Latvija novembrī atzīmēja Lāčplēša dienu un Latvijas Neatkarības pasludināšanas dienu, kas bija ne tikai svinīgi notikumi, bet arī laiks, kad atcerēties, kādas grūtības latviešiem ir izdevies pārvarēt. Karš un okupācija, 2008. gada finanšu krīze un šodienas cīņa pret naudas atmazgāšanu – visi šie notikumi ir pārbaudījuši Latvijas izturību, un jūsu līderi ir pieņēmuši sarežģītus lēmumus. Tāpat kā šie izaicinājumi, kas bija jāpārvar, arī jūsu šodienas cīņa ar korupciju noteiks Latvijas nākamo paaudžu iespējas un labklājību.
2018. gada oktobrī Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja MONEYVAL deva Latvijai vienu gadu, lai apkarotu naudas atmazgāšanu vai riskētu tikt iekļautai Finanšu darījumu darba grupas (FATF) "pelēkajā sarakstā", kas nozīmētu būtiskas finansiālās un ekonomiskās sekas. Pagājušā gada decembrī mana priekšgājēja, vēstniece Nensija Petita, rakstīja par to, kā naudas atmazgāšana kaitē Latvijas iedzīvotājiem. Dažas nedēļas vēlāk, 2019. gada janvārī, jaunizveidotā valdība par savu prioritāti izvirzīja noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un MONEYVAL ieteikumus. Lai arī darbs turpinās, es uzskatu, ka ir svarīgi izteikt atzinību par jau paveikto.
Naudas atmazgāšanas novēršana ir ASV galvenā prioritāte visā pasaulē, un tā tam vajadzētu būt arī citviet. Naudas atmazgāšana un korupcija nav abstraktas idejas – tā ir zādzība, Latvijas cilvēku naudas nozagšana. Vēl sliktāk, šīs zādzības rezultātā Latvijas nauda aizplūst uz ārvalstīm un iedragā jūsu valsts nākotni. Korupcija atbaida investorus, un tas nozīmē mazāk darbavietu Latvijas iedzīvotājiem. Korupcija, tai skaitā ēnu ekonomika, atņem Latvijas iedzīvotājiem naudu tādiem sabiedriskajiem pakalpojumiem kā veselības aprūpe un izglītība. Eiropas Parlamenta pagājušā gada pētījumā tika atklāts, ka korupcija Latvijai izmaksā vairāk nekā 3,4 miljardus eiro gadā.
Ko Latvija ir paveikusi, atbildot Eiropas Padomei? Pašreizējā valdība ir veicinājusi visaptverošu pieeju, sadarbojoties ar Saeimu un uzraugošajām institūcijām, lai stiprinātu naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmu. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ir sacījis, ka Latvijai ir svarīgi rīkoties nevis MONEYVAL vai sabiedroto ieteikumu dēļ, bet gan tāpēc, ka reformas ir vitāli svarīgas Latvijas nākotnei. Labai pārvaldībai nepieciešamas spēcīgas institūcijas, kas darbojas efektīvi un neatkarīgi no politiskajām partijām vai līderiem.
Minēšu pāris piemērus tam, kā Latvija ir stiprinājusi savas institūcijas, lai cīnītos pret naudas atmazgāšanu un korupciju:
1. Tieslietu ministrijas pārraudzībā tika sagatavoti grozījumi, kas paredz informācijas sniegšanu Uzņēmumu reģistram par patiesā labuma guvēju uzņēmumos. Tāpat valdība vērsās pret un likvidēja tūkstošiem čaulas kompāniju, kā arī likumā noteica aizliegumu bankām apkalpot čaulas kompānijas. Patlaban čaulas kompānijas vairs pastāv tikai "uz papīra" ar nelieliem vai neesošiem aktīviem vai saimniecisko darbību. Tādi soļi palielina caurskatāmību, cīnoties pret korupciju un izvairīšanos no nodokļiem, un tie vairo uzticēšanos Latvijas biznesa tirgum.
2. Saeima ir stiprinājusi pret naudas atmazgāšanu vērstus likumus, nosakot arī jaunas pilnvaras sankciju ātrākai piemērošanai, it sevišķi to sankciju, kuras pieņēmusi ANO Drošības padome. Likumdevējs arī piešķīra lielākas pilnvaras Finanšu un kapitāla tirgus komisijai banku pārraudzībā.
3. Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) ir lielāka loma naudas atmazgāšanas lietu izmeklēšanā. Jaunie grozījumi likumā ir devuši FID autonomiju kļūt par vadošo iestādi naudas atmazgāšanas lietās.
ASV ir atzinīgi novērtējušas šos centienus, un mēs esam tos atbalstījuši, sniedzot praktisku un juridisku palīdzību. Šā gada septembrī ASV apstiprināja papildu līdzekļu piešķiršanu 2,5 miljonu dolāru apmērā turpmākai tiesībsargājošo iestāžu sadarbībai. Aizvadītajā gadā mēs sadarbojāmies ar Valsts administrācijas skolu, lai uzlabotu apmācības un efektivitāti tiesību jomā. Kopīgajās mācībās piedalījās vairāk nekā 360 Latvijas policisti, prokurori un tiesneši, lai tiesībsargājošās iestādes labāk spētu saukt pie atbildības korumpētas personas.
Tomēr aktuāls ir jautājums, vai ar šīm reformām būs gana, lai izvairītos no iekļaušanas tā sauktajā "pelēkajā sarakstā". Godīgi sakot, es nezinu. Taču es varu apgalvot, ka ASV arī turpmāk paliks Latvijas nelokāms partneris cīņā pret korupciju un naudas atmazgāšanu. Latvija ir sasniegusi ļoti daudz aizvadītajā gadā, realizējot reformas un stiprinot atbildīgās institūcijas, un es ceru arī uz turpmāku progresu.
Man ir patiess gods pildīt vēstnieka pienākumus šeit un būt par Latvijas partneri cīņā pret naudas atmazgāšanu un korupciju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
