turklāt šie nav apmaiņas studenti, kas atbraukuši uz dažiem mēnešiem, bet gan pilna laika studenti, kas studē grādu vai kvalifikācijas iegūšanai kādā Latvijas augstskolā.
Šogad Rīgas Tehniskā Universitātē studē par 45% vairāk ārvalstu studentu, kā iepriekšējā mācību gadā.[1] Rīgas Stradiņu Universitātē studē par 31% vairāk. Biznesa Augstskolā Turība pieaugums ir pat 47%. Vidēji visās valsts augstskolās pieaugums ir 26% un juridisko personu dibinātās augstskolās 20%. Kopējais ārvalstu studentu īpatsvars valsts augstskolās ir sasniedzis 7% no kopējā studējošā skaita, un pat 14% juridisko personu dibinātās augstskolās. Studenti brauc no vairāk kā 100 pasaules valstīm, lielākais skaits ir no Vācijas, Uzbekistānas, Krievijas un Indijas, ievērojams skaits arī no Zviedrijas, Norvēģijas un Apvienotās Karalistes.
Ar tādu izaugsmes tempu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izvirzīto mērķi - 2020.gadā sasniegt, ka ārvalstu studentu īpatsvars Latvijas augstskolās ir 10% - iespējams sasniegt jau 2018./2019. mācību gadā. Gandrīz unikāls gadījums, kad valsts nospraustais mērķis būs sasniegts pirms termiņa! Un šai nozarei ir potenciāls augt vēl straujāk.
Šobrīd pasaulē ir gandrīz 5 miljoni starptautisko studentu (2000. gadā tie bija 2 miljoni). Pēc 10 gadiem varētu būt 7-8 miljoni. Lai arī ASV (ar 16,4% no visiem starptautiskiem studentiem) un Apvienotā Karaliste (12,6%) paliek kā populārākās mērķu valstis, stingrāku imigrāciju nosacījumu un augošās konkurences dēļ šo valstu īpatsvars sarūk un jaunas valstis, tostarp Latvija, piesaista lielāku daļu no augoša tirgus.[2]
Konkurence ir liela. Ne tikai starptautiski, bet arī reģionāli. Arī Igaunijā ir strauji audzis studējošo skaits, un Igaunijas valsts jau ilgstoši ir investējusi naudu augstskolas infrastruktūrā, nodrošinot krietni atraktīvāku darba un studiju vidi studentiem, pētniekiem un mācībspēkiem. Arī Lietuvas valdība ir nospraudusi mērķi piesaistīt 10% ārvalstu studentu īpatsvaru augstskolās līdz 2020. gadam. Taču jāatceras, ka Rīga ir vislielākā un veidojās kā Baltijas metropole, līdz ar to ir studentiem pievilcīgāka, un starptautiski var būt krietni konkurētspējīgāka par Tartu, Viļņu vai Kauņu un varbūt arī Tallinu.
Potenciālie ieguvumi no studentu skaita pieauguma ir nozīmīgi. Jau šobrīd, piemēram, augstākā izglītība ir Austrālijas otrais lielākais eksports (14 miljardi eiro gadā). Ārvalstu studentu studiju maksas, mājokļu, ēdināšanas un citi izdevumi, ir nozīmīgs Austrālijas tautsaimniecības eksports - 2011. gadā ārvalstu studenti radīja vairāk kā 100 000 pilna laika darba vietas.[3] Ārvalstu studenti arī veicina augstākās izglītības programmu, mācībspēku un administrācijas modernizāciju, no kā iegūst visi studējošie.
Valsts atbalstam ir bijusi būtiska loma Austrālijas, Lielbritānijas un citu ārvalstu studējošo lielvalstu veiksmes stāstos. Atvieglojumi studentu vīzu izsniegšanas procesos, koordinējoša funkcija starptautiskās izglītības izstādēs, arī pozitīvā kopējā valsts tēla veidošana ir svarīgi faktori studentu piesaistē. Līdz šim Latvijas augstskolas ir nodrošinājušas straujo ārvalstu studentu pieaugumu ar minimālu valsts palīdzību, un aktīvāks valsts atbalsts varētu darīt šo nozari vēl dinamiskāku.
[1] Statistika ir atrodama IZM pārskatā par Latvijas augstāko izglītību 2015.gadā: http://www.izm.gov.lv/images/izglitiba_augst/Parskats_2015.pdf
[2] http://www.universitiesuk.ac.uk/highereducation/Documents/2014/InternationalStudentsInHigherEducation.pdf
[3]https://go8.edu.au/sites/default/files/docs/publications/international_students_in_higher_education_and_their_role_in_the_australian_economy.pdf