Dāvis Vītols: Par igauņu jokiem drīz nesmaidīsim
Foto: LETA

Par igauņu slavenību pirkumiem pierobežā veiksmīgs joks izdevās Jānim Skutelim "Pusnakts šovā". Joka pamatā ir regulāri kursējošās igauņu automašīnas, kas piekrautas ar iepirkumu maisiņiem no pierobežas alkohola tirdzniecības vietām. Tā saucamais igauņu un somu veikalu tūrisms Latvijā attīstījies, pateicoties vilinošajām alkoholisko dzērienu cenām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pierobežas teritorijas pēdējos gados sajutušas strauju ekonomisko izrāvienu, jo pierobežā pašlaik tiek realizēti ap 20% grādīgo dzērienu tirgus. To jūt arī valsts budžets, skatoties uz iekasēto akcīzes nodokli un PVN. Šā gada janvārī no akcīzes nodokļa vien iekasēts par 5,9 miljoniem eiro vairāk nekā pērn janvārī! Vietējie iedzīvotāji joko, ka pilsētā var droši sasveicināties igauniski, jo katrs otrais pretimnācējs ir igaunis. Pieaugot alkohola akcīzes nodoklim, smaids no sejām pazudīs, jo šim veiksmīgās attīstības stāstam šogad tiks stipri izsisti pamati zem kājām un nākamgad tiks pielikts trekns punkts.

No cenu kāpuma cietīs gan vietējās pašvaldības, pēc kuru aplēsēm vidējs pierobežas alkohola tirgotavas pircējs vienā apmeklējuma reizē Latvijā atstāj no 300 līdz 400 eiro, gan valsts budžets kopumā. Paskatīsimies uz to mazliet plašāk – igaunis, kas nobraucis vairākus simtus kilometru, neaprobežosies ar dzērienu iegādi vien, pirkuma groziņā nonāks arī citi produkti un preces. Tāpat pirms tālā mājupceļa igaunis ielej benzīnu, paēd pusdienas, dodas pastaigā pa pilsētu, apmeklējot arī apģērbu, būvmateriālu un citus veikalus.

Piemēram, Apē ir atvērti vairāki benzīntanki, apģērbu veikals un frizētava. Igauņu klātbūtni izjūt arī viesnīcu īpašnieki, un ne tikai pierobežas pilsētās. Līdz robežai atbraucis igaunis aizbrauc arī, visticamāk, līdz Jūrmalai vai Rīgai, ceļā un galapunktā vēl tērējot naudu.

Tieši tāpēc uz šī cerīgā fona valsts ieplānotā cenu celšana šķiet kā melns mākonis. Turklāt tas tuvojas ļoti strauji – jūtams cenu lēciens pircējus pārsteigs jau martā, kad ir ieplānots akcīzes nodokļa likmes palielinājums alkoholiskajiem dzērieniem. Prognozējams, ka viena litra stiprā alkoholiskā dzēriena cena pieaugs vismaz par vienu eiro, akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis kāps virs 0,82 eiro, tāpat jāņem vērā arī mazumtirdzniecības uzcenojums un apjoma atlaižu sistēma starp mazumtirgotājiem un vairumtirgotājiem.

Tas nozīmē, ka alkoholisko dzērienu "plaukta cena" var palielināties daudz vairāk nekā tikai par vienu eiro. Tieši tā notika Igaunijā, kas tagad kož pirkstos un, visticamāk, ar cerīgām acīm skatās Latvijas valstsvīru virzienā, gaidot, ka Latvijas lēmums par akcīzes celšanu atgriezīs pēdējos gados zaudēto naudu atpakaļ Igaunijas valsts kasē. Igaunija ir no savām kļūdām mācījusies, un akcīzes nodoklis alkoholam tagad netiks celts līdz pat 2020. gadam ieskaitot.

Matemātika ir vienkārša: pārrobežu tirdzniecība Latvijas valsts budžetā 2017. gadā ienesa nepilnus 40 miljonus eiro, 2018. gadā šis pienesums bija 68 miljoni eiro. Ja tiks paaugstināts akcīzes nodoklis, valsts budžetā no pārrobežu tirdzniecības akcīzes nodokļa ienākumi šogad samazināsies par 23 miljoniem eiro. Summējot to ar neiegūto pievienotās vērtības nodokli, zaudējumi jau pārsniegs 30 miljonus eiro. 2020. gadā pārrobežu alkohola tirdzniecībai sarūkot vēl vairāk, valsts budžetā akcīzes nodoklis alkoholam saruks jau par 65 miljoniem eiro, ieskaitot PVN, un faktiski var uzskatīt, ka ar to brīdi arī Latvijas alkoholisko dzērienu lielveikali, kas ir orientēti uz Igaunijas pircējiem, beigs savu pastāvēšanu.

Jāsaprot, ka brīdī, kad cenas starpība uz vienu stiprā alkohola pudeli ir līdz apmēram 2 eiro, nekādas pārrobežu tirdzniecības nav, līdz ar to arī izzūd ārzemnieku devums pārrobežu tirdzniecības akcīzes nodokļa ieņēmumu kāpumā. Turpretim, ja akcīzes nodokļa likme alkoholam tiks iesaldēta, 2019. gadā akcīzes nodokļa un PVN ieņēmumi pieaugs aptuveni par 4,5 miljoniem, bet 2020. gadā tie varētu būt aptuveni 15 miljoni eiro papildu nodokļu ieņēmumi.

Mūsu priekšlikums ir īstenot sabalansētu akcīzes nodokļa politiku. Pirmkārt, apturēt iespējamo nodokļu ieņēmumu kritumu no pierobežas tirdzniecības, otrkārt, samērot to ar iedzīvotāju pirktspēju iekšzemē. Sabalansēta nodokļu likme nodrošinātu arī to, ka "točku" un nelegālā alkohola tirdzniecības izskaušanā sasniegtais tiktu saglabāts. To, ka tas ir iespējams, rāda arī Igaunija, kuras parlaments 2018. gadā ne tikai iesaldēja iecerēto alkohola akcīzes nodokļa paaugstināšanu 2019. un 2020. gadā, bet pat spēja samazināt tā kāpumu 2018. gadā.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form