Džošs Meidžors: Vairāk nekā tikai aizsardzības partneri
Foto: Privātais arhīvs

Pavadot Latvijā jau vairāk nekā piecus mēnešus, es sāku justies kā mājās. Ne tikai kā Kanādas bruņoto spēku pavēlniecības Latvijā komandieris, bet arī kā draugs un kaimiņš, dzīvojot kopā ar ģimeni Rīgas tuvumā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Es neesmu pārsteigts par to, ka šeit jūtos labi. Latvija ir skaista valsts, cilvēki ir draudzīgi un es pamazām sāku saprast, cik daudz mūsu valstīm ir kopīgā. Esmu uzaudzis Ziemeļontario reģionā, kur daudzas aizraušanās, kas ir atstājušas iespaidu uz manu dzīvi, ir svarīgas arī šeit, piemēram, hokejs un patika būt dabā; arī šeit cilvēki ir draudzīgi un apkārtne liek justies gaidītam.

Varbūt būsiet pārsteigti uzzinot, ka, lai gan Latvijā tik ilgi uzturos pirmo reizi, man jau iepriekš bijusi pieredze saistībā ar Latviju. Kanādā dzīvo viena no lielākajām ārzemju latviešu kopienām un mana pirmā saskare ar Latviju bija jau bērnībā. Manā bērnībā Ziemeļontario reģionā mūsu ģimenes kaimiņu vasarnīcā dzīvoja latvietis. Viņam ik dienas ļoti patika atrasties brīvā dabā un makšķerēt, kaut arī Otrajā pasaules karā viņš bija zaudējis kāju.

Šis sīkstais, spēcīgais un dedzīgais latvietis kļuva par tik tuvu ģimenes draugu, ka mēs viņu mīļi saucām par vectēvu Freimani. Viņš uz mani atstāja spēcīgu un pozitīvu iespaidu, un, kopš uzsāku dzīvi šeit, es par viņu bieži iedomājos. Pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas vectēvs Freimanis uzdāvināja manam tēvam Rīgas Melno balzamu. Šis nozīmīgais suvenīrs vēl joprojām atrodas manu vecāku mājās, atgādina par mūsu tuvo draudzību un atsauc atmiņā vectēva Freimaņa sajūsmu, kad Latvija atkal kļuva neatkarīga. Ļoti interesants fakts, ko es tajā laikā nezināju, ir, ka Kanāda bija pirmā G7 valsts, kas 1991. gadā atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Sadarbību atvieglo mūsu valstīm kopīgais – gan militārajā jomā, gan kultūrā. Tiek veikts nopietns militārās misijas darbs, kura mērķis ir cieša sadarbība un partnerattiecībās ar Latvijas armiju, kā arī citām šeit izvietotajām NATO nācijām, nodrošināt alianses paplašināto klātbūtni. Ādažu bāzē atrodas daudznacionālā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa, ko vada Kanāda, sadarbojoties ar pieciem svarīgiem sabiedrotajiem – Albāniju, Itāliju, Poliju, Slovēniju un Spāniju. Tas skaidri parāda mūsu vienotību un apņemšanos sadarboties tieši aizsardzības jomā, lai nodrošinātu Latvijas identitātes un neatkarības saglabāšanu. Tas, protams, nebūtu iespējams bez milzīgā atbalsta, ko sniedz mūsu uzticamie partneri un lieliski sabiedrotie Nacionālie bruņotie spēki, kuros dien spējīgi, labi apmācīti un stipri karavīri.

Es esmu NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Kanādas kontingenta komandieris, kā arī vadu Kanādas bruņoto spēku pavēlniecību Latvijā, kas atrodas Rīgā, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Apvienotajā štābā. Misijas ietvaros mēs sniedzam Kanādas kontingentam nepieciešamo loģistikas, administratīvo un citu atbalstu, lai piedalītos mācībās un strādātu kopā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un citām kaujas grupas valstīm. Mēs esam izveidojuši lieliskas partnerattiecības ar Latvijas puses kolēģiem Apvienotajā štābā, un katru dienu mūsu partnerattiecības un sadarbība pastiprinās. Papildus mūsu dienesta pienākumiem mēs esam sākuši aktīvi iesaistīties sabiedriskajā dzīvē, piemēram spēlējot amatieru hokeju un veicot brīvprātīgo darbu.

Man pašam ļoti patīk hokejs, visu mūžu esmu bijis kaislīgs hokeja spēlētājs un šis sporta veids ir svarīgs abām mūsu valstīm. Latvieši ir aizrautīgi un prasmīgi spēlētāji, viņiem patīk šī spēle, un viņi ir arī spēcīgipretinieki ar lielu vēlmi uzvarēt. Šo degsmi mēs redzējām 2014. gada Olimpisko spēļu ceturtdaļfinālā, kad Latvijas komanda lika Kanādai trūkties.

Latvijā man ir iespēja gan trenēties un sportot kopā ar saviem jaunajiem draugiem, daloties savās zināšanās par sportu, gan arī veltīt laiku–aktivitātēm dabā, kas ir tuvas latviešiem.

Pirmo reizi mūžā es devos sēņot – tā nav izplatīta nodarbe Kanādā. Pateicoties saviem latviešu draugiem, kas man ļoti palīdzēja, salasīju diezgan daudz sēņu. Es mācos runāt latviešu valodā un katru vakaru veltu laiku, lai pamazām attīstītu savas saziņas prasmes. Kad pērku pārtiku, pārdevēji ir ļoti pacietīgi un izpalīdzīgi, kad cenšos runāt latviski.

Es vēlos pateikties visiem, kuri mums Latvijā liek justies gaidītiem. Es ceru, ka jūs atvēlēsiet laiku, lai iepazītu sabiedroto karavīrus, kas tagad ir Latvijas sabiedrības daļa un arī vēlas jūs iepazīt.

Šis ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar "Delfi" redakcijas nostāju.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form