Finišā taisnē iegājuši Veselības ministrijas (VM) izstrādātie grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā. Likuma grozījumi galvenokārt ir jauni ierobežojumi. Nozares pieredze Latvijā un citās valstīs liek domāt, ka šādi ierobežojumi neveicinās situācijas uzlabošanos, taču tie radīs lieku birokrātiju gan nozarei, gan uzraugošām iestādēm. Tādēļ, lai saprastu, vai ierobežojumi strādā, ir nepieciešams noteikt kritērijus, pēc kuriem tad varētu izvērtēt, vai un ko šie ierobežojumi un ierobežojumu politika kā tāda dod sabiedrības veselībai. VM, prezentējot efektivitātes mērīšanas kritērijus, minēja trīs – per capita patēriņa samazinājums, pārmērīga alkohola lietotāju skaita samazinājums (reizi gadā), kā arī to jauniešu skaita samazinājums, kas ir lietojuši alkoholiskos dzērienus.
Neķidājot esošos trīs kritērijus pēc to jēdzīguma, mēs uzskatām, ka ar šādu trīs izplūdušu kritēriju noteikšanu vien ir stipri par maz. Pamodelēsim situāciju – kas notiks gadījumā, ja gaidītās izmaiņas netiks sasniegtas? Vai VM rosinās atcelt ierobežojumus? Vai, visticamāk, VM atkal "bļaus", ka vajag vēl jaunus un stingrākus ierobežojumus, jo "ierobežojumi taču iepriekš jau strādāja"? Mēs uzskatām, ka, lai iegūtu skaidrību par to, kas sabiedrībā patiešām notiek ar pārmērīgu alkohola lietošanu, kritērijiem būtu jābūt krietni vairāk. Un tikai tad varētu vismaz aptuveni aplēst, vai situācija kopumā uzlabojas.
Lūk, kādus kritērijus mēs piedāvātu likt klāt:
izsaukumu skaits pie pacientiem, kuriem konstatēts alkohola apreibums vai abstinences stāvoklis;
izsaukumu skaits pie pacientiem, kuriem konstatēta alkohola toksiska iedarbība;
pacientu skaits ar F10 pamatdiagnozi (psihiski un uzvedības traucējumi alkohola lietošanas dēļ);
valsts policijas vai pašvaldības policijas dati par administratīvā rakstura pārkāpumiem, kas izdarīti alkohola reibumā;
pārmērīga alkohola lietotāju skaita izmaiņas konkrētā periodā pēc Slimību un profilakses kontroles centra apkopotās informācijas;
kā arī rādītāju salīdzinājums ar Lietuvu un Igauniju un citām kaimiņos esošajām valstīm.
Raugoties uz situāciju Latvijā, diemžēl redzam, ka ir iedzīvotāju daļa, kas ikdienā pārmērīgi lieto alkoholu. Taču ierobežojumi visai sabiedrībai neatrisina un neatrisinās alkoholisma problēmu kopumā. Mums ir jāstrādā pie jauniešu un sabiedrības izglītošanas – gan par atbildīgu alkohola lietošanu, gan sekām, kas rodas, pārmērīgi lietojot alkoholu. Pēc datiem redzam, ka no 2010. līdz 2020. gadam jauniešu vidū (15-34 gadi) pārmērīgas alkohola lietošanas gadījumu skaits (1 reizi nedēļā pārmērīgi lietojošo skaits) samazinājās gandrīz divas reizes – no 4,45% uz 2,55%. Te gan jāatzīst, ka, pateicoties ieilgušajai Covid-19 krīzei un Krievijas agresijai Ukrainā, situācija ir pasliktinājusies un arī jaunieši vairāk ir sākuši lietot alkoholiskos dzērienus. Taču, izglītojot un konstanti monitorējot tieši šo sabiedrības daļu, mēs varam panākt ļoti labus un vērā ņemamus rezultātus.
Diskusijās par grozījumiem Alkohola aprites likumā VM gana bieži atsaucas uz Lietuvas veiksmīgo pieredzi. Parunājot ar Lietuvas kolēģiem, netop īsti skaidrs, kas tieši Lietuvā ir uzlabojies. Alkohola patēriņš Lietuvā 2021. gadā bija 12,1 litrs, un tas ir neskaitot kaimiņu pirkumus Latvijā un Polijā. Savukārt Latvijā šis rādītājs, pēc Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) pieejamajiem aprēķiniem, bija 11,5 litri, atrēķinot tūristu pirkumus.
Arī LANA un tirgus pētniecības uzņēmuma Norstat veiktā pētījuma par Lietuvas iedzīvotāju alkoholisko dzērienu pirkšanas paradumiem Latvijā* dati to apliecina – iedzīvotāji, kas pēdējā gada laikā ir bijuši Latvijā, šeit arī iegādājušies alkoholiskos dzērienus. 8% aptaujāto norādīja, ka alkoholisko dzērienu iegāde bijis galvenais iemesls, kāpēc devušies uz Latviju. Savukārt 14% respondentu atzīst, ka alkohola iegāde bijis viens no apmeklējuma iemesliem. 77% respondentu skaidroja, ka alkoholisko dzērienu iegāde nebija Latvijas apmeklējuma iemesls, bet tik un tā izmantojuši izdevību un iegādājušies alkoholiskos dzērienus. Dati par pirkumiem Polijā ir vēl pārliecinošāki – 44% respondentu norādījuši, ka pēdējo reizi, kad bijuši Polijā, iegādājušies alkoholiskos dzērienus.
Viens no LANA darbības mērķiem ir sabiedrības izglītošana, un mēs vienmēr esam atbalstījuši dialogu ar VM. Turklāt šajā likumprojektā ir vairākas lietas, ko nozare atbalsta, piemēram, PET pudeļu ierobežojums un piktogrammu izvietošana uz alkoholisko dzērienu pudelēm. Taču ir daži ierobežojumi, kas nespēj pārliecināt par to lietderīgumu, viešot aizdomas par administratīvā sloga pieaugumu. Piemēram, apjoma cenu kontrole, ko realitātē nav iespējams izkontrolēt un kas ļaus uzņēmējiem, domājot par to, kā šo normu apiet, izmantot visus pieejamos līdzekļus un idejas.
Kā jau minēju, nepieciešams precīzi definēt, ko mēs vēlamies sasniegt un kā mēs to izmērīsim. Ierobežojumiem ir jābūt efektīviem, nevis tikai ķeksīša pēc. Ir dzirdēts, ka deputāti sliecas atbalstīt stingrākus ierobežojumus. Mēs tikai atgādinām, ka šo ierobežojumu ieviešanai var būt nopietnas blaknes bez jūtama sabiedrības labuma efekta. Mūsu aicinājums ir ļoti vienkāršs – pirms tiek sniegti, iespējams, populistiski priekšlikumi, ir jārunā ar nozari. Tikai tad varēs saprast, vai ierobežojumu jēga un sagaidāmais efekts ir lielāks nekā vēlme ierobežot ierobežošanas pēc.
*Aptauja "Lietuvas iedzīvotāju alkoholisko dzērienu pirkšanas paradumi Latvijā" 2022. gada oktobrī veicis pētījumu centrs Norstat, aptaujājot 1009 Lietuvas iedzīvotājus 18-75 gadu vecumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
