Dzintars Kalniņš: Kurp virzās apdrošināšanas nozare?
Foto: LETA

Apdrošināšanas tirgus šobrīd attīstās ļoti strauji. Arvien vairāk banku Eiropā sāk dažādot finanšu instrumentu klāstu, piedāvājot saviem klientiem arī mājokļa, dzīvības un veselības apdrošināšanu. Ja paraugāmies vēsturē, tas gan nav nekas jauns. Tendence bankām apvienoties ar apdrošināšanas kompānijām Eiropā kļuva aktuāla jau 90. gadu vidū.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tobrīd parādījās pirmās nopietnās bažas par sabiedrības straujo novecošanos, līdz ar to aktuāla kļuva dažāda veida uzkrājumu veidošana, tostarp arī apdrošināšana. Tam sekoja 2008. gada krīze, kas uz laiku pielika punktu šāda modeļa izplatībai.

Cilvēkiem sāka trūkt brīvu finanšu līdzekļu, tāpēc krīzes laikā bija jādomā, kā optimizēt darbību, un lielas daļas apdrošinātāju un banku ceļi šķīrās. Tomēr šobrīd bankas un apdrošinātāji atkal uzlūko viens otru ar interesi un sāk sadarbību. Bankas šajā modelī saredz potenciālu produktu klāsta dažādošanai, bet apdrošinātāji – jaunus izplatīšanas kanālus. Likumsakarīgi, šāda tipa modelis uzplaukst valstīs, kuru iedzīvotāji ir pieraduši vērsties pie bankām, lai risinātu visplašākā spektra finansiālos jautājumus, – Francijā, Beļģijā, Ziemeļvalstīs u. c.

Šī tendence skar arī Latviju. Statistikas dati apliecina, ka arī Latvijas apdrošināšanas segmentā turpina pieaugt banku pārvaldībā esošā tirgus daļa. Iedzīvotāji labprāt vēršas pie bankas, kas jau apliecinājusi sevi kā uzticamu finanšu partneri citās dzīves jomās. Turklāt bankām ir iespēja uzrunāt un aicināt apdrošināties to iedzīvotāju daļu, kas par to paši nav domājuši un līdz galam neapzinās potenciālos riskus sev un ģimenei nelaimes gadījumu rezultātā.

Apdrošināšanas nozarē arvien lielāka loma ir arī tehnoloģiju attīstībai. Jau šobrīd Eiropā darbojas uzņēmumi, kas piedāvā savienot, piemēram, cilvēka automašīnu ar aplikāciju viņa viedtālrunī. Tas ļauj aplikācijai fiksēt klienta braukšanas paradumus, pie labvēlīga rezultāta piedāvājot atlaidi par mašīnas apdrošināšanu. Ja saņemtie dati apliecina, ka esi šoferis, kas brauc apdomīgi un ievēro drošības noteikumus, maksā par apdrošināšanu mazāk. Tātad braucēji ar automašīnas apdrošināšanas polises cenas pieaugumu tiek ne tikai sodīti avārijas gadījumā, bet arī tiek apbalvoti ar atlaidi par to, ka ievēro drošas braukšanas principus.

Šāda tipa finansiāli stimulējošs mehānisms potenciāli veicinās braukšanas kultūras uzlabošanos sabiedrībā. Līdzīgi tas vairākās Eiropas valstīs strādā arī veselība apdrošināšanas jomā – ja esi veicis profilaktiskus pasākumus, par apdrošināšanu maksā mazāk. Apdrošināšanas kompānijas ne tikai soda par pārkāpumu, bet arī veicina uzlabojumus cilvēku dzīvesstilā, neliekot viņiem nonākt līdz nelaimei. Pagaidām braukšanas datu sinhronizēšana ar apdrošināšanas kompāniju jau tiek piedāvāta Itālijā, Lielbritānijā un ASV. Ļoti iespējams, ka nākotnē cilvēka braukšanas maniere tiks sasaistīta arī ar cenu citām polisēm – piemēram, mājokļa vai dzīvības apdrošināšanai.

Arī apdrošināšanas tirgū Latvijā tuvākajā laikā gaidāma sīva konkurence starp tirgus spēlētājiem par to, kurš varēs piedāvāt personificētāko jeb pēc mēra veidotu apdrošināšanas piedāvājumu. Līdz ar iedzīvotāju paradumu maiņu un tehnoloģiju attīstību jāmainās un tam jāpielāgojas arī apdrošinātājam. Šobrīd ārvalstīs jau parādās dažādi apdrošināšanas tehnoloģiju jeb "insurtech" uzņēmumi, kas demonstrē jaunākās tehnoloģiju iespējas klasiskajā apdrošināšanas nozarē. Piemēram, "Digital Fineprint" piedāvā veidot polises nosacījumus, ņemot vērā informāciju par iedzīvotājiem no sociālo mediju "LinkedIn" un "Facebook" kontiem, tādā veidā cenšoties precīzāk noteikt iedzīvotāju risku apetīti un dzīves stilu.

Lielbritānijā bāzēts uzņēmums "Cuvva" piedāvā auto apdrošināšanu uz noteiktu laiku – autovadītājam mobilajā aplikācijā jāievada automašīnas reģistrācijas numurs, aptuvenā mašīnas vērtība, laiks, cik ilgi šī mašīna attiecīgajā dienā tiks lietota, un tā jānofotografē. Attiecīgi, balstoties uz šiem datiem, tiek nodrošināta automašīnas apdrošināšana. Šādi uzņēmumi Latvijā vēl nav sastopami, taču tas ir signāls tirgus dalībniekiem par nepieciešamību pielāgoties jaunajiem spēles noteikumiem.

Kopumā jau šobrīd redzam, ka Latvijas iedzīvotāju izpratne par apdrošināšanu kā finanšu instrumentu dzīves kvalitātes nodrošināšanai, lai arī pamazām, bet pieaug. To apliecina parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums brīvprātīgajos apdrošināšanas veidos. Vienlaikus, pieaugot izpratnei par apdrošināšanas tirgu, pieaug arī nepieciešamība apdrošinātājiem būt daudz elastīgākiem un inovatīvākiem apdrošināšanas pakalpojumu pielāgošanā ne tikai digitālajam laikmetam, bet arī tā dēvētajai "digital native" paaudzei.

Protams, cilvēku gatavība piemēroties tehnoloģiju straujajai attīstībai būs tikai viens no faktoriem, kas noteiks nākotnes tendences un apdrošināšanas produktu piedāvājumu Latvijā. Taču otrs, vēl izšķirošāks, – sabiedrības labklājības pieaugums un briedums, kas iet kopsolī ar apziņu par apdrošināšanas nepieciešamību.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form