Iepazīstoties ar zvērinātās advokātes Danas Rones rakstu “DELFI” portālā, kurā minētā persona pauž viedokli par to, ka bieži vien Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk - PMLP) darbinieki sniedz klientiem neprecīzu informāciju un par to, ka PMLP informācijas resursos pieejamā informācija par ārzemniekiem (dotajā gadījumā Austrālijas pilsonim Džonam) nepieciešamajiem dokumentiem uzturēšanās atļaujas kārtošanai ir maldinoša, PMLP vēlas sniegt komentāru.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Paskaidrojam, ka ne Imigrācijas likumā, ne Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr. 213 “Uzturēšanās atļauju noteikumi” uzturēšanās atļaujas termiņa pagarināšana nav paredzēta. Beidzoties uzturēšanās atļaujas derīguma termiņam un vēloties turpināt uzturēties Latvijā, ārzemniekam ir nepieciešams saņemt jaunu uzturēšanās atļauju.

Ārzemnieki ar savu uzturēšanos Latvijas Republikā saistītos jautājumus parasti cenšas kārtot savlaicīgi, tomēr, ja viņu uzturēšanās Latvijā ir ieilgusi vai kādu objektīvu apsvērumu dēļ ir aizkavējusies dokumentu iesniegšana, Pārvalde cenšas atrisināt konkrēta ārzemnieka jautājumu tā, lai viņam nebūtu liegta iespēja turpmāk ieceļot un uzturēties Latvijā.

Austrālijas pilsoņiem Latvija vienpusēji ir noteikusi bezvīzu režīmu, tātad, Austrālijas pilsoņi var iebraukt Latvijas Republikā bez vīzas un uzturēties līdz 90 dienām pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas.

Minētais termiņš skaitāms pēdējā pusgada laikā, tajā ietverot pašreizējo uzturēšanās periodu un skaitot uzturēšanās dienas atpakaļ līdz pirmajai ieceļošanas dienai Latvijā pēdējā pusgada laikā. Atzīstam, ka šis dienu skaitīšanas mehānisms ir nedaudz sarežģīts, tomēr tā ir arī citu Eiropas Savienības valstu prakse un ir atzīta par valstiskajām interesēm atbilstošāku. Neskaidrību gadījumā PMLP darbinieki ir gatavi konsultēt ārzemniekus, lai uzturēšanās Latvijā būtu tiesiska un savlaicīgi tiktu nokārtoti nepieciešamie dokumenti.

Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr. 213 “Uzturēšanās atļauju noteikumi” 5.2.apakšpunktā ir noteikts, ka ārzemnieks, kurš ir tādas valsts pilsonis, kuram ieceļošanai Latvijas Republikā nav nepieciešama vīza, ir tiesīgs iesniegt PMLP šajos noteikumos minētos dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai ne vēlāk kā 30 dienas pirms uzturēšanās termiņa beigām, ja uzturēšanās saistīta ar nodarbinātību vai komercdarbību un viņš ir komercsabiedrības vienīgais dibinātājs.

Imigrācijas likuma 9.pantā noteikts, ka ārzemniekam, kurš vēlas nodibināt darba tiesiskās attiecības, noslēdzot darba līgumu, vai būt nodarbināts, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu (tajā skaitā kā kapitālsabiedrības izpildinstitūcijas loceklis), nepieciešama darba atļauja.

Saskaņā ar Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 2.punktu, ārzemniekam ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ja viņš ir komercsabiedrības vienīgais dibinātājs. Ja ārzemnieks ir komercreģistrā reģistrētas kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis, viņam, pamatojoties uz Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 5.punktu, ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz pilnvaru termiņu, bet ne ilgāk kā uz četriem gadiem. Ārzemniekam (konkrētajā gadījumā Austrālijas pilsonim), kurš ir komercsabiedrības vienīgais dibinātājs un valdes loceklis, anketā uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai ir jānorāda abi minētie uzturēšanās mērķi.

Ministru kabineta 2004.gada 20.janvāra noteikumu Nr. 44 “Noteikumi par darba atļaujām ārzemniekiem” 30.2.5.apakšpunktā noteikts, ka Pārvalde izsniedz darba atļauju (bez darba devēja izsaukuma apstiprināšanas aģentūras filiālē) atbilstoši termiņuzturēšanās atļaujā minētajam termiņam ārzemniekam, kurš ir komercsabiedrības vienīgais dibinātājs un kurš tajā pildīs tādas amatpersonas pienākumus, kam komercreģistrā reģistrētas paraksta tiesības.

Tātad, konkrētajā gadījumā Austrālijas pilsonim Džonam jāiesniedz dokumenti termiņuzturēšanās atļaujas un darba atļaujas pieprasīšanai kā komercreģistrā reģistrētas kapitālsabiedrības valdes loceklim un pēc visu iesniegto dokumentu izvērtēšanas tiktu lemts jautājums par termiņuzturēšanās atļaujas un darba atļaujas izsniegšanu valdes locekļa amatā minētajai personai.

Diemžēl jebkuras valsts imigrācijas noteikumi ir sarežģīti, jo tie ir cieši saistīti ar ekonomiskajiem un politiskajiem procesiem valstī. Domājot par Latvijas tālāko attīstību imigrācijas normas varētu mainīties, ja ekonomikas speciālisti nonāks pie secinājuma, ka kādā nozarē trūks darbaspēka. Tomēr darbaspēka migrācija ir politiski ļoti jūtīgs jautājums un vienmēr izraisa plašas diskusijas.

Jau vairākus gadus PMLP viens no galvenajiem uzdevumiem ir iedzīvotāju apkalpošanas kvalitātes uzlabošana. Rūpējoties par klientu ērtību, un, lai atvieglotu mūsu valsts viesu ieceļošanu Latvijā, pirms nedēļas PMLP ir ievietojusi mājas lapā “Ieceļošanas konsultantu”. To lietojot, jebkuras valsts pilsonis ātri un ērti var uzzināt nepieciešamo informāciju par dokumentiem, kas ir nepieciešami ieceļošanai valstī, to iesniegšanas un saņemšanas procedūru. Tomēr PMLP vēlas atgādināt, ka arī „Ieceļošanas konsultantam” ir tikai informatīvs raksturs, jo katrs gadījums tiek izskatīts individuāli un visu dokumentu iesniegšana negarantē vīzas vai uzturēšanās atļaujas izsniegšanu.

Ja klienti sastopas ar nekompetentu vai nelaipnu apkalpošanu, par to var paziņot PMLP mājas lapas www.pmlp.gov.lv forumā, informēt pa bezmaksas informatīvo tālruni 8007657, ievietot sūdzību atsauksmju kastītē (tikai tajās nodaļās, kurās ir ieviestas klientu apkalpošanas zāles). Tikai esot tolerantiem vienam pret otru un sadarbojoties, mēs Latviju padarīsim par patīkamu atpūtas un darba vietu mūsu valsts viesiem un galvenokārt paši sev!

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form