2012.gada 1.janvārī stājās spēkā MK noteikumi Nr.1036, kuri paredz, ka turpmāk valsts finansē ne tikai pašvaldību sporta skolu treneru darba algas, bet arī privāto sporta skolu/klubu trenerus. MK noteikumu ideja laba – nauda seko jaunajam sportistam, neatkarīgi no tā, kur viņš sporto – privātajā sporta klubā vai pašvaldības dibinātā sporta skolā. Nelaime tikai viena – MK noteikumu īstenošanai aizmirsa iedot līdzi finansējumu. Un tā spēlētāju, t.i., pretendentu paliek vairāk, bet finansējums – iepriekšējais, tātad katrs pretendents saņem mazāk.
Jāpiezīmē, ka arī līdz šim situācija ar treneru darba algām nebija spoža. Kopš 2010.gada valsts finansēja tikai apmēram 50% no nepieciešamā, pārējo sedza pašvaldības, ja spēja, jo, kā zinām, arī pašvaldību rocība ir dažāda. Un radās situācija, ka daudzās sporta skolās tika nodrošināta tikai 80% no treneriem pienākošās darba algas (ir arī gadījumi, kur vēl mazāk), pārējais darbs uz brīvprātības principa. Nevarēja apmaksāt darbu treniņu nometnēs, sporta sacensībās, individuālo darbu ar talantīgajiem sportistiem. To, ka treneris tā nav profesija, bet dzīves filozofija, mēs zinām jau sen, bet tomēr arī filozofiem kādreiz ir jāēd un viņiem arī ir bērni, kuri jāsūta skolā un varbūt arī sporta skolā. Tā valsts vidējais jaunatnes sporta treneris pa dienu strādā skolā vai kur citur, vakarā sporta skolā, sestdienās un svētdienās dodas ar audzēkņiem uz sacensībām, vasarās nav arī garo atvaļinājumu, jo treneris nevar pateikt sportistam – "es tagad došos atvaļinājumā, bet pēc tam atkal trenēsimies". Ja šādu grafiku vēl varēja saprast vai pieciest lielās krīzes gados, tad tagad redzot, kam tiek piešķirta nauda budžeta grozījumos, ko sponsorē valsts uzņēmumi.... kaut kā nesaskan vārdi ar darbiem un arī pašu pieņemtajiem likumiem.
Starp citu, Sporta likuma 13.panta 3.punkts nosaka, ka "no valsts budžeta pirmkārt finansējams bērnu un jauniešu sports". Arī Izglītības likumā es neatrodu, ka sporta skolu treneru darba algas būtu finansējamas pēc pārpalikuma principa, kā tas pašreiz notiek, cik ir, tik sadala. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ir atzinis jaunatnes sportu kā prioritāti - V.Dombrovska uzrunā, lidostā sagaidot Olimpisko čempionu Māri Štrombergu, arī ministra Roberta Ķīļa runās tas izskanējis vairakkārt.
Arī šā gada 14.maijā Nacionālās sporta padomes sēdē pēc Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes ierosinājuma tika skatīts jautājums par treneru darba algu finansējuma palielināšanu nākamo gadu budžeta kontekstā, un pieņemts lēmums atbalstīt. IZM Sporta departaments pēc Nacionālās sporta padomes lēmuma sagatavoja 2013. – 2015.gada sporta budžeta projektu, paredzot kā prioritāru pasākumu treneru darba algu finansējuma palielināšanu. Diemžēl pēc tam šī jautājuma virzība ministrijas gaiteņos un kabinetos pazuda, un nākamā gada budžeta projektā redzam iepriekšējos 3,2 miljonus ar 10% pieaugumu pedagogu minimālajām algām, un tas arī viss. Jāatzīmē, ka lielākā daļa jaunatnes treneru saņem tikai MK noteikto minimālo darba algu. Pastāv būtiskas atšķirības pedagogu atalgojumā salīdzinājumā ar skolotāju skolās, kur ir piemaksas pie minimālās darba algas. Minētie 3,2 miljoni nosedz tikai apmēram 50% no nepieciešamā finansējuma. Un tagad ar katru gadu šis procents vēl samazināsies. Arī šī summa 3,2 miljoni 2010.gadā radās dubulta samazinājuma rezultātā – vispirms tika samazināta pedagogu darba samaksa par likmi un vēl bez tā voluntāri samazināts finansējuma apjoms kā tāds.
Es pieņemu, ka ministrs darbu gūzmā nav pamanījis šo misēkli un līdz Ministru prezidentam vispār šī informācija nav nonākusi, tādēļ aicinu Izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli iesniegt Ministru kabinetā papildus pieprasījumu 2013. – 2015.gada budžeta projektam ar iztrūkstošo treneru darba algu finansējumu summu, vismaz, lai varētu apmaksāt treneriem pienākošās stundas profesionālās ievirzes sporta programmu realizēšanai. Savukārt, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim rosināt to, iekļaut nākamā un turpmāko gadu budžetos. Tāpat aicinu IZM izstrādāt turpmāko gadu finansējuma apjoma palielināšanas plānu jaunatnes treneru darba algām. Topošo Sporta politikas pamatnostādņu 2013. – 2020.gadam viens no mērķiem ir "nodrošināt iespējas ikvienam bērnam un jaunietim iesaistīties sporta nodarbībās", diemžēl līdzšinējā sporta finansēšanas politika to neveicina.
Mēs, jaunatnes sporta treneri un organizatori, ceram uz pozitīvu risinājumu.
Vēl vēlējos piebilst, ka Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padome, kura apvieno 63 sporta skolas un klubus ar vairāk nekā 28 000 audzēkņiem un 1100 treneriem, ir nodibinājusi Jaunatnes sporta fondu, lai rastu atbalstu un dotu iespēju palīdzēt jaunatnes sportam. Aicinu atbalstīt ne tikai profesionālo sportu, bet arī pamatu pamatus – jaunatnes sportu!