Kas ir riska kapitāls un ar ko tas atšķiras no citiem finansējuma veidiem?
Tipiskā gadījumā uzņēmums riska kapitāla finansējumu saņem kā investīciju tā pašu kapitālā. Par to nav jāmaksā procenti un nav nepieciešama ķīla. Tāpēc šāds finansējums ir ļoti piemērots uzņēmumiem to izveides sākumposmā, kad tiem nav ieķīlāšanai derīgu aktīvu un pietiekošas naudas plūsmas kredīta procentu apmaksai.
Savukārt riska kapitāla piesaistei nepieciešama biznesa ideja, kurai riska kapitālista vērtējumā ir augsts izaugsmes potenciāls.
Atšķirībā no tradicionāliem ārējā finansējuma nodrošinātājiem (bankām) riska kapitālisti pieder aktīvo investoru grupai. Tie palīdz savu portfeļu uzņēmumiem ne tikai ar nepieciešamo naudu, bet, izmantojot iepriekšējās investīcijās uzkrāto pieredzi, sniedz atbalstu konsultāciju, stratēģiskās plānošanas, nepieciešamo kontaktu izveidē un citos uzņēmuma izaugsmei svarīgos jautājumos.
Riska kapitāla investīciju piemēri
Riska kapitāls ir atbalstījis daudzus jaunuzņēmumus. Piemēram "MolPort", kas visā pasaulē piegādā specifiskus ķīmiskos savienojumus. Tā klientu vidū ir pasaules lielākie farmācijas uzņēmumi un vadošās zinātniskās laboratorijas. "Sonarworks", kas piedāvā skaņas korekcijas tehnoloģijas. Jau 25 000 studijas visā pasaulē izmanto "Sonarworks" pakalpojumus.
Abi uzņēmumi ir klasiski startapi, kas sākušies no "plikas" idejas, bet šobrīd to apgrozījums jau ir mērāms miljonos un turpina strauji augt. Turklāt visus ieņēmumus rada eksports.
Vēl viens piemērs ir "Naco Technologies", kura panākumi nano pārklājumu tehnoloģijās ir bijuši tik nozīmīgi, ka uzņēmumu iegādājās viena no Eiropas lielākajām industriālajām grupām – "Schaeffler".
Ir arī senāki piemēri. "GroGlass", kas ar "NCH Advisors" atbalstu dibināta 2004. gadā un tagad eksportē uz 45 valstīm. "GroGlass šogad" iegādājās starptautiska investīciju kompānija "Kartesia", kas ir viņu pirmā investīcija Baltijā.
Ikdienas patērētājam pazīstamākais riska kapitāla ieguldījuma rezultāts ir "Depo" lielveikalu ķēde, kas izveidota pateicoties lielākā un vecākā Baltijas riska kapitāla fonda "BaltCap" investīcijai un ir nozares veiksmīgākais uzņēmums. Šādus piemērus varētu saukt vēl un vēl.
Nepieciešams stimulēt privāto investoru investīcijas riska kapitālā
Neskatoties uz daudziem veiksmes stāstiem, Latvijā riska kapitāla nozare attīstās salīdzinoši lēni un ir atkarīga no publiskā līdzfinansējuma. Saskaņā ar 2017. gada "Invest Europe" apkopojumu Latvijā riska kapitāla ieguldījumi ir vien 0,103% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr Eiropā vidēji – 0,329%.
Visi Latvijā reģistrētie riska kapitāla fondi izmanto pieejamo publisko finansējumu no Eiropas Savienības. Arī šogad jaunreģistrētie riska kapitāla fondi ar "Altum" palīdzību saņems 75 miljonus eiro no Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF). Pārējo nepieciešamo finansējumu tālākai investēšanai Latvijas uzņēmumos nodrošina privātie investori.
Pasaules praksē lielākie riska kapitāla investori ir pensiju fondi. Latvijā tikai daži pensiju fondu pārvaldnieki veic ieguldījumus riska kapitālā. Tas izskaidrojams galvenokārt ar augstajām izmaksām, kas rodas, investējot riska kapitālā, jo pensiju fondiem pašiem jāveic pilna to analīze. Daudz vienkāršāk ir ieguldīt globālos indeksu fondos, kuru novērtēšana prasa būtiski mazāk laika, ņemot vērā, ka par tiem publiski ir pieejama analīze un atskaites. Taču šādā gadījumā jau tā nelielais nacionālais kapitāls tiek investēts nevis Latvijas ekonomikā, bet citās valstīs.
Balstoties uz nozares ekspertu aplēsēm, darba apjoma ziņā pensiju fondiem indeksu fonda izvērtēšana prasa vidēji divas līdz trīs cilvēkstundas, citu publiskā piedāvājuma finanšu instrumentu izvērtēšana no 20 līdz 30 stundām, savukārt riska kapitāla investīcijas izvērtējums – no 200 līdz 300 cilvēkstundām.
Tomēr, neskatoties uz sākotnēji augstajām izpētes izmaksām, pētījumi rāda, ka riska kapitāla investīcijas ilgtermiņā nopelna par 3% līdz 4% gadā vairāk nekā ieguldījumi biržā. Tādēļ vispārēji zemo likmju situācijā ieguldījumi riska kapitālā varētu sniegt pensiju fondiem iespēju uzlabot savu ienesīgumu.
LVCA uzskata, ka ir ļoti svarīgi rast veidu, kā stimulēt institucionālos investorus palielināt ieguldījumus Latvijas uzņēmumos un it sevišķi riska kapitālā. Ekonomikas ministrija un Attīstības finanšu institūcija "Altum" ir bijuši labi partneri un aktīvi riska kapitāla atbalstītāji Latvijā. Priekšlikumi, kā pensiju pārvaldniekus motivēt ieguldīt valsts fondēto pensiju līdzekļus Latvijas ekonomikas attīstībā, ir Ekonomikas ministrijas atbalstīta iniciatīva, ko mēs pozitīvi novērtējam un ceram, ka tā tuvākā laikā tiks apstiprināta Ministru kabinetā.
