Daunis Auers: Par studijām Latvijā – pozitīvi!
Foto: LETA

Pretstatā kopējam Latvijas sabiedrības noskaņojumam par mūsu augstākās izglītības kvalitāti, ārvalstu studentiem ir daudz pozitīvāks viedoklis par studijām Latvijā. Grāda vai kvalifikācijas iegūšanai Latvijā šobrīd studē 5 458 ārvalstu studenti.

Apjomīga un unikāla ārvalstu studentu aptauja (848 respondentu izlase), ko šogad domnīca Certus veica sadarbībā ar Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, deva iespēju pirmo reizi precīzi aprēķināt starptautisko studentu tiešo un netiešo ekonomisko ietekmi Latvijas tautsaimniecībā.

Kur ārvalstu studenti ņem naudu studijām Latvijā?

Augstākās izglītības eksports nodrošina ievērojamu finansiālu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai. Starptautisko studentu studijas pārsvarā tiek finansētas no:

- ģimenes resursiem (77%);

- personīgajiem uzkrājumiem (35%);

- studiju kredītiem, kas ņemti izcelsmes valstīs pirms došanas uz Latviju (17%).

Šie finanšu avoti var būt arī kombinēti, piemēram, privātie līdzekļi un kredīts, vai arī ģimenes resursi un personīgie uzkrājumi.

Cik ārvalstu studenti samaksā par studijām?

Tiešo tautsaimniecības ieguvumu, ko nodrošina starptautiskie studenti, veido studiju maksa, mājokļa izdevumi, citi dzīvošanas izdevumi, kā arī tūristi, kas viesojas Latvijā, lai apciemotu ārvalstu studentus.

2015./2016. studiju gadā ārvalstu studenti kopumā kā studiju maksu Latvijas augstskolās ir samaksājuši 28 milj. EUR. No ārvalstu studentiem studiju maksas veidā gūtie ieņēmumi nodrošina papildus ienākumus augstskolām. Pateicoties ārvalstu studentu maksājumiem, mācībspēki var saņemt lielākas algas, kas savukārt ļauj piesaistīt un paturēt darbā labākus speciālistus. Šie līdzekļi dod iespēju finansēt arī pētniecību un attīstīt augstskolu infrastruktūru. Vidējā viena Latvijā studējoša ārvalstu studenta samaksātā studiju maksa 2015./2016. gadā bija 5 136 EUR.

Kur dzīvo ārvalstu studenti?

Starptautiskajiem studentiem pastāv divas izmitināšanas iespējas – kopmītnes vai īrēts dzīvoklis. Vairāk nekā puse ārvalstu studentu izvēlas īrētu dzīvokli, 40% - kopmītnes, un tikai 3% dzīvo mājoklī, ko paši vai viņu ģimene ir iegādājusies.

- Studenti no valstīm, kas nav Eiropas Savienības sastāvā, dod priekšroku kopmītnēm (64% NVS un Gruzijas studentu un 48% citu valstu studentu);

- 83% ES un Norvēģijas studentu dzīvo īrētos mājokļos, par ko vidēji gadā maksā 4 332 EUR, salīdzinot ar studentiem no NVS un Gruzijas (2 338 EUR) un citām valstīm (2 892 EUR).

Studenti atstāj naudu kafejnīcās un veikalos

Papildus studiju maksai un mājokļa izmaksām ārvalstu studentiem ir arī citi izdevumi:

- studenti lieto transporta un telekomunikāciju pakalpojumus;

- apmeklē restorānus un kafejnīcas, bārus un naktsklubus;

- iepērkas lielveikalos un tirdzniecības centros.

Katrs ārvalstu students vidēji gadā tērē 3 696 EUR citiem izdevumiem.

Pie studentiem brauc ciemiņi

Starptautiskie studenti piesaista Latvijai arī ievērojamu tūristu skaitu. Gandrīz divas trešdaļas (65,6%) studentu norādīja, ka pēdējā gada laikā viņus ir apciemojis vismaz viens ārzemju viesis. Studējošo radi un draugi vienas vizītes laikā uzturas Latvijā vidēji četras dienas, turklāt katrs vienā apmeklējuma reizē iztērē 405 EUR. Gadā tas kopumā veido 6,1 milj. EUR.

Ieņēmumi multiplicējas

Saliekot visus datus kopā sanāk, ka ārvalstu studenti 2015./2016. mācību gadā iztērējuši 73 milj. EUR. Augstākajai izglītībai ir arī nozīmīgs multiplikatora efekts, jo starptautiskie studenti rada un stimulē pieprasījumu pēc mājokļu, ēdināšanas, izklaides, tirdzniecības un tūrisma pakalpojumiem. Aprēķinot augstākās izglītības pievienoto vērtību, izmantojot četrus OECD multiplikatorus, augstākās izglītības kopējais pienesums Latvijas tautsaimniecībai ir 148 milj. EUR (0,61% IKP).[i] Ārvalstu studentu radītie nodokļu ieņēmumi 2015./2016. studiju gadā ir 20 milj. EUR.

Studenti vērtē pozitīvi

Ārvalstu studentu skaits nākamajos gados varētu vērienīgi pieaugt. OECD prognozē, ka augstāko izglītību iegūt gribētāju skaits desmit gadu laikā varētu sasniegt 8 miljonus cilvēku. Kopumā Latvija ir atraktīvs studējošo galamērķis. 54% aptaujāto studentu atklāj, ka Latvija viņiem bija pirmā studiju vietas izvēle. Tikai 14% aptaujāto studentu ir neapmierināti ar studijām Latvijā; 28% ir ļoti apmierināti, bet visapmierinātākie ir ES valstu un Norvēģijas studenti. Studenti pozitīvi vērtē arī dzīves kvalitāti valstī – restorānus un izklaides iespējas, lielveikalus un sabiedrisko transportu.

Ir potenciāls!

Augstākā izglītība ir joma ar nozīmīgu ekonomisko potenciālu, augstu pievienoto vērtību un vairs nav tikai patērējoša nozare. 1 000 jauni ārvalstu studenti gadā nozīmētu 27 milj. EUR pienesumu Latvijas tautsaimniecībai. Ārvalstu studenti Latvijā veicina augstākās izglītības programmu, mācībspēku un administrācijas modernizāciju, uzlabojot Latvijas augstākās izglītības konkurētspēju, no kā ieguvēji ir visi studējošie un tautsaimniecība kopumā.

Lai attīstītu esošo nozares potenciālu, nepieciešama efektīva sadarbība ar valsti. Ir jābūt iespējai ātri un efektīvi izskatīt studentu vīzu pieteikumus LR Ārlietu ministrijas konsulārajās misijās un diplomātiskajās pārstāvniecībās. Izglītības ministrijai un Rīgas pašvaldībai jau tagad ir jādomā par kopmītņu remontu vai būvniecību, jo, ja vēlamies palielināt ārvalstu studentu skaitu, ir jānodrošina atbilstošs naktsmītņu piedāvājums. Ir jāpilnveido interneta vietne www.studyinlatvia.lv, lai interesenti varētu tajā ne vien iegūt informāciju par Latviju, bet arī pieteikties studijām, atrast mājokli un risināt citus jautājums pirms studiju uzsākšanas.


[i] OECD multiplikators izglītības izdevumiem ir 1,6147; nekustamajam īpašumam 2,2224; mazumtirdzniecībā 2,3007 (ar pieņēmumu, ka lielāka daļa "citu izdevumu" ir mazumtirdzniecības nozarē); tūrisma nozarē 2,5306.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Certus Izglītība OECD
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form