Debora Pāvila: Mazās Latvijas bīstamā tendence – amatpersonu pāriešana pretējā pusē
Foto: Privātais arhīvs

Arvien jauni gadījumi, kas atspoguļoti arī masu medijos, turpina nostiprināt pārliecību, ka grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" ir nepieciešami. Runa ir par liegumu valsts amatpersonām konkrētu laiku pēc tam, kad atstāta valsts pārvalde, saņemt atlīdzību vai gūt jebkādu citu labumu privātajā sektorā. Tam pamatā ir bažas, ka informācija, kas ir šo personu rīcībā, var tikt izmantota procesos pret valsti vai kaitējot kādu citu personu tiesiskajām interesēm.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Taču nesena manis pašas kā advokātes pieredze liecina, ka kokam ir divi gali. Patlaban ar tiesību aktu grozījumu iniciatīvu tiek risinātas tikai tās situācijas, kas var rasties pēc darba vietas maiņas. Bet tikpat bīstamas, ja ne vēl riskantākas, ir situācijas, kas var izveidoties vēl pirms stāšanās jaunajā darbā. Tas ir brīdis, kad ierēdnis, kurš iesaistīts kāda lēmuma pieņemšanas procesā, ir piekritis darba piedāvājumam pie privātpersonas, kas tieši vai pastarpināti ir ieinteresēta konkrēta lēmuma rezultātā. Šai situācijai nav ne esoša, ne plānota regulējuma.

Lai raksturotu problēmas būtību, minams, piemēram, t. s. "Volkswagen" gadījums. Konkurences padome piemēroja rekordlielu naudas sodu uzņēmumu grupai par it kā aizliegtu vienošanos. Vēlāk atklājās, ka Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta vadītāja dienu pēc lēmuma paziņošanas pārgāja strādāt zvērinātu advokātu birojā. Šis birojs izmeklēšanā pārstāvēja vienu no lietas dalībniekiem, kurš savukārt vienīgais no visiem lietas dalībniekiem tika pilnībā atbrīvots no soda.

Tātad dienā pirms uzteikuma iesniegšanas Konkurences padomē minētā amatpersona piedalījās un sniedza paskaidrojumus izšķirošajā sēdē. Tajā tika lemts, kā kvalificējams pārkāpums un kāds naudas sods piemērojams katram no lietas dalībniekiem.

Šādā situācijā jebkuram saprātīgam cilvēkam var rasties šaubas par lēmuma objektivitāti. Amatpersonai bija sevi jāatstata no lietas izmeklēšanas, tiklīdz tā vispār sāka nopietni apsvērt jauno darba piedāvājumu. Persona noteikti nedrīkstēja būt iesaistīta lēmuma pieņemšanas procesā. Visticamāk, dienā pirms uzteikuma iesniegšanas viņa jau zināja, uz kurieni ies strādāt. Skaidrs, ka ne jaunais darba piedāvājums, ne lēmums to pieņemt nebija tapis pāris stundās, bet tika apspriests jau kādu laiku iepriekš. Savukārt, ja amatpersona pati nepratās, tad iestādes vadībai vajadzēja to atstādināt no jebkādas līdzdalības lietas skatīšanā vai sagatavošanā.

Tomēr tas netika izdarīts, un saprotams, ka tagad būtu jāveic pārbaude un nepieciešamie pasākumi, lai novērstu jebkādas šaubas par objektivitāti. Viens no loģiskajiem pasākumiem būtu lēmuma pārskatīšana.

Latvija tiešām ir maza valsts, un šādas tendences ir bīstamas. Ja šādas un līdzīgas lietas nonāk līdz tiesai, tiesnešiem noteikti ir grūti tās skatīt, jo likums it kā nav pārkāpts, bet apstākļi sēj pamatotas šaubas.

Lēmums neņemt tos vērā var mulsināt sabiedrību un graut uzticību tiesu sistēmai. Ignorējot tos, faktiski rokam bedri paši sev. Savukārt jebkura kādas valsts pārvaldes iestādes lēmuma pārskatīšana atkal prasa ieguldījumus - gan laika, gan finanšu resursus, kas jāsedz no nodokļu maksātāju naudas.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form