Ja runājam globāli, tad arī alus nozarē bija pieaugums, piemēram, starptautiskās pētījumu kompānijas Nielsen dati liecina, ka pasaulē alkohola e-komercijas mazumtirdzniecības apjoms laika posmā no šī gada marta līdz aprīļa vidum pieauga līdz pat 234%. Straujā un apjomīgā pieprasījuma ietekmē daudzi uzņēmumi piedzīvoja IT problēmas un saskārās ar resursu trūkumu – nebija pietiekoši kurjeru, automašīnu un pasūtījumu komplektētāju.
Konkrēti no e-komercijas un loģistikas aspektiem ir gūtas mācības, lai process noritētu iespējami gludāk, jo pavasarī pieprasījums pēkšņi bija nesamērīgi augsts – cilvēki bija nobijušies no šī vīrusa, svaru kausos liekot iespēju inficēties pret iespēju pataustīt produktu, kuru pērkam – tas arī atspoguļojās attālinātās pārdošanas apjomu pieaugumā. Vasaru komersanti ir izmantojuši lietderīgi jeb ragavas sagatavotas vasarā – uzlabota resursu pieejamība un e-komercijas loģistika. Iepērkoties var novērot, ka ieviestas ļoti dārgas tehnoloģijas, kuras atvieglo komplektēšanas darbu, tāpat uz ielām redzam jaunus brendotus auto, kuri veic pasūtījumu piegādi.
Tajā pašā laikā, neskatoties uz abu viļņu atšķirīgo epidemioloģisko situāciju, šis resurss ne tuvu nav tik noslogots kā pavasarī. To apliecina Latvijas Universitātes un "Latvijas Mobilais Telefons" veiktā iedzīvotāju uzvedības analīzes dati par rudeni – iedzīvotāju aktivitāte ekonomiskajos centros ir atgriezusies līmenī pirms Covid-19 krīzes līmenī, tostarp novērots būtisks aktivitātes pieaugums arī mazumtirdzniecības vietās. Paredzu, ka pieprasījums pēc e-komercijas pakalpojumiem varētu atkal ļoti strauji īsā periodā pieaugt un ceru, ka veiktie priekšdarbi būs pietiekami, turklāt arī vērtējot laika aspektu – visdrīzāk šādā režīmā mēs strādāsim divas līdz trīs reizes ilgāk nekā pavasarī.
Infrastruktūra attīstās – vai pietiks darbaspēka?
Taču, ja runājam par darbaspēku, ir novērojams izteikts autovadītāju trūkums, par ko, savukārt, liecina lielais vakanču skaits sludinājumu portālos. Turklāt paredzu, ka šī problēma nemazināsies – kopējā Latvijas autovadītāju tīklā apmēram 60-70% tuvāko desmit gadu laikā pensionēsies.
Atrast cilvēkus šādai vakancei ir sarežģīti arī citu iemeslu dēļ – riski uz ceļa, ilgās darba stundas, sastrēgumi, stress, pilsētu pārzināšana, iekšējā maršrutu plānošana, pieklājības normas un daudzas citas prasības ir neproporcionālas pret iespējamo atalgojumu. Tieši tādēļ visdrīzāk šī vakance noteiks limitu, līdz kādam bizness – pie esošajām izmaksām – varēs veiksmīgi augt e-komercijas jomā. Attiecīgi augot pieprasījumam preču piegādei, par pasūtījumu daudzumu varēsim spriest pēc tā, cik ātrā laikā produkcija tiks piegādāta līdz mājas durvīm.
Lieli kļūs varenāki vai nišas produktu piegādātāji spēs konkurēt?
Pavasarī bija novērojami arī neskaitāmi mazāku uzņēmumu centieni pāriet uz tiešsaistes pārdošanu. Protams, tā bija reakcija uz apgrozījuma kritumu, nepieciešamību to kompensēt, taču jautājums – kā ir veicies ilgtermiņā? Vai pēc pirmā uzrāviena tika saglabāta "dabīgā plūsma"? Cik daudz cilvēku ir gatavi iet pie konkrēta ražotāja un pirkt produktus atsevišķi, no maziem sortimentiem, ja viss tas pats ir pieejams vienkopus lielās ķēdes piedāvājumā? Cilvēkiem ir paradums kaut ko mainīt, eksperimentēt ar garšām, tādēļ starp diviem piedāvājumiem visdrīzāk priekšroka tiks dota tam, kuram ir plašāks nepieciešamo produktu klāsts.
Protams, ja patērētāja maks no tā cieš, nevis iegūst, tad prioritātes tiek pārskatītas, un cilvēki tiešām sāk iepirkties pie vairākiem piegādātājiem. Tas gan ir cieši saistīts arī ar kopējo ekonomisko stāvokli valstī un patērētāju pirktspējas – tirgotāji pielāgos preču klāstu atbilstoši patērētāju iespējām. Taču pieņemot scenāriju, ka saglabāsies esošā tendence, tad tas nozīmē pieaugošu kopējo CO2 izmešu daudzumu un resursus – viens un tas pats ceļš vairākiem kurjeriem un tukšākas mašīnas. Tas tā nebūtu, apvienojot spēkus jeb produktu piedāvājumu vienā platformā. Tā joprojām ir laba biznesa niša, kurā startēt un darboties. Protams, ka konkurencei ir jābūt, taču ir vērts uz to paskatīties arī no šī aspekta, līdzīgi kā to jau šobrīd veiksmīgi dara ēdināšanas jomā, kur atsevišķs piegādātājs piedāvā piegādi no ļoti liela restorānu un kafejnīcu klāsta.
Atbildība tiek uzlikta primāri valstij – atkarībā no tā, kādi būs ierobežojumi, būs atkarīgs pieprasījums, sekundāri – uz patērētāju, gaidot no viņa paradumu maiņu. Taču būtiska ir arī trešā puse, no kuras atkarīgas izaugsmes iespējas, proti – vai uzņēmums spēj nodrošināt kvalitatīvu servisu. Tā ir pat būtiskākā lieta, runājot par to, vai e-komercija augs – augs, ja pretī būs adekvāts serviss. Un nav runa par tāda līmeņa infrastruktūru un resursu pieejamību kā tas ir Rimi vai Maxima, bet par kvalitatīvu komunikāciju ar klientu un problēmsituāciju risināšanu.
Būs interesanti vērot to e-veikalu veiksmes, kuri pavasarī nespēja izpildīt pasūtījumu (pat vairākas nedēļas), ļoti kliboja komunikācija ar klientu, kas neizbēgami ietekmēja platformas reputāciju. Pirmajā vilnī bija vairāki uzņēmumi, kuri saņēma naudu, taču tā arī nepiegādāja preci un neatgrieza arī naudu – jautājums, kā tas attīstīsies tālāk. Mūsdienās prestižu ir ļoti viegli sabojāt – aizved vienu sabojātu produktu un patērētājs, ļoti iespējams, vairs nekad šajā veikalā neiepirksies, turklāt dalīsies ar savu pieredzi internetā, aicinot arī citus neizmantot konkrēto piegādātāju un pēc neveiksmīgas pirmās iepirkšanās pieredzes, ir teju neiespējami "pierunāt" klientu veikt atkārtotu pirkumu. Tajā pašā laikā redzam, ka lielie interneta veikali pietiekami agresīvi strādā pie "atkārtota pirkuma" motivēšanas, klientiem piešķirot atlaides, bezmaksas piegādi vai citiem "labumiem", tādā veidā tirgus dalībniekiem ar ierobežotāku resursu cīņu par klienti padarot izaicinošāku.
E-komercija, kā iespēja samazināt klātienes biznesa izmaksas
Domājot par tiešsaistes pārdošanu, protams, ka ir jārunā arī par loģistiku un rentabilitāti – līdz kuram brīdim tas ir izdevīgi? Mazākiem uzņēmumiem tas var būt nulles vai mazliet virs nulles līmeņa – kur ieņēmumi ir minimāli vai nav vispār, taču ir iespējams nosegt visas izmaksas, tai skaitā algas un nodokļus. Lielākām veikalu ķēdēm ir visai konkrēti peļņu raksturojoši mērķi, taču ir arī iespēja noteiktu laiku strādāt pat ar zaudējumiem, tādejādi investējot patērētāju paradumu maiņā uz e-komerciju. Tā ir laba platforma, ar kuru pāriet uz mazākām tirdzniecības telpām, samazinot izmaksas – noliktavām šīs izmaksas un nepieciešamie resursi ir izteikti zemāki, nekā veikalam. Šo investīciju mērķis ir noturēt apgrozījumu un veidot piesaisti konkrētajai ķēdei. Kvalitātes nodrošināšana un mārketings šeit ir ļoti būtisks, bet, pat ņemot vērā visu minēto, tā joprojām ir iespēja optimizēt izmaksas.
Taču uztraukumam par to, ka klātienes veikalu darbība, augot e-komercijai, varētu būt apdraudēta, nav pamata. Labs piemērs tam ir pašapkalpošanās kases – vairāk cilvēku ir gatavi stāvēt rindā pa pus veikalu uz vienu kasi, kamēr blakus atrodas vairākas brīvas pašapkalpošanās kases. Arī skatoties uz citām valstīm, piemēram, Vāciju, kur e-komercija, tehnoloģiskās iespējas un iedzīvotāju izpratne par interneta veikaliem ir visai tālu priekšā mums, arī tur joprojām ir plašs klātienes veikalu piedāvājums. Skaidrs, ka paradumu maiņa jau notiek un turpināsies. Laiku pa laikam, parādās kāds kategoriskāks viedoklis, ka e-komercija "apēdīs" veikalus to klasiskajā izpratnē. Iespējams, taču ne tuvāko desmitgažu laikā, jo tirdzniecības centri arvien vairāk iegulda ne tikai "iepirkšanās pieredzē", bet arī "apmeklējuma pieredzes" uzlabošanā – izklaides iespējas, kino, hokeja laukumi u.tml. Tātad attīsta tās šķautnes, ko e-komercija nevar fiziski paveikt. Paskatoties uz virsrakstiem medijos, redzam, ka šajos centros tiek investēti simtiem miljoni eiro – ieguldītāji to nedara labdarības vai ar apziņu, ka investīcijas netiks atgūtas – riski ir izvērtēti.