Ziņu dienesta iekšējā mobilizēšanās ir eksistenciāli svarīgs pagrieziens, lai beidzot pieliktu punktu LTV vadības bezatbildīgajiem lēmumiem, jo pretējā gadījumā var nākties zaudēt no politiķu vēlmēm neatkarīgas ziņas, ko Latvijas gadījumā var nodrošināt tikai sabiedriskā televīzija.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Ja Latvijas televīzijas (LTV) Ziņu dienesta (ZD) režisorei Artai Ģigai ar tiesiskiem argumentiem izdosies atspēkot sabiedriskās televīzijas vadības lēmumu viņu izraidīt no ZD, tad tā būs pirmā reālā ZD uzvara nu jau vairāk nekā divus gadus ilgušajā LTV ziņu veidotāju un vadības savstarpējā cīniņā. Hronoloģiski atskatoties uz LTV vadības lēmumiem, nākas secināt, ka notiekošais ir mērķtiecīga ZD neatkarības un objektivitātes iznīdēšanas kampaņa, visticamāk, pēc valdošo politisko partiju pasūtījuma, jo ne tik daudz LTV vadībai, cik politiķiem pašreizējais ZD ir neizdevīgs un neērts.

LTV vadība paspējusi jau visai daudz — nomainījusi ziņu vadību, izjaukusi ZD juridisko struktūru un būtībā arī iznīcinājusi redakcijas autonomiju. A.Ģigas formālā pārcelšana darbā uz LTV rīta programmu, kas pēc būtības ir viņas atlaišana, iezīmē LTV vadības jau sen manāmo vēlmi atbrīvoties no neērtajiem ZD darbiniekiem, kas pretēji vadības centieniem padarīt ZD par valdošajai elitei "patīkamo ziņu" kanālu tomēr ir palikuši uzticīgi žurnālistikas būtībai — būt par demokrātijas sargsuni un kritisku skatu vērtēt amatpersonu darbību un politiskos procesus valstī.

Kota faktors

Saasinājums ZD un LTV vadības attiecībās raisījās jau 2004.gada sākumā, kad pēc toreizējā LTV ģenerāldirektora Ulda Gravas aiziešanas Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP) par sabiedriskās TV ģenerāldirektora vietas izpildītāju iecēla Edgaru Kotu, kurš līdz tam vadīja radošo apvienību Labvakar. ZD izteica neapmierinātību ar veidu, kā pie LTV vadības grožiem nokļuva E.Kots, jo U.Grava, aizejot politikā un pievienojoties toreiz valdošajai partijai Jaunais laiks, E.Kotu minēja kā savu likumīgo pēcteci, un arī NRTP ar tās vadītāju un toreizējo Jaunā laika biedru Imantu Rākinu pat apsvēra domu E.Kotu bez konkursa iecelt LTV ģenerāldirektora amatā. ZD pret to protestēja, jo uzskatīja — bīstamu precedentu rada fakts, ka sabiedriskās TV ģenerāldirektoram, kurš pieņēmis valdības partijas darba piedāvājumu, NRTP ļāvusi izvēlēties pēcteci, kuru ieceļ partiju priekšstāvju veidotā NRTP.

U.Grava nekad nav publiski atklājis, kas viņam ieteica E.Kota kandidatūru, taču diezgan skaidru norādi uz E.Kota "aizmuguri" dod fakts, ka viņš tolaik vadīja Labvakar, ar kuru bija saistīts ilggadīgais NRTP priekšsēdētājs Ojārs Rubenis un arī atmodas laiku labvakarietis Edvīns Inkēns, kurš ilgu laiku vienlaikus bija gan deputāts Saeimā, gan veidoja kādreizējo LNT raidījumu Nedēļa. Savukārt Labvakar jau tolaik baudīja vēl no veciem laikiem saglabāto sabiedriskās TV labvēlību — izdevīgus ētera laikus apvienības veidotajiem raidījumiem.

Kādreizējais LTV ģenerāldirektors Rolands Tjarve ziņas izvirzīja par sabiedriskās TV prioritāti un nostiprināja ZD, savukārt U.Grava neizrādīja ieinteresētību ziņās. E.Kota laiki nāca ar pavisam citu pieeju. Viņa, ļoti iespējams, personiskās ambīcijas un nepatika pret ZD ātri samijās ar acīmredzamiem centieniem izdabāt politiskajām vēlmēm.

Paralēli tam NRTP tomēr izsludināja LTV ģenerāldirektora konkursu, kurā gan neuzvarēja tolaik bez augstākās izglītības esošais E.Kots, bet par LTV ģenerāldirektoru kļuva ilggadīgais LTV darbinieks Jānis Holšteins. Toties īpaši E.Kotam tika izveidots ģenerāldirektora vietnieka postenis. Pat atsevišķi NRTP pārstāvji neoficiālās sarunās nav atturējušies atzīt, ka LTV faktiski vada nevis J.Holšteins, bet gan E.Kots. To spilgti apliecina arī pret ZD vērstie pasākumi un vadības lēmumi — tos lielākoties ir pieņēmis E.Kots J.Holšteina prombūtnē.

"Restrukturizācija"

Uz nepārprotamas kara takas pret ZD sabiedriskās TV vadība nostājās 2006.gada februārī, kad J.Holšteina atvaļinājuma laikā E.Kots nāca klajā ar vērienīgu projektu — ZD restrukturizāciju, kas, viņaprāt, bija jāizdara ātrā tempā — aptuveni mēneša laikā. Restrukturizācijas būtība — atdalīt ikdienas ziņas no nesen izveidotā pētnieciski analītiskā nedēļas raidījuma De facto, gan nepalielinot abu projektu finansējumu. Vadība izlikās neizprotam ZD argumentus, ka ar ZD rīcībā esošo finansējumu nav iespējams uz vieniem un tiem pašiem notikumiem sūtīt divas filmēšanas grupas — vienu ziņām un otru De facto — un ka izdevīgāk ir ziņas veidojošos žurnālistus ar savu kompetenci iesaistīt arī nedēļas raidījuma tapšanā. Par formālo iemeslu ZD restrukturizācijai kalpoja E.Kota apgalvojumi, ka iecerēto pārmaiņu mērķis ir tikai ZD finanšu sakārtošana, tomēr šo argumentu atspēkoja toreizējais ZD vadītājs Gundars Rēders, pierādot, ka jau konkrētajā brīdī tiek smalki uzskaitīts, kādu raidījumu veidošanā nodarbināts katrs darbinieks un pēc kādiem kritērijiem noteikts atalgojums.

Jau tolaik ZD bija netīkams un, ļoti iespējams, šķita pat bīstams valdošajai politiķu spicei un dažiem naudas maisu turētājiem, kas finansiāli stutēja pie varas esošās partijas un turpina to darīt vēl joprojām. ZD žurnāliste Ilze Jaunalksne jau bija atklājusi izplānoto digitalizācijas afēru un ekspremjera, TP radītāja un tagad ierindas biedra Andra Šķēles uzņēmuma iesaisti tajā. Tāpat paralēli ZD pētīja ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu saistīto Ventspils uzņēmumu shēmas un to iespējamo iesaisti koruptīvos darījumos. Sava kritikas deva tika arī Latvijas Pirmajai partijai, un tās līderis Ainārs Šlesers līdzīgi kā A.Lembergs jau vairākkārt publiski bija paudis neapmierinātību ar viņa darbībai neglaimojošajiem ZD sižetiem. A.Šlesers tolaik vēl nenojauta, ka jau pēc pavisam neilga laika, 2006.gada martā, De facto skatītājiem atklās Jūrmalas mēra vēlēšanu balsu pirkšanas aizkulises, kur telefonsarunas liecina arī par viņa un A.Šķēles saistību ar vēlēšanu norisi.

Pēc Jūrmalgeitas sekoja nākamie vadības soļi pret ZD. Vispirms tika neitralizēts ZD ilggadīgais direktors Gundars Rēders. Viņam piedāvāja, un viņš, visticamāk, personisku apsvērumu dēļ piekrita kļūt par LTV Eiropas korespondentu Briselē. G.Rēdera vietā it kā atklātā konkursā, tomēr, neievērojot pašu pasludinātos amata atbilstības kritērijus, pērn septembrī LTV vadība iecēla Mareku Gailīti, kuram nebija augstākās izglītības, kaut gan konkursā pretendentam tika prasīti divi akadēmiskie grādi.

Jau septembra beigās E.Kots nāca klajā ar vēl vienu jauninājumu — ZD juridiskās struktūras izjaukšanu, ZD darbiniekus iepludinot citās LTV struktūrās. Arī tolaik notiekošajam par pamatojumu kalpoja jau agrāk dzirdētais E.Kota arguments — ZD saimnieciskā sakārtošana. Taču patiesībā minētais bija jau konkrēts pavērsiens arī uz ZD saturisko "sakārtošanu", jo tieši tādēļ, ka A.Ģigas līgumā nebija fiksēts, ka viņa strādā ZD, viņu LTV vadība tik viegli varēja pārcelt darbā uz rīta programmu.

Ar NRTP svētību

E.Kots un J.Holšteins tik vieglu roku nevarētu rīkoties, pat politiķu mudināti vai spiesti, ja vien nejustu atbalstu no NRTP, kam pēc Radio un televīzijas likuma ir jāpārstāv sabiedrības intereses elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā un jāuzrauga, lai to darbībā tiktu nodrošināta vārda un informācijas brīvība. Taču NRTP to nesteidzas īstenot, vēl vairāk — pats NRTP priekšsēdētājs un aktīvs ZZS biedrs Aivars Berķis vairākkārt ir kritizējis ZD, pārmetot tam neprofesionalitāti. Viņa parastie argumenti — ZD jauc ziņas ar komentāriem. Tiesa, kad žurnālisti A.Berķim ir lūguši nosaukt konkrētus gadījumus, kad šādi pārkāpumi notikuši, NRTP priekšsēdis to nav spējis. Vēl vairāk — NRTP ir jāuzrauga LTV darbības atbilstība Radio un TV likumam, taču līdz šim vēl ne reizi padome sabiedrisko TV nav sodījusi par ziņu un komentāru sapludināšanu.

Par bīstamību un iespējamo politisko spiedienu, ar ko patlaban saskaras ZD, liecina arī 18.jūnijā Dienā lasāmais A.Berķa raksts Par ņegu-ņigu ap Artu Ģigu, kurā A.Berķis izrāda savu neizpratni par mediju lomu demokrātiskā sabiedrībā. Pēc šādas publikācijas, kas būtībā aicina uz mediju brīvības ierobežošanu, jebkurā demokrātiskā valstī elektronisko mediju galvenais uzraugs ja ne pats atkāptos no amata, tad šāds viņa solis tiktu pieprasīts.

Pašu vājums

Daļēji pie pašreizējās situācijas vainojama arī ZD līdzšinējā pasivitāte — LTV vadības "ziņu sakārtošanas" centienus ZD darbinieki ir uztvēruši mierīgi, vienīgi iekšēji mazliet pakurnot. Tomēr kā saliedēts spēks, kas spēj cīnīties pret redakcionālās neatkarības ierobežošanu, līdz šim ZD nav parādījies, kaut arī tā rokās ir visi trumpji — gan augstā skatītāju uzticība, gan sabiedriskās televīzijas ēters, kurā ne tikai skaidrot notiekošo, bet arī demonstrēt nozares profesionāļu viedokli un ekspertīzi par vārda brīvības jautājumiem un sabiedrisko mediju lomu demokrātijās. Tā pavisam noteikti nebūtu sabiedriskā raidlaika izmantošana savtīgiem mērķiem, jo visas sabiedrības interesēs ir spēcīgs un objektīvs sabiedriskās televīzijas ziņu dienests. Pēc A.Ģigas atlaišanas ZD darbinieki gan beidzot ir sarosījušies un, cik noprotams, vienprātīgi ir gatavi organizēties, lai sevi aizstāvētu legāliem līdzekļiem. Ļoti iespējams, šis ir eksistenciāli svarīgs pagrieziens, lai beidzot pieliktu punktu E.Kota un J.Holšteina bezatbildīgajiem lēmumiem, jo pretējā gadījumā Latvija var zaudēt tik svarīgās un no politiķu vēlmēm neatkarīgās ziņas, ko Latvijas gadījumā ar garantiju var nodrošināt tikai sabiedriskā televīzija.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form