Dž.Brutons, J.Potočniks: Mūsu ekonomikas un vides partnerība  (9)

Ik dienas mūsu planētas iedzīvotāju skaits pieaug par 200 000. Aplēsts, ka 2050. gadā 9 miljardiem cilvēku būs vajadzīgs trīsreiz vairāk resursu, proti, 140 miljardi tonnu gadā. Turklāt sagaidāms, ka līdz 2020. gadam trīskāršosies to 2 miljardu iedzīvotāju patēriņš "attīstības valstīs", kuriem ir vidēji ienākumi. Prognozēts, ka pieprasījums pēc pārtikas, dzīvnieku barības un šķiedras palielināsies par 70 %, bet 60 % no mūsu ekosistēmām, no kurām šos resursus iegūst, jau ir noplicinātas. Pēdējos piecos gados 75 % no Eiropas uzņēmumiem ir saskārušies ar izejvielu izmaksu pieaugumu.

Nav grūti saprast, ka šāda attīstība ved strupceļā.

Tā vietā, lai turpinātu rīkoties kā līdz šim, mums jārod jauns izaugsmes modelis, kurā ņemtas vērā nākotnes vajadzības, modelis, kas ir paredzams, nodrošina stabilitāti un, jo īpaši, ir ilgtspējīgs. Bez ilgtspējīgas izaugsmes un resursu efektīvas izmantošanas mēs nevaram nodrošināt Eiropas konkurētspēju un noturību.

Ne tikai vecie izaugsmes paņēmieni ir kļuvuši nederīgi, bet ir mainījusies arī pasaule, kurā izaugsme var notikt. 1990. gadā pasaules ekonomikā ieguldījumu deva 1 miljards cilvēku, aktīvi izmantojot tās resursus. Notiekot pārmaiņām Ķīnā, Indijā un citās jaunietekmes valstīs, 2000. gadā šis skaitlis bija pieaudzis līdz 3 miljardiem. Bet resursu daudzums joprojām ir tāds pats.

Par laimi, šī situācija nav caurcaurēm drūma, jo tā rada arī ārkārtīgi plašas iespējas. Ir tikai jāiemācās padarīt vairāk, izmantojot mazāk. Šis ir ES resursu efektīvas izmantošanas politikas pamatprincips. McKinsey jaunākajā ziņojumā teikts, ka ieguvums no resursu produktīvas izmantošanas līdz 2030. gadam varētu būt līdz USD 3,5 triljoniem, turklāt ražošanas apjoma palielināšanai, vienlaikus samazinot resursu patēriņu, būtu pozitīva ietekme uz vidi, kas ļautu daļēji sasniegt mērķus klimata jomā.

Resursu efektīva izmantošana ir stratēģijas "Eiropa 2020" un ekonomikas pārvaldības neatņemama sastāvdaļa. Tā ir uzmanības centrā svarīgos ES priekšlikumos enerģētikas, transporta, lauksaimniecības, zivsaimniecības, kohēzijas, pētniecības un izstrādes un citās politikas jomās. Šos centienus mēs uzlūkojam kā daļu no pasaules mēroga pārejas uz ilgtspējīgu izaugsmi.

Tikai ilgtspējīga izkļūšana no krīzes var sagatavot ES nākotnes ekonomikai. Šāda ekonomika nevar būt balstīta uz resursintensīvu izaugsmi, kas bija vērojama 20. gadsimtā. Iedzīvotāju skaita pieaugums pasaules mērogā un dabas resursu izsmelšana liks mums mainīt uzskatus.

Uzņēmumiem jau pašlaik jārisina problēmas, kas saistītas ar svarīgu resursu cenu pieaugumu, un jāpielāgojas, cenšoties šos resursus izmantot efektīvāk. Mūsu uzņēmēji izmanto novatoriskus risinājumus, lai uzlabotu resursu izmantošanas produktivitāti. Tomēr šajā virzienā vēl ir ejams garš ceļš. Tāpēc uzņēmumi cer, ka politikas veidotāji radīs satvaru, kas ļaus droši veikt ieguldījumus resursu efektīvā izmantošanā un kurā tiks atalgoti to centieni uzlabot resursu izmantošanas efektivitāti.

Lai panāktu, ka politikas veidotāji, uzņēmumi, pētniecības nozare un iedzīvotāji darbojas vienā virzienā, Eiropas Komisija izveidoja augsta līmeņa Resursu efektivitātes platformu, kas sniegs norādījumus un ieteikumus par to, kā īstenot ceļvedi virzībai uz resursu ziņā efektīvāku Eiropu. Plaša uzņēmumu loka aktīva dalība ļaus panākt, ka resursu efektīva izmantošana nav saistīta tikai ar ekonomikas "zaļā" sektora veicināšanu, bet arī ar visas ekonomikas padarīšanu videi draudzīgāku.

Kavēties nedrīkst. Eiropas Resursu efektivitātes platforma aicina uzņēmumus, arodbiedrību un pilsoniskās sabiedrības līderus atbalstīt resursu efektīvu izmantošanu un nekavējoties uzsākt pāreju uz aprites ekonomiku un sabiedrību. Šādā ekonomikas modelī vairs netiek radīti atkritumi, ir paredzēta ražojumu un pakalpojumu atkārtota izmantošana un tiek atjaunoti dabas resursi. Tas ļaus izkļūt no pašreizējās krīzes un veidot spēcīgu Eiropas ekonomikas rūpniecības nozari, pamatojoties uz ilgstošu resursefektīvu izaugsmi. Resursefektīva un noturīga aprites ekonomika būtu jāsasniedz sociāli iekļaujošā un atbildīgā veidā, izmantojot tādas darbības kā videi kaitīgu subsīdiju pārtraukšana, skaidru mērķu noteikšana, kuri nepārprotami norāda virzienu un sniedz indikatorus sasniegtā novērtēšanai, kā arī novatorisma veicināšana un publiskā un privātā sektora ieguldījumu paātrināšana resursefektīvās tehnoloģijās, sistēmās un prasmēs.

Mums nav citas izejas, kā skaidri apzināties, ka resursi kļūs ierobežotāki un cenas pieaugs. Resursu efektīva izmantošana nav iespēja vai politikas variants, ko varam izvēlēties vai neizvēlēties - tā ir neizbēgama. Tas, ko varam izvēlēties, ir, vai sākt pārveidot ekonomiku, attīstīt ilgtspējīgākus izaugsmes avotus un uzlabot resursu izmantošanas produktivitāti nekavējoties, vai reaģēt tad, kad būsim spiesti to darīt sabrukumu, resursu nepietiekamības un cenu kāpuma dēļ.

Resursu ziņā efektīvas Eiropas manifests:
http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-12-989_en.htm

(parakstījuši)

John Bruton
[priekšsēdētājs]
Bijušais Īrijas premjerministrs un ES vēstnieks ASV

Janez Potočnik
[priekšsēdētāja vietnieks]
ES vides komisārs

Olli Rehn
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, ES ekonomisko un monetāro lietu un par euro atbildīgais komisārs

Antonio Tajani
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, rūpniecības un uzņēmējdarbības komisārs

Algirdas Semeta
ES nodokļu un muitas savienības, revīzijas un krāpšanas apkarošanas komisārs

Connie Hedegaard
ES klimata politikas komisāre

Sirpa Pietikäinen, EP deputāts
Eiropas tautas partija (EPP), FIN

Jo Leinen, EP deputāts
Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa (S&D), DE

Gerben-Jan Gerbrandy, EP deputāts
Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa (ALDE), NL

Philippe Lamberts, EP deputāts
Eiropas Zaļo partija (EGP), BE

Ida Auken
Dānijas vides ministre

Peter Altmaier
Vācijas federālais vides, dabas aizsardzības un kodoldrošības ministrs

Corrado Clini
Itālijas vides ministrs

Keit Pentus
Igaunijas vides ministrs

Pier Carlo Padoan
ESAO ģenerālsekretāra vietnieks un galvenais ekonomists

Achim Steiner
ANO Vides programmas izpilddirektors

Kandeh Yumkella
ANO Industriālās attīstības organizācijas ģenerāldirektors

Mercedes Bresso
Eiropas Savienības Reģionu komitejas priekšsēdētāja

Peter Bakker
Pasaules Uzņēmēju padomes ilgtspējīgai attīstībai (WBCSD) priekšsēdētājs

Jean-Michel Herrewyn
Veolia Water izpilddirektors

Ian Cheshire
Kingfisher izpilddirektors, Apvienotā Karaliste

Paul Polman
Unilever izpilddirektors, WBCSD priekšsēdētaja vietnieks

Michiel Soeting
Vispārējā enerģētikas un dabas resursu nozares sektora priekšsēdētājs, KPMG

Barbara Kux
Siemens AG valdes locekle un galvenā ilgtspējīgas attīstības jautājumu amatpersona

Giorgio Squinzi
Mapei izpilddirektors

Peter Blom
Triodos Bank izpilddirektors

Mikael Karlsson
Eiropas Vides birojs (EEB)

Magda Stoczkiewicz
Friends of the Earth Europe direktore (FoEE)

Bernadette Ségol
Eiropas Arodbiedrību konfederācija (ETUC)

Monique Goyens
Eiropas Patērētāju organizācijas ģenerāldirektore (BEUC)

Paul Ekins
UCL Energy Institute

Johan Rockström
Stokholmas universitāte, Stockholm Environment Institute un Stockholm Resilience Centre izpilddirektors

Gunter Pauli
Uzņēmējs, rakstnieks, Zero Emissions Research and Initiatives dibinātājs