Taču tehnoloģiju attīstību nevar apturēt, tāpat kā ar to saistīto izaicinājumu parādīšanos. To pašu var teikt par mūsdienu digitālajiem jauninājumiem. Mančestras–Liverpūles dzelzceļa līnijas atklāšana 1830. gadā izrādījās revolucionārs panākums, kas aizsāka tvaika dzinēju ēru un izraisīja globālas pārmaiņas, kuras nebija iespējams paredzēt.
Dzelzceļa laikmetam vēršoties plašumā un sliežu ceļiem kā lapas dzīslām izplatoties industrializētajā pasaulē, paaugstinājās savienojamības līmenis, ko drīzumā veikli izmantoja krāpnieki. Patiesi, lai tos apkarotu, bija jāizveido jaunas policijas vienības.
Pasaulei atrodoties uz jauna savienojamības revolūcijas sliekšņa, sevišķi runājot par infrastruktūru, kas būtiski mainīs mūsu savstarpējās sasaistes veidus, gūto pieredzi nedrīkst atstāt bez ievērības. Un atšķirībā no dzelzceļu ieviešanas minētās revolūcijas ietekme sniegsies krietni tālāk par transportēšanu.
Aizmirstiet par "lietu internetu". Mēs runājam par "visa internetu" (Internet of Everything): decentralizētu digitālo nākotni, kas savieno cilvēkus, datus un lietas kā nekad agrāk.
Drošības ziņā mums ir jāpārliecinās, ka mēs nepārvietojamies ar lēni peldošu kanāla baržu, kamēr mums garām zibenīgi aizsteidzas rīta vilciens uz Mančestru. Mums ir skaidri jāapzinās stratēģiskās nepilnības, kas parādīsies šo tehnoloģiju ieviešanas laikā, un jāparedz ļaunprātīgu personu mēģinājumi izmantot jauno digitālo infrastruktūru kā ieroci savu mērķu sasniegšanai.
Dažas problēmas jau ir zināmas, piemēram, sociālo plašsaziņas līdzekļu ļaunprātīga izmantošana dezinformācijas izplatīšanai, tostarp ar tādiem novatoriskiem instrumentiem kā dziļviltošanas (deepfake) video un mākslīgais intelekts.
Taču būtībā mēs runājam arī par pašu infrastruktūru. Piektās paaudzes (5G) mobilo sakaru tehnoloģijas ieviešana ir īpašs izaicinājums, jo tā kļūs par globālās savienojamības pamatu. Minētais rada stratēģiskus un drošības jautājumus saistībā ar tādām problēmām kā piegādes ķēdes drošība un izcelsme.
Kā mēs varam zināt, vai komponentes, kas tiks izmantotas nākamajās Eiropas tehnoloģiju paaudzēs, ne tikai 5G, būs drošas? Drošības ziņā digitālā piegādes ķēde vēl nebūt nav nevainojama – uzņēmumi publicē ziņojumus par serveru mātesplatēs atrastām noslēpumainām mikroshēmām, kas, šķiet, tikušas uzstādītas ražošanas laikā.
Lielbritānijas valdība ir aicinājusi telekomunikāciju uzņēmumus ļoti rūpīgi izvēlēties piegādātājus, vienlaikus ASV ir mēģinājušas ierobežot dažus ārvalstu tiešo ieguldījumu veidus svarīgākajās tehnoloģijās, piemēram, pusvadītājos un robotikā.
Digitālās infrastruktūras piegādes ķēdes aizsargāšanai ir nepieciešama lielāka tehnoloģisko komponenšu izcelsmes pārredzamība. Būtiski ir arī uzturēt piegādātāju daudzveidību. Turklāt kopīgie standarti un noteikumi palīdzēs nostiprināt starptautisko partneru uzticamību. Minētie apsvērumi ir Francijas prezidenta Emanuela Makrona nesenā priekšlikuma, kas ir aprakstīts Parīzes aicinājumā par uzticamību un drošību kibertelpā, pamatā.
E. Makrons norāda, ka internets ir kļuvis par konfliktu vietu, kur ļaunprātīgas personas saviem mērķiem izmanto digitālo produktu un pakalpojumu nepilnības. Francijas prezidents aicina Eiropu izveidot tā saucamo uzticamības internetu (Internet of Trust), kura pamatā būs likumība un sadarbība. Es viņam piekrītu. Eiropas iedzīvotājiem vajadzētu spēt turpināt baudīt dzīvi tiešsaistē, esot drošiem par to, ka viņu pamatvērtības un pamattiesības, piemēram, vārda brīvība, ir aizsargātas.
Mums ir nepieciešama stratēģija, kas nepieciešamību izmantot tehnoloģiskos jauninājumus, lai aizsargātu mūsu ekonomikas nākotni, līdzsvarotu ar nepieciešamību šo jauninājumu izmantošanas gaitā izvairīties no lielām nepilnībām drošības sistēmā. Ir jārīkojas nekavējoties, jo tehnoloģiju "vilciens" jau traucas uz priekšu. Tādēļ mums ir jādomā par risku mazināšanas iespējām, vienlaikus nodrošinot, ka mēs liekam pamatus tam, lai nepieļautu pašreizējās situācijas atkārtošanos nākotnē.
Cīņā pret šo, nenoliedzami, milzīgo izaicinājumu mums ir jāizvairās no tādām tuvredzīgām atbildes reakcijām kā protekcionisms un citi pasākumi, kas aizkavē jauninājumu ieviešanu. Lai tiktu galā ar šo izaicinājumu, ir detalizēti jāizklāsta riska mērogs un apjoms un jālemj, kas ir īstās stratēģiskās prioritātes. Eiropai tas nozīmē ne tikai piegādes ķēžu aizsargāšanu, bet arī koordinētu lielapjoma ieguldījumu veikšanu mūsu pašu tehnoloģiju nozarēs. Eiropas Komisijai ir ļoti lielas izredzes sekmēt šo starpnozaru darbu.
Vēl nav par vēlu aizsargāt Eiropas digitālo nākotni. Pat Bridžvoteras kanāla īpašnieks vēlāk saprata, no kuras puses vējš pūš, un ieguldīja lielus līdzekļus konkurējošajā dzelzceļa nozarē.